Uncategorized

Vīns no paradīzes dārziem. Ciemos pie aizvadītā gada labākajiem vīndariem Naukšēnos 2

Foto: Uldis Muzikants

Aizvadītajā gadā Vīndaru brālības rīkotajā konkursā visvairāk atzinības dažādās nominācijās saņēma Naukšēnu vīna darītava, kas arī kopumā atzīta par labāko Latvijā. Izcilākais ir tur tapušais dzirkstošais vīns no paradīzes ābolīšiem un zemenēm, kas izaudzēti pašu dārzā. Izdevies gards Martini Asti līdzinieks latviešu gaumē, joko saimnieki.

Vīns top ģimeniski

“Par saviem panākumiem bijām pārsteigti,” neslēpj Naukšēnu vīna darītavas saimnieki Jānis un Diāna Bauņi no SIA “Lejasķērzēni”. Uz sava lielākā lepnuma – dzirkstošā paradīzes ābolīšu un zemeņu vīna – panākumiem abi bija cerējuši, taču augstu novērtējumu saņēma arī zemeņu, cidoniju izstrādājumi, padarot vīndarus par līderiem mājas vīnu darīšanā. Tagad abiem radies azarts noturēt ražojumu labo slavu. Ģimene vērtē, ka pirms gadiem pieciem, kad sākuši piedalīties tirdziņos, mājas vīns bijis retums, bet tagad vīndaru ar katru gadu kļūst vairāk. Gan lielāki un mazāki ražotāji, gan tādi, kas vīnu gatavo tikai savām vajadzībām. Vienīgais veids, kā justies stabili savā nišā, – piedāvāt kvalitatīvu produktu, kaut ko nebijušu, pārsteidzošu.

“Naukšēnu vīna darītavā esam divi darbinieki. Viens otram priekšnieks un padotais. Visu izlemjam un darām kopā,” stāsta vīn­daris Jānis Baunis. Vīrs uzņemoties smagākos darbus, sieva – grāmatvedības kārtošanu, vīna pildīšanu, etiķešu līmēšanu.

Kādu laiciņu dzīvojuši Rīgā, Valmierā, bet tagad abi uz palikšanu atgriezušies Naukšēnos. Te valdošais miers un dzīves ritms šķiet sevišķi tīkams. Ir laba sajūta, ka pats esi savas dzīves noteicējs. Uz galvaspilsētu saimnieki dodas kā ekskursijā.

Tēva idejas, dēla darbs

Lielākais ideju ģenerators esot Jāņa tēvs, kurš ieteicis gatavot kompotus, sidrus, degvīnu un citas lietas. Arī ideja par paradīzes ābolīšu dārzu pieder tēvam. Viņš savulaik aizrāvies ar šo ideju un no visas Latvijas savācis bagātīgu paradīzes ābeļu kolekciju. Dārzā sastādīts ap 2000 kociņu! Sākumā plānojuši, ka no tiem varētu gatavot kompotus, marinēt, taču šo ideju izkonkurēja vīns. Sevišķi labi vīnam der ābolīši, kam ir sarkanīgs mīkstums un sula, neparasta garša. Daži augļi vairāk garšojot pēc brūklenēm, nevis āboliem. Paradīzes ābolīši ir ģimenes trumpis, jo daudzi gatavo vīnu no avenēm, upenēm un āboliem.

Arī vīna darīšanu aizsācis tēvs. Viņš tos gatavojis paša priekam, turklāt pēc savas gaumes – sausos, mēģinot arī citus pārliecināt par to gardumu. Taču jaunie saimnieki sākuši gatavot saldāku, latviešu garšas kārpiņām atbilstīgāku vīnu. To apliecinājis arī pircēju pieprasījums.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Vīns veidojas eksperimentos

Receptes rodas pamazām, darba procesā. Kad pamata recepte apgūta, arvien vairāk gribas eksperimentēt, piemēram, pievienojot kādu eksotisku garšvielu – kanēli, ķimenes. Aizvadītajā gadumijā pieprasītākais bija paradīzes ābolīšu dzirkstošais vīns un eksperimentālais jaunums – sidrs ar piparkūku garšu, kas ziemā ir jo sevišķi tīkams. Tagad saimnieki ar prieku atzīst, ka ražošanā ir arvien mazāk pārsteiguma momentu, bet vīnus izdodas izveidot ar tādām garšas niansēm, kādas iecerētas. No ogām viscimperlīgākās ir zemenes. Jānis katru gadu solot vairs tās nelikt vīnā, bet kaut kā ieliek un ieliek…

“Vīna piedāvājums atšķiras katru mēnesi atkarībā no tā, kurš no tiem ir gatavs. Pamata sortimentā ir ap 10 dažādību,” stāsta Diāna. Vienmēr jābūt cidoniju, upeņu, aroniju, aveņu, ērkšķogu, paradīzes ābolīšu vīniem. Dažus gatavo nelielās, eksperimentālās partijās.

Pērn paradīzes ābelīšu dārzā ievākta pirmā lielā raža, kas pārtapusi arī sidrā. Atbilstīgi abu vīndaru zaļajai pārliecībai Jānis nolēmis vairāk pievērsties bioloģiskās produkcijas ražošanai. Arī godalgotais paradīzes ābolīšu vīns ir gatavots no bioloģiskajiem. Šoziem top bioloģiskais cidoniju vīns.

Jāņa tēvs dēla un vedeklas brūvējumus atzinis par labiem. Tagad viņu pārņēmusi jauna ideja – bioloģiskais rudzu degvīns, jo izejvielas tā ražošanai jau sarūpētas. Arī nākamajai idejai – viskijam – muciņas iegādātas.

Savus vīnus Bauņi paši tirgo galvenokārt Straupes lauku labumu tirdziņā. Tos nodod realizācijai arī veikaliem, kas pārdod Latvijas mājražotāju preces. Saimnieki nolēmuši, ka internetā viņi savu preci nepiedāvās, gribas, lai saskarsme ar klientu ir personiskāka.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Galvenais − darīt sirdslietu

Diānai un Jānim ir pārliecība, ka atraduši savu nišu – to, ar ko visvairāk vēlas nodarboties. Iepriekšējos darbos Jānim veicies dažādi, bet, pievēršoties vīna darīšanai, notikušas gluži vai mistiskas lietas, kas apliecina – izvēle ir pareiza. Ir sajūta, ka visa pasaule sadevusies rokās, lai palīdzētu. Viens no lielākajiem pārsteigumiem – muižas ledus pagrabs.

Kādreiz iegādājušies ar aizlaistiem mazdārziņiem, kūtiņām un krūmājiem klātu zemes gabalu. To sakopjot, atrakuši visu piemirstu muižas laiku ledus pagrabu nevainojamā kārtībā. Atrakuši vārda tiešā nozīmē, jo visu klājis pamatīgs kultūrslānis. Kad attīrīta iekštelpa, skatam pavērusies skaista ķieģeļu grīda. Norokot kultūrslāni ārpusē, pie pagraba atklājies plašs ar laukakmeņiem bruģēts laukums. Jānis ķēries pie jumta likšanas. Pašam pagrabam ar skaisto griestu velvējumu un akmens sienām trūkst tikai vīna mucas dekoram.

Šis pagrabs iecerēts kā degustāciju telpa, kuras vēsumā sevišķi tīkami būs vasarās, aktīvākajā tūrisma laikā. Milzīgajā pagrabā ir divas lielas zāles, un vienu ģimene plāno atvēlēt ābolu ražas un produkcijas glabāšanai vai, kas zina, varbūt vēl kādai nenoskārstai pašu vai tēva idejai.

Veiksmīga bijusi arī kroga ēkas iegāde. Tā atrodas netālu no ledus pagraba, tieši krustcelēs pie iebraucamā ceļa pilsētā, gleznainā upmalā. Līdzās ir viesu nams, kur arī vīnam ir noiets.

Saimnieki ēkā ievākušies tikai pērn, jo atjaunošana notiek palēnām, pašu spēkiem. Ēka ir sena, tās pamatīgie mūri uztur nemainīgu temperatūru arī vasaras karstumā, kas vīna darīšanā ir sevišķi svarīgi. Temperatūras maiņu neietekmēs pat lielās stikla durvis, kas vasarā būs atvērtas uz āra kafejnīciņu.

Patlaban visa nauda tiek novirzīta tikai biznesa attīstībai. Sirdsmieram iztiek vienīgi ar pašu iekrājumiem un nopelnīto, neņemot kredītus. Atjaunojot ēkas, prioritāte bijusi apkures ierīkošana un vīna raudzēšanas telpas, tualešu izbūve. Tagad kārta degustāciju zālei, lai vasarā varētu uzņemt viesus.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Dārzs ir stabila vērtība

Papildus Bauņi plāno jau šopavasar paplašināt gan augļu, gan ogu dārzu.

– Cieņā atkal ir rabarberi un cidonijas. Izmantojumu un tirgu ražai var atrast vienmēr. Ideju dažādām izmēģināmām receptēm netrūkst, pat ja kādu gadu dažai no kultūrām noieta nebūs. Tik un tā tās paliks, līdz atkal kultūra būs topā. Turklāt, jo vairāk strādājam, jo vairāk izjūtam garšas nianses dažādām šķirnēm. Pamazām pavairojam tieši vīnam piemērotākās šķirnes, – saka Jānis. Pat ja vīns vairs nebūšot pieprasīts, ražu varēs pārstrādāt citādi. Viņš gan joko, ka viens otru neizslēdz – jo vairāk dzers, jo vairāk vajadzēs uzkost.

Uzņēmējs iesaka katrā biznesā apdomāt, kādi resursi jau ir pieejami. Pašiem pluss bijis tas, ka viņi ir vietējie, vecāki dzīvo līdzās un nepieciešamības gadījumā var palīdzēt, pašiem pieder sava zeme, ir tehnika tās apstrādei. Tad dārzu ierīkošanai galvenie izdevumi ir saistīti ar stādu iegādi.

Iesācējus vīna darīšanā Jānis brīdina, ka sākt pilnīgi no nulles, ja nekas nepieder, ir gandrīz neiespējami, jo pirmos gadus ir tikai ieguldījumi, peļņas nekādas. Taču tad, kad viss sāk funkcionēt, atdeve būs.

Galerijas nosaukums

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Vīndaris Jānis Baunis iesaka

Kā izvēlēties mājas vīnu

Pirms iegādājas vīnu, to noteikti vajag pagaršot, iegaumēt darītavas un dzēriena nosaukumu. Svarīgs ir arī ražošanas gads, jo divus vienādus vīnus izgatavot nav iespējams. Garšu nosaka daudzas nianses, arī apstākļi vasarā un laiks, kad vākti augļi.

Savai gaumei atbilstīgu vīnu vislabāk var atrast, dodoties uz kādu no lauku labumu tirdziņiem vai vietējo preču bodītēm lielveikalos. Plašas degustācijas notiek vīna svētkos Sabilē.

Mājas vīnu izvēlē var vilties daudz vairāk nekā lielveikalu piedāvājumā, tiem pilnīgi neder princips – izvēlies pēc etiķetes skaistuma un apraksta uz tās.

Kā noteikt kvalitāti

Visbiežāk šaubas par vīna kvalitāti rodas, ieraugot nogulsnes pudeles apakšā. Jānis mierina, ka vīns ir dabisks produkts un nelielas nogulsnes ir pilnīgi pieļaujamas.

Vīna darītavas, kas realizē savu produkciju veikalā ar akcīzes markām, ir saņēmušas apstiprinājumu, ka tā atbilst prasībām. Dažādās mājas degustācijās vai pašdarinātam brūvējumam kvalitāti noteikt ir grūtāk. Gan Jānis, gan citi Vīndaru brālības eksperti nereti ir pārsteigti par mājas vīndaru paškritikas trūkumu, jo pat konkursam ikreiz tiekot iesniegts kāds vīns, ko iedzert nav iespējams.

Vai bez sulfītiem var iztikt?

Dažkārt pircēji mājas vīnu izvēlas tāpēc, ka atšķirībā no plašās produkcijas veikalā tajā nav sulfītu. – Vainot sulfītus tāpēc, ka otrā dienā sāp galva, ir aplami. Visbiežāk viss atkarīgs no izdzertā alkohola daudzuma, – ir pārliecināts Jānis. Sulfīti pieļaujamā normā tiek pievienoti kā konservanti. Atverot pudeli, dzērienam jāļauj mazliet paelpot, tad vīnā būs mazāk sulfītu, kas ir gaistoša viela,.

Pagājušovasar vairāki pircēji sūdzējušies, ka no dažiem vīndariem iegādātais vīns sarūdzis. Par vienu no iemesliem Jānis min to, ka vīndari ietekmējušies no pircēju iegribām un nav pielikuši sulfītus. Līdz ar to, pat nedaudz mainoties temperatūras režīmam pārvadāšanas laikā, vīns var atkal rūgt. Mēģinot glabāt istabas temperatūrā, tas var atdzīvoties. Neviens vīndaris nenorūgušu vīnu pudelēs nepilda tāpēc vien, ka tās uzsprāgtu.

Pats viņš neriskētu dot veikalam vīnu bez sulfītiem, zinot, ka temperatūras režīms var būt mainīgs. Vīndaris skaidro, ka uzrūgušo pudeli nevajag izmest, jo dzērienu bez bažām var dzert kā dzirkstošo vīnu vai mazliet nogaidīt, līdz rūgšana beidzas. Tad esošās cukura paliekas būs izstrādājušās un dzēriens kļuvis par kādu grādu stiprāks.

Kā sākt vīna darīšanu

Ja nolemts darīt vīnu tikai savām vajadzībām, viņš dod padomu vispirms cītīgi izstudēt internetā plaši pieejamo informāciju. Tur var arī izpētīt un iegādāties vajadzīgo inventāru. Ja kaut kas nav skaidrs, var lūgt palīdzību kādam no daudzajiem vīndariem vai doties konsultācijās uz tirdziņiem, pat iestāties Vīndaru brālībā. Jānis piekodina sevišķu uzmanību pievērst dažādajiem speciālajiem raugiem un neeksperimentēt ar tā sauktajiem meža raugiem, bet ļaut attīstīties tam, kas vīnā ieviesīsies pats, kā to mājās darīja senākos laikos.

Droša izvēle pirmajai vīna darīšanas reizei ir upenes, jāņogas, āboli.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv