Tautas nams būvniecības gaitā.

Pirms 80 gadiem Mazirbē, lielam vietējo ļaužu pulkam klātesot, guldīja pamatakmeni Līvu tautas namam. Pirmo ķieģeli pamatos lika Irbes draudzes luterāņu mācītājs Antons Abakuks, otro — ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Munters bija augstākā līmeņa viesis no Rīgas, jo Kārļa Ulmaņa valdība tautas nama vajadzībām tomēr bija piešķīrusi 15 tūkstošus latu no 117 tūkstošiem kopumā nepieciešamo. Ievērojamas summas bija piešķīrušas arī Somijas un Ungārijas valdības. Ēkas pamatos ceremonijas laikā tāpat noglabāja Līvu biedrības priekšnieka Pētera Breinkopfa un Muntera parakstītu vēstījumu nākamajām paaudzēm. Teksts uzsvēra, ka “līvu tautas nams celts laikā, kad Latvijas Valsts prezidents ir Dr. Kārlis Ulmanis un ārlietu ministrs – V. Munters”. Dokuments bija sagatavots latviešu, somu, igauņu un ungāru valodā. Svinīgajā ceremonijā asistēja Ventspils apriņķa amatpersonas un viesi no Somijas un Igaunijas. Līvu nama būvniecības sagatavošanas process bija ildzis vairāk nekā desmit gadu, taču būvniecība ritēja raiti un 1939. gada 6. augustā ēka bija gatava un nodota saimniekiem. Diemžēl Lībiešu krasta ļaudīm to bija lemts izmantot vien nepilnu gadu, jo padomju okupācijas vara Līvu biedrību likvidēja un namu nacionalizēja. Lībieši to atguva tikai 2000. gadā ar Saeimas lēmumu.