Latvijā
Sabiedrība

102 gadu vecumā mūžībā devusies leģendārā pretošanās kustības dalībniece Valentīne Lasmane0


Valentīne Lasmane (pa kreisi) 2016.gada maijā Latvijas vēstniecībā Zviedrijā klausās, kā vēstnieks Gints Jegermanis nolasa Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikumu viņas 100.dzimšanas dienā
Valentīne Lasmane (pa kreisi) 2016.gada maijā Latvijas vēstniecībā Zviedrijā klausās, kā vēstnieks Gints Jegermanis nolasa Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikumu viņas 100.dzimšanas dienā
Foto: Raitis Freimanis

Naktī uz pirmdienu Stokholmā 102 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Valentīne Lasmane (1916 – 2018), viena no leģendāro “laivu akciju” uz Zviedriju organizētājām Otrā pasaules kara noslēgumā, pretošanās kustības dalībniece.

Ziņu par viņas aiziešanu, atsaucoties uz radiniekiem, apstiprināja dzīvesstāstu vācēja un pētniece Māra Zirnīte, kas gatavo grāmatu par Valentīni Lasmani un uzturēja ar viņu regulāru kontaktu.

Valentīne Lasmane bija viens no nedaudzajiem vēl mūsu vidū esošajiem cilvēkiem, kas līdzdarbojās Latviešu Centrālās Padomes (LCP) organizētajā pretošanās kustībā abām okupācijas varām cerībā, ka Rietumvalstis palīdzēs atjaunot Latvijas valstiskumu pēc kara.

Kā LCP sakarniece Ventspilī viņa piedalījās bēgļu laivu organizēšanā uz Gotlandi un 1944. gada nogalē pārcēlās uz Zviedriju arī pati, pavadot šajā zemē visu atlikušo mūžu.

“Tikko atzīmējām Latvijas valsts simtgadi, bet viņas mūžs bija vēl ilgāks. Valentīne Lasmane bija aculieciniece daudziem svarīgiem notikumiem un aktīvi tajos līdzdarbojās. Viņa bija apbrīnojama personība, arī mūža beigās sekoja līdzi tam, kas notiek pasaulē, saglabāja dzīvesgudrību un labestību,” teic vēsturnieks, Otrā pasaules kara notikumu pētnieks Uldis Neiburgs.

Viņas dzīve sākās 1916. gada 16. maijā Ukrainā; 1921. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Pirms kara Valentīne Lasmane studēja baltu filoloģiju LU Filololoģijas un filozofijas fakultātē, strādāja aģentūrā “LETA” vietējo ziņu nodaļā, pēc tam par latviešu valodas skolotāju Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, bija žēlsirdīgā māsa hospitālī latviešu leģionāriem.

Valentīne Lasmane 1939.gadā. Foto no privāta arhīva

Arī pēc došanās trimdā Valentīne Lasmane turpināja pedagoģisko darbību kā Zviedrijā, tā Minsteres latviešu ģimnāzijā Vācijā; darbojās literatūrkritikas un bibliogrāfijas jomā.

20. gadsimta 80. gados Valentīnei Lasmanei bija lieli nopelni, organizējot starptautisku akciju čekas apcietinātās brīvības cīnītājas Lidijas Doroņinas – Lasmanes atbrīvošanai no ieslodzījuma. Jāatzīmē, ka arī viņa pati kopā ar vīru Albertu 1970. gadā, viesodamies Rīgā, nonāca “Stūrā mājā” un 10 dienas tika pratināta.

Atmiņas par 1944. – 1945. gada notikumiem un 130 laivu bēgļu liecības Valentīne Lasmane apkopoja grāmatā “Pāri jūrai”, kas Stokholmā iznāca 1990. gadā. Vēl viņas atmiņas publicētas 2010. gada grāmatā “Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem”.

Valentīne Lasmane ir prototips Valentīnai Jaunzemai 1965. gadā Latvijas PSR iznākušajā Arvīda Griguļa propagandiskajā romānā “Kad lietus un vēji sitas logā”. Tāpat 2011. gadā uzņemtajā Arvīda Krieva spēlfilmā “Dancis pa trim” viņa dzīvesstāsts izmantots Kristīnes Nevarauskas attēlotās latviešu meitenes Sandras tēla veidošanā un pavisam nesen Valentīnes Lasmanes darbību bēgļu laivu organizēšanā atspoguļojās Pētera Krilova dokumentālajā filmā “Uz spēles Latvija”.

Par nopelniem viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniece Māra Zirnīte kopā ar autoru grupu šobrīd strādā pie izcilajai personība veltītas grāmatas.

Saistītie raksti
Valentīne Lasmane
Foto: Petra Inna

Atvadu vārdos viņa teic: “Tas bija ārkārtīgi neparasts un piesātināts mūžs. Viņa bija cilvēks, kas dzīvoja, vadoties no saviem ideāliem, ne praktiskiem apsvērumiem. Tas stiepjas caur visu viņas dzīvi, visos gadījumos, visos izšķiršanās brīžos. Grāmatas sagatavošanas darbā viņa piedalījās līdz pēdējam. Centās visādi palīdzēt. Trīs ceturtdaļas grāmatas paguva izskatīt. Viena ceturtdaļa palika.”

LA.lv