Viena no šā gada dabas dzīvotnēm – dabisks upes posms Lielajā Juglā pie Nāgelmuižas (Ropažu nov.) – vēl aizvadītās nedēļas nogalē nebija aizsalusi, tā novēroja Latvijas dabas fonda speciāliste Rūta Sniedze-Kretalova.
Viena no šā gada dabas dzīvotnēm – dabisks upes posms Lielajā Juglā pie Nāgelmuižas (Ropažu nov.) – vēl aizvadītās nedēļas nogalē nebija aizsalusi, tā novēroja Latvijas dabas fonda speciāliste Rūta Sniedze-Kretalova.
Foto: Karīna Miezāja

2021. gada dabas simboli – laukirbe, vikingu mantojuma koks, ķimene, kura neaug dobē. Ko vēl šogad pamanīt? 0

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Katra gada sākumā dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par šī gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs.

LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
Lasīt citas ziņas
Bieži vien par gada simboliem izraudzītas retas un īpaši aizsargājamas sugas. Dažreiz tieši otrādi, tās ir bieži sastopamas.

Gada dabas simbola godā tiek celtas augu, putnu, dzīvnieku, sēņu, sūnu, divreiz arī ķērpju (2008., 2010.), bezmugurkaulnieku, kukaiņu, koku, gliemju sugas, ģeovietas un kopš 2015. gada arī dzīvotnes, kuru izvēles pamatā ir labvēlīgs aizsardzības stāvokļa novērtējums.

 

Laukirbe – videi draudzīgas saimniekošanas vēstnese

CITI ŠOBRĪD LASA
Gada putnu – laukirbi – tās slēptā dzīvesveida dēļ vislielākā iespēja ieraudzīt ir lauku ļaudīm, ikdienas gaitās ejot. Speciāli dodoties tās meklējumos, var piedzīvot vilšanos.
Foto: Igors Deņisovs

Šogad jau 26. reizi Ornitoloģijas biedrības biedri izvēlas gada putnu. Ornitologs Viesturs Ķerus atzīst, ka Latvijā tā bijusi jauna ideja, taču pasaulē jau pastāvējušas līdzīgas nominācijas.

Nu par 2021. gada putnu izraudzīta laukirbe (Perdix perdix), lai pievērstu sabiedrības uzmanību videi draudzīgai saimniekošanai laukos.

Laukirbe ir rūsganbrūni raibs, drukns baloža lieluma putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Šie putni visbiežāk manāmi lauku un grāvju malās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības laukos, bet ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā, kur meklē barību. Lido nelabprāt, bēg skrienot, taču iztraucēta var pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Vasarā peras sausās smiltīs kā vista.

“Laukirbe ir viena no tām putnu sugām, par kuras populācijas stāvokli un tā pārmaiņām zinām ļoti maz, jo tā prot labi slēpties. Kolhozu laiks, kad kultūraugu audzēšanā lietoja pārāk daudz ķīmijas, lauk­irbēm bija ļoti nelabvēlīgs. Pēc tam lauksaimnieciskās ražošanas intensitāte mazinājās, bet pēdējos desmit gados atkal ir pieaugusi dažādu pesticīdu lietošana, kas pasliktina laukirbes dabiskās vides kvalitāti un līdz ar to vairošanos,” skaidro ornitologs Ainārs Auniņš. “Laukirbe pārtiek gan no augu (graudi, sēklas, asni, pumpuri, lapas, ogas, augļi), gan dzīvnieku valsts (kukaiņi, bezmugurkaulnieki) barības. Tā mēdz uzlasīt arī akmentiņus, kas guzā palīdz sasmalcināt barību. Laukirbe ir izteikta nometniece un paliek ziemot Latvijā. Veido monogāmus pārus.”

Laukirbju skaita samazināšanos izraisa ne tikai ķīmijas lietošana, bet arī ainavas maiņa, sarūkot neapstrādātu zemju platībām, zāles joslām starp tīrumiem, izkapts neskartajām vietām grāvmalās un ceļmalās, kas drošas ligzdošanai.

Lai iegūtu ticamas ziņas par lauk­irbes izplatību Latvijā, ornitologi aicina cilvēkus par saviem laukirbes novērojumiem ziņot LOB portālā vai mobilajā lietotnē “Dabasdati.lv”. Interesanti, ka ar saimniekošanu laukos bijusi saistīta arī pirmā par gada putnu pasludinātā suga – grieze (1996).

 

Ķimene, kura neaug dobē

Par gada augu izvēloties pļavas jeb parasto ķimeni, Latvijas botāniķu biedrība vēlējusies uzsvērt, ka pēdējos desmit gados šķietami parastais augs savvaļā kļuvis arvien retāk sastopams. Grūti vairs atrast pļavu, kur varētu salasīt ķimeņu pušķīti tējai.
Foto: Agnese Priede

Par šā gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies parasto ķimeni (Carum carvi) – sugu ar plašu izplatības areālu no Eirāzijas līdz pat Ziemeļamerikai. Eiropā tā savvaļā sastopama gandrīz visur, izņemot Vidusjūras reģionu. Ķimene gan senāk, gan mūsdienās plaši kultivēta, kas sekmējis tās izplatīšanos. Tā aug savvaļā arī Latvijā.

Parastā ķimene ir divgadīgs, retāk daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs, kas sasniedz 30–80 cm augstumu – suņburkšķu, latvāņu un burkānu radiniece.

Tai ir sulīga, balta, burkānveidīga sakne, divkārt līdz trīskārt plūksnainas lapas. Zied jūnijā–augustā. Ķimenes augļi – līdz četriem milimetriem gari skaldaugļi, kas tuvplānā atgādina saliekušos pīrādziņus, – gan visiem labi zināmi, jo izsenis lietoti pārtikā – maizes cepšanā, kāpostu skābēšanā kā garšviela. Neskatoties uz kultūrauga statusu, ķimene ieņēmusi savu nišu arī dabā, un par parastās ķimenes atradnēm Botāniķu biedrība lūdz rakstīt uz e-pastu: botaniku-biedriba@hotmail.com.

 

Vikingu mantojuma koks

Divirbuļu vilkābeles biežāk kultivētā dekoratīvā šķirne ‘Paul’s Scarlet’.
Foto: A. Bojāre

Par 2021. gada koku Latvijas Dendrologu biedrība izvēlējusies divirbuļu vilk­ābeli (Crataegus laevigata (Poir.)), kas ir liels krūms vai zems, līdz astoņiem metriem augsts koks, kam raksturīgas sīkas, 1,5–3 cm garas, sekli daivainas lapas un īsi 1–1,5 cm gari ērkšķi. Galvenā atšķirība no citām Latvijas savvaļas vilkābeļu sugām ir divi irbuļi ziedā, ko var redzēt arī augļu laikā, proti – divas sēklas ābolveida kaulenī.

“Vilkābeles ir ļoti sarežģīta ģints, par kurai piederošo sugu vai tomēr pasugu un varietāšu skaitu jo­projām zinātnieki strīdas,” skaidro dendrologs Andrejs Svilāns.

Viņš uzsver, ka šajā ģintī ir arī daudz hibrīdu, mainīga lapu forma saistībā ar ārējiem apstākļiem, un divirbuļu vilkābeles izraudzīšanās par gada koku ļaus plašāk diskutēt par neskaidrajiem jautājumiem.

“Piemēram, vai tā ir mūsu vietējā koku suga vai varbūt vikingu laikos no Skandināvijas atvesta. Jo savvaļā tā sastopama tikai Vērgales apkaimē, citviet – pārsvarā apstādījumos dažādas divirbuļu vilkābeles šķirnes, no kurām izplatītākā ir “Paul’s Scarlet” ar koši tumšsārtiem pildītiem ziediem. Vikingu versija ir diezgan ticama, jo pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem, dodoties ilgajos jūras ceļojumos, vajadzēja ņemt līdzi pārtikas krājumus, un vilkābeļu, tāpat kā pīlādžu un mežrožu augļi, bija lieliska vitamīnu barība, vienkāršākais veids, kā cīnīties ar cingu – visu jūrasbraucēju lielāko nelaimi. Tā kā kaltētos augļos sēklu dīgtspēja var saglabāties ļoti ilgu laiku, viss ir iespējams.”

A. Svilāns atgādina, ka šī gada koks apliecina arī piemiņu viņa skolotājam, izcilajam dendrologam Raimondam Cinovskim (1930–1998), kurš ir sarakstījis monogrāfiju par Baltijas vilkābelēm.

 

Ģeovietas – specifiskas, bet interesantas

Kopš 2008. gada Latvijā tiek izvirzīta gada ģeovieta, un pašlaik šo pasākumu koordinē biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”. Pēdējā laikā par gada ģeovietu kļuvis Dzerkaļu kalns Latgales augstienē (2017), Raunas Staburags Vidzemē (2018), Vidzemes jūrmalas stāvkrasti (2019) un Valna dūbe Latgales augstienē (2020).

Par 2021. gada Latvijas ģeovietu izraudzīts Staldzenes stāvkrasts Kurzemē, kas uzskatāmā veidā atklāj mūsu valsts ģeoloģiskās vēstures posmus.
Foto: Dainis Ozols

Šogad par gada ģeovietu vairāki desmiti balsotāju pārliecinoši izraudzījušies Staldzenes stāvkrastu Kurzemē – sešus kilometrus garu jūras krasta posmu uz ziemeļiem no Ventspils, informē biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” valdes priekšsēdētājs Dainis Ozols. “Te krasta atsegumos atrodamas interesantas liecības par mūsu valsts ģeoloģisko vēsturi. Jūras viļņu apskalotā Staldzenes krasta krauja ir krāšņa un ainaviska. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams ledus laikmetā nogulsnētais pelēkzilganais akmeņainais smilšmāla (morēnas) slānis un ledusezera sarkanbrūnie māli, kā arī pēcledus laikmeta savdabīgie nogulumi. Kraujā redzami arī zilganpelēkie Ancilus ezera aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri.

Te savulaik bijusi ar smilšu strēli no jūras nodalīta lagūna līdzīgi kā Kuršu joma Lietuvā. Šajā lagūnā valdījuši ezeram atbilstoši dabas apstākļi, kas ļāvuši nogulsnēties sapropelim tumšbrūnā krāsā un kūdrai. Vietām atsegtas arī Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulītēm.”

Šo vietu stipri ietekmē viļņu erozija, tādēļ stāvkrasti pamazām atkāpjas. Lai tos aizsargātu, izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, aptverot aptuveni divus kilometrus garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.

Straujā erozija saistīta ar klimata izmaiņām un cilvēka saimniecisko darbību. Dainis Ozols mudina pārdomāti rīkoties, lai saglabātu šo ģeovietu, jo īpaši tās trauslāko posmu – kūdras un sapropeļa atseguma daļu ar ūdenskritumu: “Erozijas procesi paši no sevis nepierims. Svarīgi sagatavot materiālus, lai par dabas procesiem varētu izglītot gan dabas pagātnes pētniekus, citus interesentus un vietējos iedzīvotājus. Ņemot vērā vīrusa pandēmijas gaitu, maz ticams, ka maijā varēsim pulcēt cilvēkus tradicionālajam gada ģeovietas pasākumam, tādēļ ceram, ka tas notiks septembra nogalē, piesaistot Pasaules ģeoloģiskā mantojuma dienai.”

Starp citu, Staldzenes stāvkrastam garām ved Jūrtakas maršruts, to der atcerēties, šovasar apceļojot Latviju.

 

Gada dzīvotne – upju straujteces

Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2021. gada dzīvotni izvēlējies upju straujteces un dabiskus upju posmus, kas Eiropā un arī Latvijā ir īpaši aizsargājams biotops. Šai dzīvotnei pieskaitāmas upes un to posmi ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī citi dabiski, cilvēka nepārveidoti upju posmi neatkarīgi no straumes ātruma.

Pavisam Latvijā ir apmēram 12 400 upes ar kopējo garumu 37 950 kilometri, un aptuveni 52 procenti no visas kopējās upju platības atbilst šai dzīvotnei, tostarp skaistas vietas Gaujā, Pededzē, Abavas vidustecē un lejtecē, Lielajā un Mazajā Juglā, Daugavas lokos. Tiklīdz tas būs iespējams, LDF šogad aicinās uz Ainavu tūrēm, bet jau tagad zemūdens dzīvi Līgatnes upē var vērot tiešraides kamerā, pieslēdzoties fonda mājas lapā.

Lai saglabātu upju strauj­teču un dabisku upju posmus, jāiesaistās visai sabiedrībai, uzsver LDF. Pati vienkāršākā rīcība – nepiesārņot upes un to krastus ar sadzīves atkritumiem un, atpūšoties pie upēm, laivojot, makšķerējot jāievēro princips – ko atnesi, to aiznes!

Upju krastiem piegulošo zemju īpašniekiem necensties gultni pārveidot, bet izvākt kritalas, saudzīgi izretināt krastmalā blīvi saaugušos kokus, saskaņojot darbību ar atbildīgajām ie­stādēm, neieplūdināt neattīrītus vai nepietiekami attīrītus notekūdeņus no savas mājas. Lauksaimniekiem lūgums neuzart lauku līdz upītes malai, bet atstāt dažus metrus platu zālāju, kuru vēlams reizi sezonā nopļaut un zāli sagrābt. Straujos posmos ielikt upē akmeni, kas palīdzēs uzmutuļot straumi, bagātinot ūdeni ar skābekli un radot dzīvotni dažādiem organismiem. Visbeidzot iznīcināt krastos augošās invazīvās augu sugas – Kanādas zeltslotiņu, Sosnovska latvāni vai puķu sprigani.

Līdz šim gada dzīvotnes godu iemantojuši bioloģiski vērtīgie zālāji (2015), niedrāji (2016), lauku sēta (2017), dižkoks (2018), veci vai dabiski boreāli meži (2019) un parkveida pļava (2020).

Gada gliemis – birztalas vīngliemezis – varētu būt ievests Latvijā pirms apmēram divsimt gadiem.
Foto: Mudīte Rudzīte

Bieži tiek pieņemts, ka kukaiņu ķeramos tīklus veido visi zirnekļi, bet tā nav. Šā gada bezmugurkaulnieki zebrzirnekļi ir bieži sastopami, tīklus neveido, taču aktīvi medī.
Foto: Uģis Piterāns

Gada sūna līklapu novellija sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga.
Foto: Julita Kluša

Lai gan gada kukainis – spīļaste – pirmajā brīdī izskatās draudīga, tās kniebiens nekādā veidā nav bīstams ne bērniem, ne pieaugušajiem.
Foto: Uģis Piterāns

Gada sēne smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām. Šai sugai un tās varietātēm augļķermeņi ievainojumu un iespiedumu vietās melnē. Nav indīga, bet nav arī nopietni ņemama kā ēdama sēne.
Foto: Inita Dāniele

Par gada dzīvnieku izraudzītas divas sugas – pelēkais un baltais zaķis. Nereti cilvēki domā, ka Latvijā mīt viens zaķis, kas vasarā ir pelēks, bet ziemā – balts. Zaķi apspalvojumu maina divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Abiem zaķiem vasarā kažoks ir rūsganpelēks, bet ziemā tikai baltais zaķis kļūst pilnīgi balts, vien ausu galiem paliekot melniem.
Foto: Gatis Vilbrants

Par gada dzīvnieku izraudzītas divas sugas – pelēkais un baltais zaķis. Nereti cilvēki domā, ka Latvijā mīt viens zaķis, kas vasarā ir pelēks, bet ziemā – balts. Zaķi apspalvojumu maina divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Abiem zaķiem vasarā kažoks ir rūsganpelēks, bet ziemā tikai baltais zaķis kļūst pilnīgi balts, vien ausu galiem paliekot melniem.
Foto: Zigurds Krievāns

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Dzīvotne, kas caurvij Latviju

Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas dabas fonda padomes locekle
Foto: Karīna Miezāja

Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas dabas fonda padomes locekle: “Šobrīd liela daļa no Latvijas upēm ir cilvēku ietekmētas un pārveidotas, taču tieši straujteces ar akmeņainu vai oļainu grunti un dabiskie upju posmi ir tie, kuros ir vislielākā dabas daudzveidība, tāpēc šī jutīgā un skaistā dzīvotne ir īpaša un pret to jāizturas ar izpratni, jo ar to saistās vesela pasaule – gan zem ūdens, gan upes krastos un arī piekrastes zonā, kur atrodas mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, pārsvarā retām un aizsargājamām.

To vidū ir ziemeļu upespērlene, upes raibgliemezis, biezā perlamutrene, sārtaļģes batrahospermas un hildenbrandija, strauta nēģis, strauta forele, alata un citas.

Tāpat dabiskās upes ir vienīgās nārsta vietas lasim, taimiņam, upes nēģim un nodrošina retu putnu sugu – zivju dzenīša, ūdensstrazda, pelēkās cielavas – populāciju pastāvēšanu.

Būtiski, ka straujteces un dabiski upju posmi veido migrācijas ceļus, kas ir nepieciešami daudzu sugu izdzīvošanai un dabas daudzveidībai un ved cauri intensīvi apsaimniekotām un apbūvētām teritorijām, dodot patvērumu cilvēka dominētā vidē.

Svarīga upju funkcija ir ūdens dabiskā pašattīrīšanās – straujtecēs tā notiek sevišķi intensīvi, jo šeit ar skābekli bagātais ūdens un dzīvie organismi, kas veido apaugumu uz akmeņiem, ievērojami veicina organisko vielu sadalīšanos. Cilvēki apsaimnieko un pārveido upes jau vairākus gadsimtus – ierīkojot dzirnavas, veidojot kanālus, taisnojot, padziļinot, pat aizberot tās. Pārveidojot upes, izmainās ūdens režīms, mazinās pašattīrīšanās spēja. Daudzviet uz upēm uzbūvētie dambji pārrāvuši zivju migrācijas ceļus un apgrūtinājuši nārstošanu. Upju stāvoklis atšķiras pa reģioniem – Zemgalē tas ir vissliktākais, bet vislabākais – Gaujas baseinā. Diemžēl izcilā stāvoklī ir tikai viens procents no visām straujtecēm un dabiskiem upju posmiem.”

LA.LV Aptauja

Kā cilvēks var palīdzēt upju straujteču dzīvotnes saglabāšanā?

  • 1) padziļinot upes gultni,
  • 2) nopļaujot zāli upes krastos,
  • 3) attīrot upi no kritalām,
  • 4) neiejaucoties.

SAISTĪTIE RAKSTI

*Pavasarī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) veidotie visu 2021. gada dabas simbolu plakāti tiks izvietoti DAP pārziņā esošajos dabas objektos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja un režisore Liene Greifāne 11 dienu garumā slimnīcā cīnījusies par savu veselību 30
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 19
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 25
3 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Latvijas Pasta vadītājs: “Konfliktsituācijas rodas dēļ rindām pie pasta, darbinieki ir spiesti tās risināt… Ir izaicinājums saglabāt mieru, komunicējot ar klientiem.” 12
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Eiropas miljardus pa galvu, pa kaklu pakaisa baložiem un zvirbuļiem.” Saruna Ādažu novada domes priekšsēdētāju 23
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Nodzīvo šo dienu tā, it kā tā būtu pēdējā diena tavā dzīvē! Horoskopi 1.martam
21:23
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
“Tie, kas kārklus iestādīja pirms gadiem pieciem, tagad tos pļauj.” Enerģētiskās kultūras un biomasa siltumenerģijas iegūšanai 1
20:22
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 25
19:47
AT
Andris Tiļļa
Kokteilis
Latviešu Cepurnieks! Normunds darina cepures no dārgām, reti sastopamām detaļām: rezultāts ir apbrīnojams 6
12 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Krists nedabūja darbu dzimuma dēļ. “Man teica – ja mani pieņems, man jārēķinās, ka būs spiediens no vecāku puses…” 27
12 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Santa Cine vada restorānu un divas viesnīcas Kuldīgā: izturēt palīdz kurzemnieces spīts un valsts atbalsts 5
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu! 3
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Entuziasti vāc parakstus, lai legalizētu apzinātas sānslīdes ar automašīnām 5
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Kāpēc daļai amatpersonu prioritāri bija jāsaņem vakcīna pret Covid-19 – vai tiešām “valsts nepārtrauktība”? 31
14 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
13 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Krievija mūsdienās no Padomju Savienības 1946. gadā īpaši neatšķiras. Joprojām tur ir autoritāri noskaņots līderis ar klēpju sunīšu parlamentu.” 77
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Divās vietās Latvijā šodien pārspēti siltuma rekordi: cik grādi fiksēti? 2
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Sezona atklāta”: Ainažos 30 kvadrātmetru platībā kāds jau paspējis izraisīt šogad pirmo kūlas ugunsgrēku 5
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs redzējām, ka visā pasaulē vasarā saslimstība ar Covid-19 samazinājās”: infektoloģe atklāj, vai siltajos mēnešos var gaidīt vīrusa atkāpšanos 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Man nebija ne jausmas, ka Latvijas mežos mīt tik lieli lielu staltbriežu bari!” Annai izdevies nofilmēt iespaidīgu skatu 23
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Viņš var uzrūkt! Viņam arī ir savs viedoklis un raksturs!” – Samanta Tīna stāsta par savu suni Skarabeju 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Skaidrīte, Justs un Skaidra
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krievu estrādes zvaigzne Filips Kirkorovs Latvijas bankai parādā teju vai 2 miljonus eiro: parādu nav atdevis, sākusies tiesa 20
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Acu infekcijas ir ļoti lipīgas, tās izplatās arī “paliec mājās” apstākļos. Kā neieberzt acīs infekciju? 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atgriežas pavasara vēstneši cīruļi 1
1 diena
SR
Sandra Ruska
Veselam
Vai tiešām lapu izsvīduma medus vērtīgāks? 1
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Harija sieva Megana tikusi vaļā no stingrā karaliskās ģimenes tvēriena: sākusi aizrauties ar pārmaiņām izskatā – “kopē” Kimu Kardašjanu 12
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 27. februāra līdz 5. martam: kādas vēlmes piepildīsies
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Darba un pūliņu pilna nedēļa, kas, domājams, vainagosies ar panākumiem! Horoskopi no 1. līdz 7. martam
9 stundas