Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. augusts, 2015
Drukāt

Zolitūdes mācībām jāmaina likumi

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Iegruvušais veikals

Saeima 2014. gada 11. novembra sēdē izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurā strādāja no katras Saeimas frakcijas iecelti divpadsmit tautas priekšstāvji ar deputātu Ringoldu Balodi (attēlā centrā) vadībā (“No sirds Latvijai”) un kuras uzdevums gada laikā ir konstatēt un izvērtēt nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un tiesību aktos, kas bija iemesls Zolitūdes traģēdijai, kad bojā gāja 54 cilvēki un daudzi tika ievainoti. Mērķis ir arī nosaukt vārdos par nepilnībām atbildīgās amatpersonas. Pirmie divi uzdevumi, iesaistot daudzus ekspertus no celtniecības jomas nevalstiskajām organizācijām, ir izpildīti, taču trešo mērķi deputāti mēģinājuši sasniegt tā, lai tie, kas lasa sagatavoto gala ziņojuma projektu, šos uzvārdus būtu spiesti meklēt paši ziņojumam pievienotajos daudzajos pielikumos, nevis “trekni” izceltus ziņojuma secinājumu daļā. Pagaidām nav arī skaidrs, kurš sagatavos labojumus tiesību aktos, uz kuru nepieciešamību komisija norādījusi, kā arī tas, kur radīsies papildu nauda Būvniecības valsts kontroles birojam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam 15 depo ēku jaunbūvei, 32 pašreizējo depo rekonstrukcijai un 40 depo renovācijai.

 

Jāpieņem ar absolūto balsu vairākumu

Izmeklēšanas komisija gala ziņojumu gatavojas parakstīt pirmdien, lai to nodotu apspriešanai Saeimas plenārsēdē, bet pēc tam – publicēšanai ” Latvijas Vēstnesī”. Lai nepieļautu, ka gala ziņojums vispār netiek izskatīts Saeimas sēdē, kā tas notika, piemēram, ar Krājbankas maksātnespējas izmeklēšanas lietu, kur deputāti izrādījās kā ” čika kalēji”, jo komisijas darbs tika nomests zemē, tās priekšsēdētājs Ringolds Balodis izstrādājis grozījumus parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumā, kas jau divos lasījumos ir izskatīti. Pašreizējā tiesību aktā ir norādīts, ja gala ziņojumu neparaksta kaut viens komisijas pārstāvis (Krājbankas lietā neparakstīja četri. – M. L.), to neizskata Saeimas sēdē, kā arī nepublicē “Latvijas Vēstnesī”. Baloža iesniegtais labojums šādu situāciju vairs nepieļauj, pietiek ar to, ka ziņojumu pieņem ar absolūto balsu vairākumu. Viņš kopā ar citiem deputātiem rosinājis likumu papildināt ar pantu, kas noteic, ka gala ziņojumā atspoguļotos priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai izskata un izvērtē tā Saeimas komisija, kura ir atbildīga par attiecīgo jautājumu.

 

Ko nozīmē izskatīt un izvērtēt?

R. Balodis sacīja, ka izmeklēšanas komisijas priekšlikumi ir jānodod Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurai vajadzētu izstrādāt konkrētus tiesību aktu grozījumus, lai neatkārtotos Zolitūdes traģēdijai līdzīgas nelaimes.

Komisija gala ziņojumā ir atzinusi, ka, izstrādājot Būvniecības likumu (šis process ilga divus gadus), nav veikta pietiekama būvniecības jomas problēmu izpēte un nebija noteikti mērķi, kas ar jauno regulējumu būtu jāsasniedz. Būvniecības likums ir nekvalitatīvs, tas satur savstarpēji pretrunīgas normas un ir mākslīgi sarežģīts, kas rada riskus sabiedrības drošībai, secina deputāti un nāk klajā ar priekšlikumu Tautsaimniecības komisijai atvērt šo likumu, to cita starpā papildinot, piemēram, ar tiesībām valdībai izstrādāt atsevišķus noteikumus, kuros būtu regulēta būvprojekta ekspertīzes gaita, precīzi nosakot arī obligāti izdarāmos aprēķinus. Izmeklēšanas komisija aicina Saeimas Tautsaimniecības komisiju izvērtēt priekšlikumu stiprināt būvekspertīzes veicēju atbildību, Būvniecības likumā nosakot būvprojekta autoru un ekspertīzes veicēju solidāru atbildību.

Izmeklēšanas komisija norāda, ka Latvijā ir vesela virkne vēsturiski (pirms 20 – 30 un vairāk gadiem) uzbūvētu ēku, kas tiek ekspluatētas, kaut arī pienācīgā kārtībā nav pieņemtas ekspluatācijā vai nav saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu to nodošanu lietošanai. Tādējādi rodas draudi sabiedrības drošībai, jo nav zināms, kā notikusi šo ēku būvniecība un vai to apdzīvošana ir droša. Deputāti uzskata, ka Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā labojumi Būvniecība likumā, kas uzliek pienākumu valdībai pieņemt noteikumus vēsturiski uzbūvēto būvju ekspluatācijas drošuma pārbaudei.

Izmeklēšanas komisija sadarbībā ar celtniecības jomas nevalstiskajām organizācijām, kā arī augstskolu mācībspēkiem ir izpētījusi būvniecības speciālistu sertifikācijas kārtību, kur atklājusi būtiskas nepilnības un trūkumus un izvirzījusi valdībai un Saeimai priekšlikumus to novēršanai. Komisija iedziļinājusies arī būvizstrādājumu problēmās, secinot, ka valsts institūcijas nekontrolē, vai būvizstrādājumi tiek pareizi lietoti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir ierosinājis tiesību aktos noteikt kārtību, ka par būvdarbu kontroli atbildīgās iestādes būvinspektori pārliecinās par celtniecības materiālu atbilstību paredzētajam mērķim un projektā izvirzītajām prasībām.

Lai gan ir noteikti būvdarbu dalībnieku pienākumi un atbildība, tomēr nav skaidrības, kas uzņemas galveno atbildību par neatbilstošu būvizstrādājumu izmantošanu. Komisijas ieskatā, Būvniecības likumā jānoteic, ka galvenā atbildība jāuzņemas būvdarbu veicējam – ģenerāluzņēmējam, tāpēc Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un jāpieņem attiecīgi grozījumi likumā.

 

Nost ar zemāko cenu!

Deputāti konstatējuši, ka jāatver arī Publisko iepirkumu likums, lai nepieļautu zemākās cenas dominēšanu: “Jāveicina saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērija izvēle, lai izskaustu būvniecības iepirkumos zemākās cenas principu, kas rada nelabvēlīgus apstākļus kvalitatīva rezultāta sasniegšanai. Ekonomikas ministrijai, sadarbojoties ar nozares speciālistiem, būtu jāizstrādā vadlīnijas un kritēriji saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, ņemot vērā ne vien cenu, bet arī būvdarbu izpildes termiņu, garantijas un defektu novēršanas laiku. Papildus minētajam likumā ir jāpalielina iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu atbildība par būvdarbu izpildes kvalitāti.”

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša uzskata, ka gala ziņojumā konstatētais iezīmē būvniecības jomas problēmas, tomēr ne visiem secinājumiem varot piekrist, jo tie pamatojas uz ekspertu atzinumiem, kas nebalstās uz izpēti.

“Ekonomikas ministrija ar būvniecības padomes līdzdalību jau strādā pie valsts iepirkuma problēmu risinājumiem, lai izskaustu ēnu ekonomiku, zemākās cenas principu utt.,” pastāstīja departamenta direktore un piebilda, ka izmeklēšanas komisijai bijis pārāk īss laiks, lai varētu izdarīt visaptverošus un objektīvus secinājumus.

 

Baloža vadītajai komisijai darbs jāturpina

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) sacīja, ka Saeimā strādā simts deputāti un visiem ir jāiesaistās ar būvniecību saistīto tiesību aktu izstrādē. “Komisijai ir ļoti plašs darba lauks – gan vide, gan būvniecība, enerģētika, lauksaimniecība… Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir pamatīgi iedziļinājusies būvniecības problēmās, tāpēc uzskatu, ka tieši šīs komisijas deputātiem vajadzētu izstrādāt un iesniegt Tautsaimniecības komisijai jau konkrētus grozījumus likumos. Pretējā gadījumā mums būs jādara lieks darbs – vēlreiz jāpēta tas, ko jau izdarījusi parlamentārās izmeklēšanas komisija,” secināja Naudiņš un piebilda, ka gala ziņojumu analizēšot un vērtēšot.

 

Uzziņa

Divpadsmit Saeimās ir tikušas izveidotas 29 izmeklēšanas komisijas.

Pirmajā neatkarības laikā parlamentārāas izmeklēšanas komisijas tika veidotas politisku iemeslu dēļ (notiek cīņa pret PSRS atbalstītās Komunistiskās partijas aktivitātēm).

Otrajā neatkarības laikā komisijas pamatā darbojas, lai izpētītu liela apmēra finanšu noziegumus, saistītus ar banku pārņemšanu, banku restrukturizāciju vai korupciju; pārbaudītu izbijušu premjerministru finansiālo darbību, kliedētu aizdomas par atsevišķu banku, kapitālsabiedrību un pat sanatoriju pieļautajām privatizācijas procesa nelikumībām.

Zolitūdes traģēdijas lietā šobrīd prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzības deviņām personām: sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, sabrukušā lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, trīs Rīgas pilsētas Būvvaldes darbiniekiem, kā arī “Maxima” darbiniecei Innai Šuvajevai. Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Avoti: Dr. iur. Ringolds Balodis, Latvijas Universitātes profesors; Latvijas Republikas prokuratūra

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+