Pirms 160 gadiem, 1885. gada 29. jūnijā, Valmieras apkaimes saimnieka ģimenē dzimis dzejnieks un mācītājs Jānis Steiks, mūsdienās novērtēts gan kā īpatnējākais latviešu liriķis, gan kā vienīgais latviešu absurda dzejnieks.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals

Lasīt citas ziņas

Steiks piepildīja savus savādos dzejoļus paša darinātiem jaunvārdiem, rotaļājās ar atskaņām un vārdiem, bet dažkārt arī savas dzejas rīmēja pašizdomātā, taču skanīgā valodā. Apkārtējie viņu uzskatīja par dīvaini, tādēļ 1925. gadā Steiku atlaida no mācītāja amata. Tajā pašā laikā savādnieks bijis liels Latvijas un latviešu patriots. Tiesa, viņa patriotisms un vēlme visur saskatīt latviešu pēdas nereti kļuva komiski. Tā, pirms Pirmā pasaules kara strādādams par mācītāju ASV latviešu draudzēs, Steiks baznīcēniem apgalvojis, ka Baltimora vārdu ņēmusi no “baltie mori”, bet Ņujorka no latvieša Jurkas.