Putins neriskēs uzbrukt Igaunijai – bijušais Ukrainas ārlietu ministrs atklāj viņa īstā plāna detaļas 23
Reaģējot uz izskanējušajām ziņām par Krievijas iespējamiem plāniem attiecībā uz Igaunijas pilsētu Narvu, bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins uzsvēra, ka Kremļa diktatoram Vladimiram Putinam nav izdevīgi īstenot scenārijus, kas līdzinātos tā sauktajai “Narvas tautas republikai”.
“Viņa mērķi ir daudz ambiciozāki. Viņš vēlas runāt ar atsevišķām valstīm. Viņš nevēlas sev pretī vienotu Eiropu, īpaši tādu, kas mūs atbalsta. Viņš lieliski sapratis, ka Ukrainu ar Eiropas atbalstu salauzt nav iespējams. Tātad šis atbalsts ir jānovērš,” sacīja Kļimkins, runājot raidījumā “Svoboda.Live”.
Viņš piebilda, ka Eiropa bez Ukrainas kļūtu ievērojami ievainojamāka arī citos aspektos. Diplomāts uzsvēra, ka šāda līmeņa provokācija kā uzbrukums Eiropas valstij piespiestu Rietumu sabiedrotos atkal apvienoties. Tas attiektos arī uz ASV, kuras nevarētu ignorēt situāciju. Pēc viņa teiktā, ASV prezidentam Donaldam Trampam “būtu jāreaģē, jo tā ir NATO dalībvalsts un viņš negribēs izskatīties vājš”.
“Daudzas vienošanās, kas Putinam ir kritiski svarīgas režīma un ekonomikas stabilizēšanai, vienkārši sabruktu. Kāpēc viņam tas būtu vajadzīgs? Protestēt pret NATO? Drīzāk viņš vēlas pārrestartēt Eiropu, lai NATO klasiskajā izpratnē vairs nepastāvētu. Un, manuprāt, tas ir viņa stratēģiskais mērķis,” skaidroja Kļimkins.
Viņš uzskata, ka Putins turpinās izmantot Eiropas iebiedēšanas taktiku, tostarp attīstot vidējā darbības rādiusa ieročus vai palielinot armiju līdz pusotram miljonam karavīru. Taču uz tiešu provokāciju Kremlis varētu izšķirties tikai tad, ja sajutīs tiešus draudus savam režīmam.
Šādas provokācijas varētu izpausties kā militārās klātbūtnes palielināšana Baltkrievijā vai dronu uzbrukumi, taču riskēt ar Narvu, pēc diplomāta domām, Kremlis nevēlēsies.
Kļimkins arī norādīja, ka Narva tomēr ir ievainojams punkts Igaunijai. Viņš atsaucās uz piemēru, kur kāds Narvas iedzīvotājs, būdams Igaunijas pilsonis, publiski citējis Putinu kā “mūsu prezidentu”, kas liecina par sarežģītu situāciju reģionā.
Vienlaikus diplomāts uzsvēra, ka Eiropai būtu jākoncentrējas nevis uz iespējamu cīņu par Narvu, bet uz savas drošības stiprināšanu un kļūšanu par nozīmīgu spēlētāju drošības jomā.
Jau ziņots, ka martā izdevums Bild vēstīja par pieaugošu propagandu Krievijā par ideju izveidot tā saukto “Narvas tautas republiku” Igaunijas austrumos. Sociālajos tīklos parādījušies aicinājumi uz sabotāžu un bruņošanos, lai pasludinātu šādu veidojumu.
