Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas; atbildīgās institūcijas nereaģē, cilvēki šokā 0
Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas, pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža dzīvnieki, no atbildīgajām institūcijām līdz šim nav sagaidīta adekvāta reakcija, vietējie iedzīvotāji ir šokā.
Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alberts Draviņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka Krievijā vilki sākuši apdraudēt mājdzīvniekus un vietējā vara atļāvusi šo meža zvēru medības arī tā saucamajā klusajā jeb saudzēšanas periodā. Medniekiem par katru nomedīto vilku pat tiekot izmaksātas prēmijas – aptuveni 60 lati mūsu naudā.
Latvijā saskaņā ar Eiropas regulām vilku medības klusajā periodā ir aizliegtas. Līdz ar to vilki no Krievijas lielā daudzumā sāk ienāk Latvijas pierobežā. Tā kā vilks nevar pārtikt no augiem, izdzīvošanai tiek saplosīti meža zvēri un mājdzīvnieki.
Dzirdot atrunas par to, ka vilkus nedrīkst medīt, vietējie iedzīvotāji ir šokā. “Dienas laikā iegāju kūtī nomazgāt rokas, izeju, skatos – divi vilki aiznes manu suni,” sūrojies kāds septiņdesmitgadīgs vīrs, kuram ar asarām acīs bija jānoskatās, kā mirst viņa draugs.
Vairāku meža dzīvnieku saplosīšanu ir fiksējušas arī robežsargu kameras. Apdraudēti ir arī cilvēki, paši robežsargi dienesta pienākumu izpildes laikā. Tā pavisam nesen kādai robežsardzes darbiniecei, veicot patrulēšanu, nācies dalīt taku ar vairākiem vilkiem.
Vēl kāds zemnieks, braucot ar traktoru, ievērojis, kā viņam seko divi vilki. Situācija ir kļuvusi absurda – vilki vairs nebaidās no cilvēkiem. Šāda situācija Viļakas novadā līdz šim nekad nav tikusi novērota. Līdzīga tā esot arī vairākos citos pierobežas rajonos, tostarp Liepnas pagastā.
“Var jau kāds gudri skaidrot, ka vilku saplosīts suns nav nekas īpašs, ka ir jāpriecājas, vilku ieraugot. Bet ir jau arī cilvēki, ir bērni un nav garantijas, ka izsalcis vilks, palicis bez medījuma, lai pabarotu savus bērnus, kādu dienu nesaplosīs cilvēkbērnu. Vai tiešām valstī būs jānotiek kārtējai traģēdijai, lai atbildīgās struktūras beidzot sarosītos un izdarītu vismaz kaut ko lietas labā?” jautā Draviņš.
