Garšo kā bērnībā… Gaisīgas un debešķīgas debesmannas recepte 0
Katram no mums ir atmiņas no bērnības, kas ļoti spilgtas saglabājas visu mūžu. Viena no tām ir bērnības garša. Žurnāla “Praktiskais Latvietis” veidotāji, nolēmuši padalīties ar savām bērnības atmiņām un ēdienu receptēm. Dažkārt šie ēdieni ir ļoti vienkārši, jo arī laiki bija citādi, bet tā ir garša, ko paņemam līdzi savā dzīvē un mēģinām atdarināt. Turklāt atmiņas nesastāv tikai no ēdiena garšas, bet arī sajūtām, kādas tās bija tolaik – bērnībā.
Manā bērnībā mamma vai vecmāmiņa nedēļas nogalēs mēdza gatavot debesmannu. Lai šis deserts taptu, vajadzīgi tikai daži produkti: manna, svaigas ogas vai augļi vai to sula, vai arī ievārījums, cukurs un pacietība, lai šo kārumu sakultu.
Mamma mannas putru kūla ar koka karoti. To darīja tik sirsnīgi, ka dažkārt viņai pat norasoja piere. Jo ilgāk kuļ, jo debesmanna kļūst čaganāka, gaišāka un garšīgāka.
Bet pirms kulšanas vajadzēja prast meistarīgi izvārīt mannas putru, lai neveidotos kunkuļi. Tāpēc mannas putraimus bēra sīkā strūkliņā, katliņa saturu nepārtraukti maisot. Tikpat svarīgi bija trāpīt pareizo mannas daudzumu – ja to pievieno par daudz, putra būs cieta, to būs grūti sakult, saldēdiens būs klīsterveidīgs. Ja ar putraimiem skopojas, sanāk šķidra zupiņa. Sakult var, bet tad nav gaisīgā debesmanna, uz ko cerēts.
Kad mums bija privātmāja un dārzs, vasarā atlika iziet ārā un no krūma salasīt jāņogas vai upenes debesmannai vai arī nogriezt vairākus rabarberu kātus. Citos gadalaikos šā deserta pagatavošanai izmantoja no dārza veltēm izvārītos ievārījumus un izspiestās sulas. Paretam debesmannu uzkūla no dzērvenēm vai brūklenēm. Man ļoti garšoja, bet mamma teica, ka dzērvenes jāpataupa citām vajadzībām.
