Pirms 90 gadiem, 1923. gada 13. maijā, pārpildītajā Latvijas Universitātes aulā doktora disertāciju “Baktēriju iekšējā uzbūve un attīstības veids” aizstāvēja LU Lauksaimniecības fakultātes docents Augusts Kirhenšteins.

Lasītākie

Veselam

11 kļūdas, ko cilvēki pieļauj un kas izraisa nelāgu ķermeņa aromātu

Kokteilis

“Būtu mucis, ko kājas nes” – vīrietis, braucot pa lauku ceļu, pārsteigts par redzēto uz tilta margām

Kokteilis

Vīrieši ir kā traki pēc sievietēm, kuras bez aizķeršanās var atbildēt uz šiem 6 jautājumiem 1

Lasīt citas ziņas

Pastiprinātā publikas uzmanība bija skaidrojama ar to, ka šī bija pirmā doktora disertācijas aizstāvēšana kopš universitātes dibināšanas. A. Kirhenšteins bija pirmais, kas neatkarīgajā Latvijā saņēmis doktora grādu.

Uz pasākumu bija ieradušies ne tikai studenti, mācībspēki un zinātņu vīri, bet arī sabiedriski darbinieki un vienkārši ziņkārīgie. Jaunais agronomijas doktors, kā reportēja “Jaunākās Ziņas”, sniedzis “jaunus uzskatus par baktēriju šūniņu kodolu un to dalīšanos”. Kirhenšteina personiskajos pētījumos balstītais gala slēdziens bijis, “ka nepastāv neviena dzīva būtne, kuras šūniņa nesaturētu plazmu un kodolu”. Pretendenta disputs ar oponentiem profesoru Kundziņu, Bakmanu, docentiem Maltu un Delli ilga trīsarpus stundas.