Pirms 90 gadiem, 1923. gada 13. maijā, pārpildītajā Latvijas Universitātes aulā doktora disertāciju “Baktēriju iekšējā uzbūve un attīstības veids” aizstāvēja LU Lauksaimniecības fakultātes docents Augusts Kirhenšteins.

Lasītākie

VIDEO. Latgalē, netālu no Krievijas robežas, fiksēts Latvijā līdz šim savvaļā neredzēts dzīvnieks

Kokteilis

Gudri jau kopš dzimšanas: 5 zodiaka zīmju pārstāvji, kuri var lepoties ar attīstītu intelektu

“Ir ļoti sāpīgi, ka miera laikos viņa nomira šādās sāpēs, pilnīgā vienaldzībā…” Meitas cīņa par mātes dzīvību izgaismo Latvijas veselības sistēmas skarbo realitāti 2

Lasīt citas ziņas

Pastiprinātā publikas uzmanība bija skaidrojama ar to, ka šī bija pirmā doktora disertācijas aizstāvēšana kopš universitātes dibināšanas. A. Kirhenšteins bija pirmais, kas neatkarīgajā Latvijā saņēmis doktora grādu.

Uz pasākumu bija ieradušies ne tikai studenti, mācībspēki un zinātņu vīri, bet arī sabiedriski darbinieki un vienkārši ziņkārīgie. Jaunais agronomijas doktors, kā reportēja “Jaunākās Ziņas”, sniedzis “jaunus uzskatus par baktēriju šūniņu kodolu un to dalīšanos”. Kirhenšteina personiskajos pētījumos balstītais gala slēdziens bijis, “ka nepastāv neviena dzīva būtne, kuras šūniņa nesaturētu plazmu un kodolu”. Pretendenta disputs ar oponentiem profesoru Kundziņu, Bakmanu, docentiem Maltu un Delli ilga trīsarpus stundas.