1885. gada 29. jūnijā 0

Pirms 160 gadiem, 1885. gada 29. jūnijā, Valmieras apkaimes saimnieka ģimenē dzimis dzejnieks un mācītājs Jānis Steiks, mūsdienās novērtēts gan kā īpatnējākais latviešu liriķis, gan kā vienīgais latviešu absurda dzejnieks.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes
Kokteilis
VIDEO. Karaliskā sveiciena vietā sūdi! Anglijas godasardzes zirgs nokārtojas Trampa priekšā
Lasīt citas ziņas

Steiks piepildīja savus savādos dzejoļus paša darinātiem jaunvārdiem, rotaļājās ar atskaņām un vārdiem, bet dažkārt arī savas dzejas rīmēja pašizdomātā, taču skanīgā valodā. Apkārtējie viņu uzskatīja par dīvaini, tādēļ 1925. gadā Steiku atlaida no mācītāja amata. Tajā pašā laikā savādnieks bijis liels Latvijas un latviešu patriots. Tiesa, viņa patriotisms un vēlme visur saskatīt latviešu pēdas nereti kļuva komiski. Tā, pirms Pirmā pasaules kara strādādams par mācītāju ASV latviešu draudzēs, Steiks baznīcēniem apgalvojis, ka Baltimora vārdu ņēmusi no “baltie mori”, bet Ņujorka no latvieša Jurkas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.