1884. gada 12. februārī 0
Pirms 130 gadiem, 1884. gada 12. februārī, zemnieka ģimenē Nītaures tuvumā dzimis komponists un mūzikas kritiķis Jānis Zālītis.
“Latviešu pirmais autoritatīvais mūzikas kritiķis, kura spriedumus sabiedrība gaida, uzklausa un akceptē kā savējos.” Tā par viņu 1934. gadā rakstīja kolēģis Jēkabs Poruks. Ar novatorisku pieeju skaņdarbu sacerēšanai pazīstamais Emīla Dārziņa skolnieks Zālītis divas reizes pildīja Nacionālās operas direktora pienākumus, turklāt bija pirmais, kam 1919. gadā uzticēja šīs prestižās iestādes vadīšanu. Komponējis ap deviņdesmit solodziesmu un kordziesmu, arī tautas dziesmu apdares un klavierdarbus. Dažādos laikos kori ir dziedājuši viņa “Biķeris miroņu salā”, “Kad nakts”, “Ceļš uz dzimteni”, apdares “Ai, agri agri”, “Viena vien man māsiņa”. No solodziesmām minama “Kā gulbji balti padebeši iet”. Lielākā daļa Jāņa Zālīša darbu tapa pirms Pirmā pasaules kara, jo Latvijas brīvvalsts laikā viņš lielākoties darbojās kritikas jomā.
