“Acis vaļā, seja, rokas bālas, elpošana nebija jūtama…” Bērnu atpūta uz kalniņa izvēršas par mācību mums visiem 0
Tā vien šķiet, ka šis gads iesācies ar daudz nelaimēm un skumjām. Viņsaulē devušies vairāki Latvijā nozīmīgi un mīlēti cilvēki, bijušas traģiskas avārijas un vairāki ugunsgrēki.
Traģēdijas var palīdzēt novērst līdzcilvēku iesaiste. Šodien portālā jau rakstījām par kādu drosmīgu bērnu, kura rīcības dēļ izdevās veiksmīgi ierobežot ugunsgrēku. Arī kāda mamma platformā “Facebook” dalās ar savu bērnu drosmīgo rīcību.
Evita raksta: “Šodien, kā jau ierasts, bērni devās uz kalniņiem šļūkt ar ragavām. Ejot uz citu kalnu, viņi pamanīja zem egles guļošu cilvēku. Bērni mēģināja viņu sasaukt, taču cilvēks neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes. Tad sekoja zvans man ar jautājumu: “Mammu, ko darīt? Te guļ cilvēks un nekustas.”
Par laimi dzīvoju netālu un varēju ātri atskriet. Piegāju pie cilvēka, mēģināju sasaukt, pārbaudīju, acis vaļā, seja, rokas bālas, elpošana nebija jūtama. Nekavējoties tika izsaukta ātrā palīdzība, kura ieradās ļoti ātri, par to liels paldies mediķiem. Bet diemžēl…
Gribu uzsvērt ko ļoti svarīgu. Uz kalniņiem tajā brīdī bija arī citi bērni. Ir darba diena un tuvumā nebija neviena pieaugušā. Ja bērni šādā situācijā kaut ko pamana ir ļoti svarīgi, lai viņi nebaidās, neiet garām, bet zvana vecākiem vai neatliekamajai palīdzībai. Bērni rīkojās pareizi.
Protams, jaunākā meita no notikušā sabijās vairāk, vecākā reaģēja mierīgāk un saprata, ka šādā brīdī ir jāpalīdz. Tas vēlreiz liek aizdomāties, mums kā vecākiem ir svarīgi ar bērniem par šādām situācijām runāt. Pārrunāt, ko darīt, ja redz nelaimi, ka drīkst un vajag meklēt palīdzību, ka viņi par to nav vainīgi un ka pareiza rīcība var būt ļoti nozīmīga.
Šīs nav vieglas tēmas, bet dzīvē tās mēdz notikt mūsu priekšā negaidīti.”
