Var sākties enerģētiskais šoks! Krievija var inscenēt uzbrukumus gāzes vadiem, lai atgrieztos Eiropas tirgū 0
Eiropas enerģētikas drošība šobrīd atkal nonākusi uzmanības centrā, ņemot vērā iespējamos Krievijas scenārijus atgriezties Eiropas tirgū ar saviem energoresursiem. Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidro Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, Krievija varētu izmantot plašāku stratēģiju, kurā ietilpst arī iespējamas provokācijas ar mērķi ietekmēt enerģijas piegādes un radīt spiedienu uz Eiropu.
Šāds scenārijs paredz iespēju apturēt enerģijas plūsmu pa tādiem svarīgiem infrastruktūras objektiem kā TurkStream un Blue Stream gāzes cauruļvadi, vienlaikus vainojot Ukrainu sabotāžā, tādējādi radot priekšnoteikumus politiskai un ekonomiskai manipulācijai.
Saskaņā ar pieejamo informāciju Krievija jau ir izstrādājusi visaptverošu plānu, lai atgrieztos Eiropas enerģijas tirgū, un šajā procesā ir iesaistīti dažādi valdības līmeņi. Šie plāni, visticamāk, nav radušies pēkšņi, bet sagatavoti jau iepriekš, vēl pirms spriedzes pieauguma Persijas līča reģionā.
Par to liecina arī Krievijas prezidenta publiskie izteikumi un brīdinājumi par iespējamiem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp gāzes cauruļvadiem Melnajā jūrā. Paralēli tam Krievijas amatpersonas starptautiskajā vidē jau iepriekš ir mēģinājušas veidot naratīvu par it kā notiekošu enerģētisko terorismu, kas vēlāk varētu kalpot kā pamatojums turpmākām darbībām.
Tajā pašā laikā realitātē jau notiek uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, tostarp bezpilota lidaparātu triecieni dažādiem objektiem, piemēram, kompresoru stacijām un cauruļvadiem Krievijas teritorijā.
Šie incidenti tiek plaši izmantoti informatīvajā telpā, lai pastiprinātu spriedzi un veidotu noteiktu priekšstatu par situāciju. Īpaši nozīmīga šajā kontekstā ir Melnās jūras reģiona infrastruktūra, tostarp Novorosijskas osta, caur kuru notiek būtiska energoresursu plūsma, kā arī cauruļvadi, kas savieno Krieviju ar citiem piegādātājiem, piemēram, Kazahstānu.
Šādu scenāriju īstenošanā nozīmīga loma būtu Krievijas specdienestiem, kas varētu organizēt darbības ar mērķi radīt energoresursu deficītu Eiropā. Tas varētu izpausties kā piegāžu pārtraukumi, infrastruktūras bojājumi vai citi destabilizējoši pasākumi, kas radītu spiedienu uz Eiropas valstīm. Rezultātā pieaugtu enerģijas cenas un varētu tikt veicināta diskusija par sankciju mīkstināšanu pret Krievijas enerģētikas sektoru.
Tomēr šāda rīcība nebūtu bez sekām arī pašai Krievijai, jo jebkādi piegāžu traucējumi ietekmētu arī tās ekonomiskās intereses. Līdz ar to šāda stratēģija būtu saistīta ar augstu risku, taču vienlaikus tā var tikt izmantota kā instruments politiskā spiediena palielināšanai. Kopumā situācija rāda, ka enerģētika joprojām ir viens no galvenajiem ģeopolitikas instrumentiem, un tās izmantošana konfliktu kontekstā var radīt plašas sekas gan reģionālā, gan globālā līmenī.
Plašāk video.
