“Krievija to visu vēro” – ārvalstu medijs analizē šodienas notikumus Latvijā un ieskicē bažas par Baltijas militāro gatavību 0
Latvija pagājušajā nedēļā nonāca nacionālās drošības vētras centrā. Vairāki droni šķērsoja valsts gaisa telpu, izraisot ne tikai ugunsgrēku uz zemes, bet arī politisku krīzi, kas noveda pie aizsardzības ministra krišanas un atklāja dziļas nepilnības Baltijas valsts militārajā gatavībā, vēsta portāls “Euronews”.
Rīga tagad steidz atjaunot sabiedrības uzticību un nostiprināt savu trauslo gaisa telpas drošību, vēsta medijs.
“Euronews” sniedz samērā detalizētu notikumu izklāstu, skaidrojot, kur nokrita droni (tas esot vien stundas braucienā no Krievijas), ieskicē tābrīža ministra Andra Sprūda reakciju un citas notikuma detaļas.
Interesanti ielūkoties, kā tiek atspoguļoti šodienas politiskie notikumi.
Te vērts citēt precīzi: “Notikums izraisīja politisku vētru valstī ar 1,83 miljoniem iedzīvotāju un noveda pie aizsardzības ministra Andra Sprūda demisijas. Viņš šo amatu ieņēma kopš 2023. gada. Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis sacīja, ka būtiska loma Sprūda aiziešanā bijusi priekšvēlēšanu periodam. Premjere pārstāv centriski labējo “Jaunās Vienotības” partiju, savukārt bijušais aizsardzības ministrs pārstāvēja kreiso partiju “Progresīvie”. Tomēr Staķis, kurš pārstāv Zaļo frakciju un darbojas Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejā, atzina, ka sabiedrības uzticības atjaunošana Latvijas krīzes reaģēšanas spējām ir kritiski svarīga un cieši saistīta ar nacionālo drošību.
“Ukrainas droni, kas bija vērsti pret leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, Krievijas darbību rezultātā tika novirzīti Latvijas virzienā,” viņš sacīja.
“Tagad svarīgākais ir nodrošināt, lai Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana turpinātos bez pārtraukuma.””
Politiskā atbildības stunda
Latvijas Aizsardzības ministrija “Euronews” norādījusi, ka sākta oficiāla izmeklēšana par reakciju uz dronu incidentu, īpaši par problēmām šūnu apraides brīdināšanas sistēmā. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzdots nekavējoties pārskatīt robežas gaisa telpas aizsardzības plānus un paaugstināt gatavību.
Aizsardzības un reformu eksperts Glens Grants – bijušais Lielbritānijas armijas pulkvežleitnants un kādreizējais aizsardzības atašejs Latvijā – sacīja, ka Latvijas pretgaisa aizsardzības neveiksmes radušās vairāku problēmu kopuma dēļ.
64 tūkstošus kvadrātkilometru lielajai valstij ir ģeogrāfiski ierobežojumi, jo teritorija ir salīdzinoši plakana. “Parastie radari uz zemes faktiski darbojas tikai redzamības līnijas robežās, un tas nozīmē, ka zemu lidojošus objektus var pamanīt tikai pēdējā brīdī,” viņš sacīja.
Grants uzsvēra, ka Latvijas krīzes vadības sistēma ilgstoši tikusi atstāta novārtā.
“Tā attīstīta ārkārtīgi lēni, jo pēdējos gados cilvēki to nav uztvēruši pietiekami nopietni,” viņš skaidroja.
“Daudzi elementi — tehnoloģiskās sistēmas, brīdināšanas sistēmas un sirēnas — vienkārši neatbilst nepieciešamajam līmenim,” viņš piebilda.
Tomēr lielākā problēma esot tā, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Rīga lielu daļu savu pretgaisa aizsardzības spēju nodevusi Ukrainai. Latvija Ukrainai piegādājusi ievērojamu daudzumu pārnēsājamo iekārtu, ko parasti izmanto bataljonu un brigāžu līmenī dronu noteikšanai.
Pēc Granta domām, “Latvijai ir ierobežots radaru skaits, un, ja droni lido zemu, tie vienkārši atrodas zem radaru pārklājuma.”
Latvijas ieguldījums Ukrainas aizsardzībā, īpaši militāro spēju nodošana, valsti atstājis “praktiski iztukšotu”, uzskata Grants.
NATO nākamais solis
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže otrdien apmeklēja NATO galveno mītni Briselē.
Saskaņā ar publiskoto informāciju viņa ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti apspriedusi Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, tostarp moderno tehnoloģiju integrāciju un ciešāku koordināciju starp sabiedrotajiem.
Latvija pašlaik noslēdz 3,49 miljardu eiro aizdevumu no Eiropas Savienības programmas SAFE (“Security Action for Europe”).
Šis mehānisms ir daļa no plašākas ES bruņošanās stratēģijas, jo vairākas Eiropas izlūkdienestu iestādes brīdinājušas, ka Krievija līdz 2030. gadam varētu apdraudēt Eiropu.
Lai gan Rīga vēl nav galīgi apstiprinājusi finansējuma sadalījumu, paredzams, ka aizdevums stiprinās pretgaisa aizsardzību, iegādājoties dronus, vadāmās munīcijas un pretdronu sistēmas, “Euronews” norādīja Latvijas Aizsardzības ministrija.
Svarīga paketes sastāvdaļa būs “Blaze” pārtvērējdronu iegāde, kas paredzēti ātrai gaisa draudu neitralizēšanai.
“Ieguldot šādās modernās tehnoloģijās, Latvija būtiski uzlabo spējas nākotnē atklāt un atvairīt dronu ielidojumus,” “Euronews” sacīja ministrijas pārstāvis.
2025. gada beigās Latvija apņēmās aizsardzībai tērēt 5% no IKP atbilstoši NATO vadlīnijām.
Lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidei, kā arī piekrastes aizsardzības raķešu iegādei. Plānota arī kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un ekipējuma iegāde.
Bijusī NATO aizsardzības un drošības sadarbības direktora vietniece Glenda Nīhusa sacīja, ka Latvija ir progresējusi aizsardzības stiprināšanā un aktīvi iesaista civiliedzīvotājus.
Tomēr, neskatoties uz ieguldījumiem, Baltijā un visā Eiropā joprojām pastāv nopietnas problēmas — sadrumstaloti tirgi un pārmērīga birokrātija.
“Mēs bieži inovējam, pēc tam regulējam, bet patiesībā šīs tehnoloģijas neieviešam praksē,” sacīja Nīhusa.
“Nozares pārstāvji man stāstījuši, ka trīs ceturtdaļas enerģijas tiek patērētas regulatīvo problēmu risināšanai dronu izmantošanā,” viņa piebilda.
Eiropas aizsardzības “pudeles kakls”
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pēc augsta līmeņa sanāksmes ar aizsardzības ministriem otrdien sacīja, ka saprot Eiropas aizsardzības industrijas frustrāciju par ārkārtīgi lēno iepirkumu un ražošanas tempu.
“Nozare saka: noteikumi visur atšķiras, un tas apgrūtina darbu,” sacīja Kallasa.
“Arī standarti atšķiras. Katra dalībvalsts kaut ko pielāgo savām vajadzībām, tādēļ visi pasūtījumi ir citādi. Šādos apstākļos nav iespējams efektīvi ražot.”
Eiropas Komisija piedāvājusi aizsardzības pakotni, kuras mērķis ir vienkāršot iepirkumu un ražošanas noteikumus. Debates starp Eiropas Parlamentu un Eiropadomi paredzētas 18. un 19. maijā.
Vai šie pasākumi tiks ieviesti pietiekami ātri, pagaidām nav skaidrs.
“Krievija to visu vēro,” sacīja Nīhusa. “Viņi dara visu iespējamo, lai mūs palēninātu, sašķeltu un novirzītu no kursa.”
