Viena Rīga, divi dzejnieki: Čakam un Vācietim veltīta izstāde 1
20. oktobrī Ojāra Vācieša muzejā atklās izstādi “Es, Rīga, laimi saucu tavā vārdā”, informē Memoriālo muzeju apvienības pārstāve Sandra Zobena.
Zobena stāsta, ka nav precīzi zināms, kā tieši Vācietis iepazina Čaka dzeju, jo 1950. gadā, kad Čaks nomira, Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu. Katrā ziņā 1959. gadā tieši Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana, bet Čaka radiniece Emīlija Briežkalne mudināja jauno dzejnieku neapstāties un pabeigt iesākto darbu.
“Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz 14 Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu,” stāsta Zobena.
Memoriālo muzeju apvienības pārstāve teic, ka izstādes veidotāji vēlējušies parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu. “Paralēļu izrādījās pārsteidzoši daudz – gan pilsētas tēli, par kuriem runā abi dzejnieki, gan intonācija, kādā viņi to dara. Un ir grūti pateikt, cik tajā ir jauna dzejnieka ietekmēšanās no ģeniāla priekšteča un cik – vienkārši līdzīgas pasaules izjūtas,” saka Zobena.
Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par “savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa “laimīgo zemi”, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.
Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.
Izstādes autore Solvita Lapiņa, mākslinieks Ints Sedlenieks.
Izstāde būs apskatāma līdz 2015. gada 1. martam.
