Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. marts, 2013
Drukāt

Zināšanas uzņēmējdarbībā – visdārgākās


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Zinīgs, kvalificēts darbaspēks ir problēma gan zemniekiem, gan arī citiem uzņēmējiem visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Mēs aicinām praksē studentus, piedalāmies mācību programmu izveidē un palīdzam praktikantiem apgūt zināšanas. 


 

Mēs esam traktoru tirdzniecības un servisa uzņēmums un nodarbojamies arī ar dārza inventāra, sēklu un stādu tirdzniecību. Mehāniķus savā uzņēmumā audzinām paši. Aicinām viņus praksē no skolām un Lauksaimniecības universitātes, mācām. Patlaban veidojam mācību klasi. Esam iecerējuši piedāvāt audzēkņiem apgūt ne tikai teoriju, bet turpat darbnīcās arī praktisko remonta darbu pieredzi.

Mehāniķim ir jāprot tikt galā ne tikai ar mūsu sadarbības partnera, bet arī ar cita ražotāja tehniku. Viņš ir jāmāca un tad, kā rāda pieredze, pēc gada ir izaudzis zinīgs speciālists, kas prot ātri orientēties katalogos un atbildēt uz klientu vēlmēm. Tāpēc mācības notiks kopā ar citu valstu uzņēmējiem.

Savā uzņēmumā esam atrisinājuši zinīgu darbinieku samezglojumu. Esam panākuši savu mērķi – sasniegt vidējo ES naudas apgrozījumu uz vienu darbinieku. Pirms desmit gadiem tas veidoja vien 33% no ES vidējā rādītāja.

Līdz 2020. gadam esam iecerējuši nepārtraukti celt darbinieku zināšanu līmeni. Ar to, ko mehāniķis prata vakar, šodien nepietiek. Tehnika kļūst aizvien sarežģītāka. Es vēlētos, lai mūsu darbinieki zina, kas tirgū notiks rītdien. Viņi brauc uz rūpnīcām, mācās, redz rītdienas produktu.

Mēs pērn gada laikā apmācījām 17 praktikantus. Uzskatām, ka, mācot savus cilvēkus un arī palīdzot praktikantiem, domājam par nākotni. Kad projekta ietvaros bijām apmācījuši deviņus vidējo speciālo mācību iestāžu pedagogus, sapratu, kāpēc Latvijā nepietiek zinīgu darbinieku. Izrādās, ka liela daļa mūsu praktikantu pēdējo reizi lauksaimniecības izstādi apmeklēja pirms astoņiem gadiem. Viņiem bija interesanti aplūkot traktorus, pataustīt tos, tomēr cilvēki baidījās ar tiem braukt – esot pārāk dārgi.

Darbu var veikt atšķirīgi. Man patīk skaisti darīt, tā, lai pēc tevis kaut kas paliek. Uzņēmējdarbība nenozīmē vien peļņu. Tā ir arī korporatīvā sociālā atbildība – tas, ko mēs dodam sabiedrībai. Domāšana nākotnei noteikti atmaksājas. Ilgtspēja ir tieši tajā, kāpēc mūsu uzņēmums darbojas jau 18. gadu.

Nesen piedalījos interesantā konferencē par personāla vadību, kur piedalījās latviešu uzņēmēji ar daudzu gadu pieredzi. Uz konferenci atnāca mazāk nekā desmit cilvēku. Nesaprotu, kāpēc uzņēmēji ir tik neatsaucīgi?

Paralēles var vilkt ar darbinieku kvalifikāciju – daudzi no mums ir neaktīvi un vienlaikus skaļi pauž neapmierinātību. Man arī neviens neko klāt nepienes. Ja aktīvi iesaisties sabiedriskajā dzīvē, protams, par to neviens neko nemaksā, tas paņem laiku, naudu un visu pārējo, tomēr pretim saņem zināšanas par to, kas notiks rītdien. Tas ir daudz vairāk nekā iztērētā nauda. Zināšanas ir visdārgākās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+