Latvijā
Vēsture

1890. gada 2. jūnijā. Ar “krītamo širmi” Vērmaņdārzā0


Šarla Lerū sistēmas izpletnis.
Šarla Lerū sistēmas izpletnis.
Arhīva attēls

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pirms 130 gadiem laikraksts “Mājas Viesis” ziņoja: “Izgājušo svētdien Vērmaņa parkā nelaiķa Šarla Lerū māceklis Leons Aērs (uzstāšanās pseidonīms. – Red.) mēģināja tāpat kā viņa nelaiķa meisters ar balonu līdz 5000 pēdām pacelties gaisā un tad ar krītamo sargu nolaisties zemē, bet tas viņam pavisam neizdevās.

Balons sapinās mūzikas paviljona jumtā, krītamais sargs atraisījās nelaikā vaļā no balona un pašam gaisa kuģotājam vajadzēja uz dzīvību un nāvi lēkt no gaisa balona zemē, jo, ja balons patiesi paceltos gaisā, tad viņš bez krītamā sarga tomēr nevarēja augstu mākoņos neko izdarīt.

Zemē krizdams, viņš uzkrita uz mūzikas paviljona jumta, bet tomēr tik laimīgi, ka bija dabūjis tikai nevisai bīstamas brūces.

Aērs ir vēl jauns cilvēks, precējies. Pēterburgā viņam gandrīz tāpat izgājis, tomēr viņš vēl negrib tā atlaisties, neko neizdarījis.”

Vēl krāšņāk epizodi Vērmaņdārzā aprakstīja “Baltijas Vēstnesis” – gatavošanās lidojumam bija sākusies no rīta, jo balona piepildīšana ar gāzi bija stundām ilgs process.

Jau tā laikā notika ķibele: “Aēra kungs piestiprināja balonam krītamo širmi, bet pēdējais, kā jau sliktu galu paredzēdams, spruka vaļā no sava piestiprinājuma un uzkrita virsū tuvumā esošai publikai.”

Balonam paceļoties, “krītamā širmja striķi bija aizķērušies pie liras, kas grezno mūzikas paviljonu”. “Krītamais širmis tika norauts un balons līdz ar Aēra kungu palika virs jumta kādas 2 asis augstu šūpojoties.

Aēra kungs, noģizdams, ka gaisā bez krītamā širmja nav nekāda glābiņa, ātri atstāja savu sēdekli un saķēra karājošos striķi, lai varētu nolaisties uz paviljonu, bet striķis neizturēja un viņš nokrita uz paviljona bleķa jumta. (..) Kritiens izklausījās ļoti smags, jo viss jumts nodārdēja,” tā laikraksts.

Lidotājs savainoja pieri un rokas, bet citādi bija vesels. Balonu notvēra liepās Rīgas pilsētas kanāla malā iepretim LU ēkai.

Jāatzīmē, ka pieminētais amerikāņu gaisa kuģotājs Lerū 1889. gada 24. augustā Rīgā pacēlās ar gaisa balonu no Vērmaņdārza un pēc 16 minūtēm ar “krītamo širmi” nolēca no aptuveni 9000 pēdu (2,7 km) augstuma pie Kuzņecova fabrikas. Vēlāk Lerū Igaunijā gāja bojā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Latvijā
“Tikai 2021. gada nogalē – dažus mēnešus pirms kadastrālo vērtību stāšanās spēkā – sabiedrībā uzzinās, kāds nodoklis viņus sagaida!” Saruna ar Tieslietu ministru Bordānu 2
Intervija 5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
Blaknes un bailes no vakcīnas. Putins spēlē “krievu ruleti” ar visiem pasaules iedzīvotājiem?
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Aptauja: Ejot mežā ogot, sēņot, no kā jūs visvairāk baidāties?
1 diena
LE
LETA
Veselam
Latvijā četri jauni Covid-19 gadījumi; viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm
35 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Protesti Baltkrievijā: pēc aizturēšanas miris 25 gadus jauns vīrietis un lielāko mediju žurnālisti iesniedz atlūgumus 1
2 stundas