1915. gada 24. aprīlī 2

Pievieno LA.LV

Pirms 100 gadiem, 1915. gada 24. aprīlī, pēc Turcijas iekšlietu ministra Mehmeta Talata pavēles Konstantinopolē (Stambulā) no rīta sākās armēņu elites pārstāvju aresti.

Kokteilis
Laimīgie! Turpmākajās nedēļās četras zodiaka zīmes peldēsies naudā
Liels spēks noliks Krieviju pie vietas: zintniece nosauc laiku, kad beigsies karš Ukrainā 11
Veselam
Tā bija pēdējā laimīgu cilvēku paaudze… Psihologs nosauc 5 lietas, kas 60. un 70. gados dzimušajiem bija labāk
Lasīt citas ziņas

Ar šo notikumu aizsākās plašas represijas un slepkavošana, kas vēsturē pazīstama kā armēņu genocīds. Tā iemesls bija Osmaņu impērijas varasiestāžu uzskats, ka kristīgie armēņi kā tauta ir nelojāla un bīstama Turcijai, taču naidam starp abām tautām bija priekšvēsture jau 19. gadsimtā. Pēc pašu armēņu vēsturnieku aplēsēm, represijās Pirmā pasaules kara gados gāja bojā aptuveni pusotrs tūkstotis armēņu. Viņi zaudēja dzīvību gan deportāciju laikā un koncentrācijas nometnēs, gan grautiņos, tika nošauti, nomira no slimībām un bada. Pirmās pretarmēņu operācijas laikā Konstantinopolē arestētās 400 personas bija armēņu diasporas intelektuālais zieds – politiķi, garīdznieki, juristi, ārsti, intelektuāļi. Pirmajam cirtienam bija jāiznīcina armēņu kopienas “galva” un jālaupa pārējai tautas daļai spēja organizēties un pretoties.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.