Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. septembris, 2013
Drukāt

Vēstniece: Latvijā nav prasts stāstīt par ES lēmumiem

Foto-LETAFoto-LETA

Dalība Eiropas Savienībā (ES) Latvijai ir daudz devusi, bet politiķi un ierēdņi nav pratuši izstāstīt un runāt par lēmumiem, kas tiek pieņemti ES, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone (attēlā).

“Ja skatāmies “Eurobarometer” aptaujas, ir lietas, kuras ir stabilas gadiem. Ir ļoti liels iedzīvotāju īpatsvars, kuri saka, ka viņus īpaši neinteresē ES jautājumi, proti, viņiem nav viedokļa. Savukārt, ja uzdod jautājumu, kurām institūcijām cilvēki uzticas vairāk, tad nereti augšgalā ir tieši Eiropas institūcijas. Tas ir ļoti atkarīgs no konkrētā brīža situācijas un konkrētā jautājuma. Bet nenoliedzami tā ir ārkārtīgi vāja vieta Latvijas politiskajā sistēmā,” sacīja vēstniece.

Juhansones vērtējumā, nelielais atbalsts ES ir arī Latvijas ierēdniecības atbildība, ka desmit gadu laikā valsts tomēr līdz galam nav pratusi izstāstīt un runāt par lēmumiem, kas tiek pieņemti ES, tā, lai cilvēki tos saprastu. “Tas ir liels izaicinājums joprojām. Ik pa brīdim ir kampaņas, kurās mēs mēģinām vairāk vai mazāk stāstīt par ieguvumiem un zaudējumiem. Bet tieši ar tādu pašu intensitāti ik pa brīdim parādās tendence jebkurā lēmumā vainot mistiskos politiķus Briselē, aizmirstot, ka tie ir arī mūsu politiķi, kas piedalās lēmumu pieņemšanā Briselē un sēž pie viena galda kopā ar citiem.”

Diplomāte uzskata, ka iedzīvotāju atbalsts ES ir zems, jo “mēs aizmirstam lepoties un novērtēt”. “Pat pie skaista, glīta projekta, kurā mēs esam investējuši Eiropas naudu, zināmā mazohismā vienmēr atrodam kādu problēmu, piemēram, nav ielikta pēdējā ceļa flīzīte. Šovasar apmeklēju ļoti daudz Latvijas pilsētu. Gandrīz katrā vietā ir liels skaits objektu, kuri sakārtoti par ES naudu, – uzcelta kāda ražotne, sakārtotas ielas, ūdenssaimniecība. Patlaban ir brīdis, kad mēs redzam jau konkrētus rezultātus. Tas ir jānovērtē.”

“ES, protams, nav tikai jautājums par finansēm un investīcijām, kas ir ienākušas Latvijā, bet tās ir arī iespējas studentiem doties apmaiņas programmās studēt dažādās Eiropas augstskolās. Bet ir lietas, kuras mēs ļoti ātri uztveram kā pašsaprotamas. To pašu ceļošanu bez robežkontroles. Par to cilvēki ikdienā vairs nedomā,” piebilda Juhansone.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+