Latvijā
Sabiedrība

“Zapad–2017”: Krievija “pielādē bisi” 16


Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji Minskā 8. septembrī piketē pret Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad-2017”. Uz plakātiem rakstīts: “Par miermīlīgu Baltkrieviju!” un “Krievu karavīr, ej mājās, šņabja šeit nav!”.
Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji Minskā 8. septembrī piketē pret Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad-2017”. Uz plakātiem rakstīts: “Par miermīlīgu Baltkrieviju!” un “Krievu karavīr, ej mājās, šņabja šeit nav!”.
Foto – EPA/LETA

Militārais eksperts, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteinis MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ intervijā “LA” norāda, ka gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas mācības “Zapad-2017” Latvijas iedzīvotājiem būtu jāuztver mēreni, taču arī nopietni jāpadomā, kā viņi turpmāk iesaistīsies valsts aizsardzībā.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kāda nozīme ir Krievijas un Baltkrievijas mācībām “Zapad-2017”?

M. Vērdiņš: Tās ir stratēģiska līmeņa mācības, kuras kā sērija notiks Krievijas Rietumu kara apgabalā (milzīga teritorija no Kolas pussalas līdz Rostovai pie Donas. Tā ietver arī Kaļiņingradas apgabalu) un Baltkrievijā. Beidzamajā fāzē, kas ir kulminācija šai sērijai, oficiāli pieteikti ap 13 000 Krievijas un Baltkrievijas karavīru, taču bieži tiek nosaukti skaitļi, ka mācībās piedalās 70 000 līdz 100 000 karavīru, jo tie veidojas, summējot dažādas mācības ar vienotu nodomu. Piemēram, jau šogad augustā Baltkrievijas teritorijā abas valstis veica kaujas nodrošinājuma sagatavošanās mācības, kuru laikā citstarp notika pieslēgšanās civilam naftas produktu (dīzeļdegvielas) vadam, kas jau liecina par vērienu, kādā plānota bruņutehnikas izmantošana. Zināms, ka šajā mācību sērijā piedalīsies Krievijas armijas elites vienības – 4. gvardes tanku un 2. motostrēlnieku divīzijas. Piemēram, 2013. gadā “Zapad” mācībām oficiālais scenārijs bija cīņa pret dažiem bruņotiem nemierniekiem, bet šogad Krievijas un Baltkrievijas savienība saskaņā ar mācību scenāriju jau oficiāli “karo” pret izdomātu trīs valstu aliansi – Vesbāriju, Lubēniju un Veišnoriju, kas uzbrūk Krievijas un Baltkrievijas savienībai. Tas nozīmē, ka likmes šogad ir maksimāli augstas, jo tiek apspēlēts apdraudējums Krievijas un Baltkrievijas savienības pastāvēšanai. Līdz ar to mācību mērogam jābūt plašākam, var prognozēt lielu karaspēka pārvietošanos, arī pastiprinātas artilērijas mācības, kuras krietni pārsniedz iedomātā pretinieka spējas.

 

Kā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu attiekties pret šīm mācībām?

Ir laiks katram mūsu valsts iedzīvotājam apzināties, ka viņa dzīvi ietekmē ne tikai ekonomiskā situācija, nodokļu apmērs utt., bet arī valsts un reģiona militārā drošība. Bieži vien cilvēki par to sāk domāt tikai tad, kad presē parādās ziņas, ka pierobežā notiek lielas mācības vai kāds incidents. Militārās mācības ir milzīgs, sarežģīts organizatorisks pasākums, kas neizpaužas tikai tā, ka vienības izbrauc poligonā, izšauj pa mērķiem un dodas atpakaļ uz bāzi. Mācībās no miera stāvokļa līdz augstākai kaujas gatavībai tiek “pacelts” milzīgs personāla un tehnikas skaits, kas pāriet pilnas kaujas gatavības režīmā, sāk pārvietošanos, izvērš sakaru tīklus pēc kara plāna. Atrodoties paaugstinātas gatavības režīmā, karaspēks var saņemt jaunus uzdevumus, tostarp reālus kaujas uzdevumus, kas būtiski atšķiras no mācību scenārija. Iedomāsimies situāciju, ka jums ir kaimiņš, kuram pret jums ir pretenzijas, un jūs zināt, ka viņam ir bise. Viens ir, kad viņš rokas pa savu dārziņu, laiku pa laikam izsakot jums pārmetumus, cita lieta – kad viņš lamājoties pie loga pielādē bisi un mērķē uz jums. Var izšaut, var neizšaut, ko lai zina… nav šerifa, kam sūdzēties. Tā var raksturot esošo situāciju. Tomēr pilsoņu reakcijai uz šīm mācībām jābūt mērenai, profesionālai – tai nav jābūt histēriskai un arī ne “veģetāri” vienaldzīgai. Militārās mācības kaimiņvalstī vienmēr nozīmē paaugstinātu draudu līmeni, tomēr tagad Latvijā mēs esam labākā situācijā nekā pirms četriem gadiem, jo pie mums atrodas NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupa. Šis mums ir laiks pārdomām, kā nodrošināsim savu aizsardzību, piemēram, ja pēc četriem gadiem mums valstī vairs nebūs pārstāvēts NATO sabiedroto kontingents. Mums šobrīd ir jādomā jau par nākamajām “Zapad” sērijas mācībām un jāgatavojas profesionāli – valstij jāatbild uz jautājumu, vai vajag valsts aizsardzību balstīt uz totālās aizsardzības principu, kurā katrs pilsonis ne tikai paļaujas, ka valsts izdara maksimumu valsts aizsardzībā, bet arī pats piedalās. Un ne tikai brīvprātīgi! Pilsonim būtiski padomāt, ka varbūt tieši šobrīd ir īstais laiks stāties Zemessardzē vai iziet 120 dienu sākotnējo militāro apmācību. Mums katram sev jāatbild uz pamatjautājumu – vai esam gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt valsti jebkuros apstākļos, lai cik tie šķistu bezcerīgi? Ja kāds lieto pret mums vardarbību, mums ir leģitīmas tiesības atbildēt tāpat. Šobrīd valsts aizsardzībā tieši iesaistīts apmēram 0,1 procents no iedzīvotājiem. Ir laiks katram pajautāt sev, kādu viņš gribētu redzēt savas valsts aizsardzības sistēmu, ko pats var darīt tās labā.

Ja mēs paskatīsimies uz karti, kur iezīmētas šā gada “Zapad” leģendā iedomātās valstis, tad ieraudzīsim, ka uzbrukuma–aizsardzības vektors ir skaidri vērsts pret Poliju un Lietuvu. Tā nav nejaušība. Turpat blakus ir Kaļiņingradas apgabals, kas arī ir mācību elements. Ja mācībās Krievijas un Baltkrievijas karaspēks “tiek galā” ar agresīvo Vaišnoriju, diez vai scenārijs paredz apturēt pretuzbrukumu uz tās robežas. Un tad jau mācību scenārija notikumi norisināsies uz rietumiem no Vaišnorijas – kā pārņemt Suvalku koridoru un savienot Baltkrieviju ar Kaļiņingradas apgabalu, tādējādi nogriežot Baltijas valstis no Centrāleiropas. Tas ir ļoti reāls treniņš, kura rezultāti var tikt izmantoti reālas kaujas operācijas plānošanai. Otrs šo mācību nenoliedzams mērķis ir iebiedēt Baltijas valstis. Tomēr risks, ka pirms vai pēc mācībām varētu notikt Krievijas iebrukums Baltijas valstīs, ir minimāls, pateicoties NATO samitu Velsā un Varšavā īstenotiem lēmumiem. Mums tagad “jāmet krusts” un jā­klauvē pie koka, ka 2013. gadā nekas nenotika, jo toreiz mēs galīgi nebijām nomodā. Var teikt, ka 2013. gadā Krievijas uzmanību vairāk piesaistīja Maidans, Krievija saprata, ka tai būs jāpievēršas Ukrainai. Kas mums būtu jādara, redzot lielas mācības pie savām robežām? Saprātīga rīcība būtu tajā pašā laikā rīkot savas militārās mācības – pārbaudīt sakarus, izsaukt personālu, pamainīt vienību dislokāciju, pārbaudīt tehniku un tamlīdzīgi. Varam mācīties no Zviedrijas, kura šogad apzināti un uzkrītoši ieplānoja savas kopš 2000. gada lielākās mācības “Aurora-2017”, kas pārklājas ar “Zapad-2017” mācībām. Zviedrija raida signālu, ka saprot, kas notiek, un dara visu, lai atturētu Krieviju no agresijas. Kļūdains ir apgalvojums, ka šāda reakcija eskalē spriedzi – tas būtu patiess, ja abās pusēs būtu līdzīgs spēku samērs, nevis asimetrisks par labu Krievijai.

 

Agrāk militāro mācību leģendas tik plaši netiražēja. Ar kādu mērķi tas tiek darīts tagad?

Tas ir sabiedrisko attiecību gājiens. Turklāt “Zapad-2017” leģenda palīdz sasniegt jau pieminēto otro mērķi, jo tie ir vistīrākie draudi Baltijas valstīm un Polijai. Publiskotam scenārijam un visai retorikai, kas vēl sekos, uzdevums ir iespaidot mūsu sabiedrības daļu, kas eskalācijas gadījumā mēģinātu pretoties un mazināt gribu cīnīties. Informatīvais karš ir hibrīdkara elements. 2013. gadā to pašu mācību laikā notika pretējais – Krievija maskēja īsto leģendu un “Zapad-2013” sauca par pretterorisma mācībām. Šoreiz uzdevums būs parādīt Krievijas un Baltkrievijas savienības militāro varenību.

 

Kādu atspoguļojumu varam sagaidīt Krievijas medijos? Daļa no mūsu sabiedrības tomēr dzīvo Krievijas informatīvajā telpā.

Manuprāt, mūsu sabiedrības daļai, kura barojas no Krievijas medijiem, tiks stāstīts, ka jebkāda pretošanās ir bezjēdzīga, ka Krievijas militārā mašīna ir tik spēcīga, ka samals lupatās ikvienu, kurš pretojas. Rezultātā viens mūsu patriotiskais pilsonis, kurš uzskata, ka valsts jāaizstāv, strīdēsies ar citu pilsoni, kurš uzskatīs, ka pretošanās ir bezjēdzīga. Turklāt abi šie pilsoņi var būt lojāli valstij, nav ideoloģiskie pretinieki, viņiem rūp mājoklis, ģimene, mierīga dzīve utt. Daudzi atsakās piekrist, ka sekmīgas tautas izdzīvoja tikai tādēļ, ka pretojās pārspēkam šķietami bezcerīgos apstākļos.

 

Vai mācību laikā varam sagaidīt kādas provokācijas no Krievijas puses?

Ļoti ticami, ka mums tiks uzbrukts informatīvi un psiholoģiski. Pieļauju, ka kaut kas var notikt kiberdrošības jomā. Tagad būtu preventīvi jādomā, ar ko mūs vēl var pārsteigt un kā mēs reaģēsim. Minimums, ko katrs varam darīt šajā jomā, ir filtrēt informāciju un neļaut sev iebarot viltus ziņas un maldinošas puspatiesības.

 

Cik atbilstošs situācijai ir Drošības policijas lēmums liegt airsofta un citu spēļu spēlētājiem organizēt savas sacensības “Zapad” mācību laikā?

Pašlaik airsoftam vēl nav izstrādātas normatīvās bāzes, kas regulētu nozares komersantu, sabiedrības un valsts intereses. Bija nepieciešamība šobrīd atrisināt situāciju, taču DP varēja to darīt smalkāk, lietojot operatīvās metodes neuzkrītošāk. Tagad sanācis tā, ka tie patriotiskie airsoftisti, kuri ziedo arī Zemessardzei, pauž neapmierinātību par darbības traucēšanu, bet pavisam mierīgi un “saprotoši” ir tie airsofta spēlētāju klubi, kuri atdarina dažādus Krievijas armijas un specvienību formējumus. Airsofts ir jāregulē, bet to vajag darīt ar pozitīvu motivāciju – kaut vai veidojot klubu asociāciju, kuru atbalsta valsts.

 

Baltkrievija ielūgusi Latvijas pārstāvjus novērot mācības pie sevis. Taču ielūgums ir kā koncerta biļete uz mūzikas festivālu, ar kuru nevar piekļūt galvenajai skatuvei…

Mācību novērošana ir plašs jēdziens – šim nolūkam valstis izmanto tehniskos līdzekļus, brīvi pieejamos avotus, diplomātiskos kontaktus, arī informāciju no uzaicinātiem novērotājiem, kuri ir viens no elementiem kopējā bildē. Kaut arī uzaicinātiem novērotājiem izrāda plānoto programmu, šī “biļete” ir jāizmanto, reizēm no sīkām detaļām var izdarīt svarīgus secinājumus. Ideālais variants būtu, ja novērotāji varētu sekot katras mācībās iesaistītās vienības mācību gaitai visu laikaposmu. Bet tas iespējams tikai tad, kad starp valstīm valda labas attiecības un uzticība.

 

Vai Latvijai ar sabiedrotajiem nav jārunā par papildu drošības garantijām, piemēram, “Patriot” raķešu izvietošanu Baltijā?

ASV domnīcas RAND pētījumā bija minēts, ka Baltijas reģiona aizsardzībai nepieciešamas vismaz septiņas mehanizētas brigādes. Mazāks skaits nozīmē spēku un līdzekļu deficītu. Diez vai kāds cits Baltijas valstīm nodrošinās visu nepieciešamo personālu un bruņojumu, tādēļ mums pašiem jāiegulda savā aizsardzībā. Nevaram čīkstēt un lūgt vēl palīdzību, ja mums pašiem Latvijā nav pāris pilna štata mehanizētu kājnieku brigāžu, kuru izveidošana ir mums pa spēkam.

 

“Zapad” mācību kontekstā plaši apspriež to, vai pēc mācībām Krievijas spēki paliks Baltkrievijā. Cik tas ir reāli?

Ja atceramies, ne tik sen uz Baltkrieviju jau tika izdarīts spiediens no Krievijas puses, ka nepieciešams Baltkrievijā izveidot Krievijas Gaisa spēku aviācijas bāzi, bet līdz šim Lukašenko to atteica. Zinot Baltkrievijas atkarību no Krievijas, var prognozēt, ka šāda bāze Baltkrievijā ar laiku būs. Krievijai mācības “Zapad” nav nepieciešams izmantot, lai šo problēmu atrisinātu. Nav nepieciešams radīt krīzi tagad, kad mācībām pievērsta visas Eiropas uzmanība, agri vai vēlu Baltkrievija piekāpsies ekonomiskam spiedienam un process notiks pakāpeniski un gana draudīgi, tieši tādā veidā, kā Krievija to mīl pasniegt. No sākuma varētu būt Krievijas gaisa spēku bāze Baltkrievijā, bet vēlāk arī sauszemes spēku bāze. Tad tas būs Dāmokla zobens, kurš karāsies virs Baltijas valstīm. Krievijas sauszemes karaspēka bāze Baltkrievijā būtu ļoti spēcīgs trumpis, ko Krievija izspēlēs kādā izšķirošajā brīdī, bet diez vai šis brīdis jau ir pienācis. Nedomāju, ka Krievijas karaspēks šoreiz pēc mācībām paliks Baltkrievijā.

 

Ko saka amatpersonas un politiķi

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: “Mēs vērīgi sekosim [“Zapad”] aktivitātēm un būsim modri, bet vienlaikus arī mierīgi, jo nesaskatām tiešu apdraudējumu kādai no NATO valstīm.”

 

ASV īpašais pārstāvis Ukrainas sarunu jautājumos Kurts Volkers: “Es domāju, ka šīs Krievijas militārās mācības liek mums būt gataviem kaut kādai Krievijas militārai agresijai. Rietumu sabiedrībai ir jābūt gatavai jebkādai notikumu attīstībai. Mums ir jāattīsta sava aizsardzības sistēma.”

 

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Šīs mācības nevar skatīt atrauti no drošības situācijas kopumā un Krievijas aktivitātēm mūsu reģionā kopš notikumiem Ukrainā. Ņemot vērā iepriekšējo Krievijas un Baltkrievijas kopīgi rīkoto militāro mācību pieredzi, šā brīža galvenā problēma ir caurskatāmības trūkums.”

 

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite: “Nevajag mūs baidīt un nevajag baidīties pašiem, jo tieši tāds ir mācību “Zapad” mērķis – iebiedēt mūs, slāpēt mūsu gribu aizstāvēties, lai mēs justos paralizēti un neko savā valstī nevarētu iesākt.”

 

Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena: “Ir skaidrs, ka mēs piedzīvojam kārtējo Krievijas spēka un tās spēju izrādīšanu. Ikviens, kas par to šaubās, lai tikai paskatās uz lielo “Zapad” mācību dalībnieku skaitu – vairāk nekā 100 000.”

 

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts: “Krievija ar militārajām mācībām “Zapad-2017″ vēlas iebiedēt Baltijas valstis un to sabiedrotos, tādējādi demonstrējot savu varenību un spēku, kas zināmā mērā ir arī panākts.”

 

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko: “Mēs neko neslēpjam, un mums arī tas nav jādara. Ja NATO vēlas būt klātesoši mūsu mācībās, tad laipni lūgti!”

 

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu: “”Zapad” ir aizsardzības rakstura mācības.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Militāro mācību “Zapad-2017” dalībnieki un scenārijs “Zapad-2017” 

Pēc oficiālajiem datiem, piedalīsies

* 12 700 karavīru, no tiem 7200 Baltkrievijas un 5500 Krievijas (pašlaik jau Baltkrievijas teritorijā uzturas 3000 Krievijas karavīru).

* 70 lidmašīnu un helikopteru

* 680 kaujas tehnikas vienību, tostarp 250 tanki, 200 artilērijas sistēmas.

* 10 karakuģu

Mācībās “Zapad 2017” tiek karots pret izdomātu trīs valstu aliansi, kas uzbrūk Krievijas un Baltkrievijas savienībai.

 

Izdomātās valstis:

* Vesbārija

* Lubēnija

* Veišnorija

Šie ir oficiālie dati, kurus izplatījusi Krievija, tomēr analītiķi uzskata, ka kopumā šajā laikā mācībās var tikt iesaistīti līdz pat 100 000 karavīru, kuri mazākās “Zapad” pieskaņotās mācībās darbosies Krievijas Rietumu kara apgabalā.

Paredzēts, ka “Zapad” mācības notiks Baltkrievijā sešos poligonos un tanku bāzē, kā arī Krievijā Kaļiņingradas un Pleskavas apgabalā.

* Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad-2017” norisināsies no 14. līdz 20. septembrim.

* Viens no mācību lielajiem jautājumiem ir, vai pēc to beigām Krievijas spēki nepaliks Baltkrievijā – de facto to okupējot. Krievijas ieguvums šajā gadījumā – Baltkrievija kalpotu par drošības koridoru Krievijai. Tikmēr Krievijas spēki atrastos abās pusēs Lietuvai – Kaļiņingradas apgabalā un ar šādu scenāriju arī Baltkrievijā. Krievija ar spēku izvietošanu Baltkrievijā varētu vēl vairāk sarežģīt situāciju Ukrainā.

* “Zapad-2017” var uzlūkot arī kā propagandas pasākumu un spēka demonstrāciju no Krievijas puses. Tā vērtējama kā daļa no Krievijas realizētā hibrīdkara taktikas, kura pamatā ir tās bruņoto spēku ģenerālštāba komandiera ģenerāļa Valērija Gerasimova izstrādātā jaunās karadarbības doktrīna. Sagaidāms, ka mācību laikā Krievija aktīvi izmantos savus medijus, attēlojot mācību vērienu.

* Mācību leģenda ir Baltijas valstis apsūdzoša un draudīga. Fiktīvās valstis jeb tās saucamie “rietumnieki” – Veišnorija, Vesbārija un Lubēnija – iesūta diversantu un izlūku grupas Baltkrievijā. Faktiski Krievija apsūdz Rietumus hibrīdkara vešanā, lai gan iepriekš to darījusi pati Krievija, izvēršot karu Ukrainā.

* Veišnorija izpelnījusies zobgalību vilni internetā un sociālajos tīklos. Asprāši tai izveidojuši savu Vikipēdijas lapu, kurā apskatāms arī Veišnorijas karogs un ģerbonis (attēlā). Fiktīvā tvitera kontā jau publicēts “oficiāls paziņojums”, kurā teikts, ka Veišnorija ir “valsts bez Lukašenko un bez Krievijas karaspēka, un kura draudzējas ar saviem Rietumu kaimiņiem”. Veišnorija tiek modelēta kā absolūta monarhija, kurā pie varas ir karalis Ārons I. “Valsts” oficiālās valodas ir baltkrievu, krievu, poļu, lietuviešu un jidišs. Tomēr aiz jokdariem varētu slēpties arī Baltkrievijas un Krievijas specdienesti. Pēdējiem tieši būtu vajadzīga nestabilitāte Baltkrievijā un separātisks noskaņojums.

LA.lv