Pirms 160 gadiem, 1885. gada 29. jūnijā, Valmieras apkaimes saimnieka ģimenē dzimis dzejnieks un mācītājs Jānis Steiks, mūsdienās novērtēts gan kā īpatnējākais latviešu liriķis, gan kā vienīgais latviešu absurda dzejnieks.

Lasītākie

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Lasīt citas ziņas

Steiks piepildīja savus savādos dzejoļus paša darinātiem jaunvārdiem, rotaļājās ar atskaņām un vārdiem, bet dažkārt arī savas dzejas rīmēja pašizdomātā, taču skanīgā valodā. Apkārtējie viņu uzskatīja par dīvaini, tādēļ 1925. gadā Steiku atlaida no mācītāja amata. Tajā pašā laikā savādnieks bijis liels Latvijas un latviešu patriots. Tiesa, viņa patriotisms un vēlme visur saskatīt latviešu pēdas nereti kļuva komiski. Tā, pirms Pirmā pasaules kara strādādams par mācītāju ASV latviešu draudzēs, Steiks baznīcēniem apgalvojis, ka Baltimora vārdu ņēmusi no “baltie mori”, bet Ņujorka no latvieša Jurkas.