Svarīgā Japānas neitralitāte, kas Staļinam atraisīja rokas viņa plāniem Eiropā 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Japānas ārlietu ministrs Josuke Matsuoka Staļina un citu augsta līmeņa padomju amatpersonu klātbūtnē parakstīja PSRS–Japānas neitralitātes paktu.
Saskaņā ar to abas valstis, starp kurām vēl pirms pāris gadiem bija noticis Halhingolas militārais konflikts, uz pieciem gadiem apņēmās “uzturēt savstarpēji mierīgas un draudzīgas attiecības un abpusēji cienīt otras puses teritoriālo veselumu un neaizskaramību”.
Kādas trešās valsts uzbrukuma gadījumā vienai līguma parakstītājai otrai bija jāsaglabā neitralitāte.
Papildu vienošanās noteica, ka Japāna neaiztiek PSRS aizbilstamo Mongoliju, savukārt PSRS atzīst Japānas marionešu valsti Mandžuko Ķīnas Mandžūrijas teritorijā.
Laikabiedri, arī Molotovs, liecinājuši, cik priecīgs par paktu bijis Staļins, cik sirsnīgi pavadījis Matsuoku Maskavā uz vilcienu.
Vienošanās Staļinam atraisīja rokas viņa plāniem Eiropā. Aizmugure tagad tika uzskatīta par drošu.
Kā zināms, japāņi patiešām ievēroja vienošanos un nelauza to pat tad, kad vācieši bija pie Maskavas. Līgumu 1945. gada 5. aprīlī lauza PSRS, kad karā pret Vāciju bija uzvarēts un neitralitātes pakts, kura darbība noslēdzās 1946. gada 25. aprīlī, vairs tikai traucēja.
PSRS–Vācijas kara laikā Japānas neitralitātei bija ārkārtīgi liela nozīme, jo PSRS nevajadzēja karot divās frontēs. Līdzīgi bija ar Japānu, kas varēja pievērsties karam ar ASV un citiem Rietumu sabiedrotajiem Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
Taču, situācijai mainoties, 1945. gada 8. augustā PSRS karaspēks iebruka japāņu kontrolētajā Mandžūrijā, bet ASV nometa atombumbu uz Nagasaki. Japānai nācās kapitulēt.
