Ilustratīvs foto

Aiga Grasmane: Vai labā stāvoklī esoša bioloģiskā daudzveidība samazinās klimata pārmaiņas? 0

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki interesējās par iespējām aizbēgt no Latvijas. Kā ir šobrīd? 57
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 195
Lasīt citas ziņas

Laikā, kad nozaru ikdienas politisko un finanšu jautājumu risināšanas izaicinājumiem pievienojas omikrona nestais saasinājums, kas skar teju ikvienu, un vēl piedevām sāpīgs enerģijas cenu kāpums, šķiet, ka diennaktī paliek maz stundu bez kreņķiem. Tomēr saglabājam mieru un skatāmies reālistiski – ir lietas, ko varam ietekmēt ar attieksmi, rīcību un lēmumiem, lai nodrošinātu ikdienas darbības un tiktu uz priekšu.

Attiecībā uz Eiropas Savienības zaļā kursa attīstību šie izaicinājumi kopā ar janvāra vētrām, cerams, dara skaidrāku skatu uz realitāti, liekot precīzāk izvērtēt, kas mums kā valstij ir patiesie izaicinājumi un kā šajā sarežģītajā vingrojumu kompleksā, ko veido simtiem uzdevumu klimata mērķu sasniegšanai, saglabāt savas vērtības, nodrošināt saviem cilvēkiem labklājību un valstij spēju atdot lielos parādus nākotnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielā mērā kritiku, kas vērsta pret Eiropas Komisijas (EK) politiķiem un ierēdņiem par zaļā kursa mērķu sasniegšanas veidiem, mazliet pārfrāzējot, varētu salīdzināt ar atbildi uz jautājumu, kas svarīgāks – vista vai ola? EK ierēdņi, kas ir atbildīgi par vienu no aspektiem globālo izaicinājumu kontekstā, proti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir uzņēmuši spēcīgu kursu attiecībā uz šo mērķu sasniegšanu, ignorējot pārējos mērķus, tai skaitā galveno – klimatneitralitāte.

Vai labā stāvoklī esoša bioloģiskā daudzveidība samazinās klimata pārmaiņas vai arī klimata pārmaiņu samazināšana nodrošinās priekšnosacījumus bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanai?

Šā gada janvāra vidū notika kārtējā Eiropas Komisijas Mežsaimniecības pilsoniskā dialoga grupas sanāksme, kurā EK pārstāvji iepazīstināja ar progresu dažādu politikas un tiesību aktu iniciatīvu izstrādē. Piedaloties šajā sanāksmē kā Eiropas Privāto meža īpašnieku konfederācijas (CEPF) pārstāvei, man šoreiz bija divi jauni pārsteigumi.

EK Vides direktorāta pārstāvis J. Kapitao (J. Capitao), izklāstot nosacījumus biodaudzveidības stratēģijā noteikto aizsargājamo teritoriju mērķu sasniegšanai – 30% sauszemes teritorijas aizsargātas, no tiem 10% stingri aizsargāti – un atbildot uz jautājumiem, kāda būs ietekme uz citiem ES politiku mērķiem un kas finansēs zaudējumus, kā arī ietekmi uz dalībvalstu mežsaimniecību šajās platībās, atbildēja, ka viņa kompetencē neietilpst šādi apsvērumi.

Tas nozīmē, ka šobrīd netiek salāgotas dažādas ES stratēģijas, un neliecina par apņemšanos sasniegt to mērķus. Turklāt tas ir pieņēmums, ka šādi mērķi sekmēs ES prioritāro mērķu sasniegšanu. Tas būtu tāpat kā apstiprināt vienas ministrijas kompetencē esošus Ministru kabineta noteikumus, neveicot ietekmi uz budžetu novērtējumu un nesaskaņojot ar citām ministrijām. ES dokumentu izstrāde ir kā sprints – kas pirmais izstrādā gatavu dokumentu un panāk tā apstiprināšanu, tas ir sasniedzis savus mērķus. Pārējiem jāpielāgojas.

Otrs pārsteigums ir par procesa uzbūvi un tā īstenošanu dalībvalstīs – izklāstot biodaudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanu attiecībā uz sugu un biotopu aizsardzības statusu, EK pārstāvis V. Franks iezīmēja ļoti plašu spektru aizsardzības pasākumiem, kuriem kvalificētos arī vairāki pasākumi, ko paredz mūsu likumi meža apsaimniekošanai, – koku grupu atstāšana cirsmā, ekoloģiskie koki u. tml.

Šī pieeja būtiski atšķiras no tā, ko esam šeit Latvijā raduši lasīt vides un reģionālās attīstības ministra apstiprinātos sugu aizsardzības plānos, piemēram, dažādām pūcēm paredzēt 500 hektāru lielu mikroliegumu veidošanu. Šāda pieeja no mūsu dabas aizsardzības iestādēm neveido auglīgu platformu sadarbībai ar meža apsaimniekotājiem, jo tiek dzīta aizliegšanas politika, nemeklējot veiksmīgus risinājumus. Līdz ar to secinājums ir tāds, ka lielā mērā daudzas labas lietas ir paredzētas EK vadlīnijās, bet mēs kā resursu īpašnieki un pārvaldītāji netiekam iesistīti atklātās sarunās par visām iespējām.

Diskusiju par zemes sektora lomu klimata politikas kontekstā 12. janvārī organizēja Eiropas Parlamenta deputāti, tostarp Ivars Ījabs. K. Holclaitners (C. Holzleitner) no Klimata direktorāta, runājot par klimata politiku, uzsvēra, ka 2050. gads būs ļoti lielā mērā par bioekonomiku. Pamazām atsakoties no oglekļietilpīgām izejvielām, mums tomēr paliks mēslojums un pārtikas audzēšana, kas jāsabalansē ar oglekļa piesaistēm.

Mums vēl joprojām būs vajadzīga pārtika un būs vajadzīgs vairāk biomasas, jo mums vairāk nebūs fosilo izejvielu. Emisijas radīs mēslošana un mājlopi, kas mums būs jākompensē ar papildu piesaistēm. Būs nepieciešama koksne un vairāk biomasas, ar ko aizstāt oglekli dažādās nozarēs – bioplastmasas ražošanā, šķiedras ieguvē, ķīmijas rūpniecībā vai koka konstrukcijām. Tādējādi ir jāizlaipo starp šiem faktoriem – nodrošināt pārtiku, biomasu un izmantot zemi oglekļa piesaistei. Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas regulas priekšlikums ir par to, kā virzīties pareizajā virzienā, uzsvēra K. Holclaitners.

Runājot par skaitļiem, līdz 2030. gadam mums būtu jāpiesaista 310 miljoni tonnu oglekļa katru gadu, kā to nosaka klimata likums. Līdz 2035. gadam vajadzētu tikt līdz neitrālam zemes izmantošanas sektoram. Un jāpalielina piesaistes par 15% katru gadu līdz 2030. gadam. No vienas puses, jāpanāk ilgtspējīgāka pārtikas un biomasas ražošana, no otras puses, jāpanāk biomasas ilgtspējīgāka izmantošana. Tātad izmantot biomasu, lai ražotu ilgmūžīgākus produktus un lai aizvietotu produktus, kas ir fosilietilpīgi.

Runājot par to, kā tika sarēķināti sasniedzamie mērķrādītāji – 310 miljonu tonnu emisiju samazinājums –, K. Holcleitners piemin gan politisko vienošanas klimata likuma priekšlikumā, gan arī aplēses par to, kas ir samērīga cena par CO2piesaistēm. K. Holclaitners min, ka, nosakot 310 miljonu tonnu samazinājumu, izmaksas ir samērīgas. Ja mērķi tiktu noteikti augstāki, tad piesaistes pasākumi būtu dārgāki un būtu jāķeras pie koku ciršanas apjomu samazināšanas.

Savukārt neapsaimniekots mežs esot jutīgs pret klimata ekstrēmiem un kaitēkļiem. Tāpēc mežs ir aktīvi jāapsaimnieko un jāstāda koku sugas, kas nākotnē būs noturīgas jaunajos klimatiskajos apstākļos. Dzirdot šo izklāstu, ir skaidrs, ka K. Holclaitners nav iepazinies ar atsevišķu valstu iespējām ar saprātīgiem paņēmieniem un saprātīgos termiņos sasniegt šo mērķa rādītāju, kas Latvijas gadījumā jau ar esošo mērķi nozīmē būtisku koku ciršanas apjoma samazinājumu.

EK pārstāvis uzsver, ka šajā mērķu sasniegšanā ir iespējama win-win situācija, kad risinājumi ir labi gan klimatam, gan biodaudzveidībai, gan arī zemes apsaimniekotājiem ir iespējami ekonomiski risinājumi. Viens no pasākumiem, ko K. Holclaitners min kā veiksmīgu piemēru, ir mitruma režīma atjaunošana susinātās kūdras augsnēs, kas ir veiksmīgs pasākums gan klimatam, gan bioloģiskai daudzveidībai. Un ES jau strādā privātas iniciatīvas, piemēram, mitruma režīma atjaunošana Vācijā kūdras augsnēs.

Pieejamā informācija par šo iniciatīvu atrodama Vācijas emisijas tirdzniecības iestādes tīmekļvietnē https://www.dehst.de/. Vācijā ir apmēram 18 000 kvadrātkilometru kūdras augšņu, kas ir 5% no valsts teritorijas. Vairāk nekā 90% šo augšņu ir susinātas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Nosusinot kūdras augsnes, skābeklis iekļūst augsnē, kur kopā ar baktērijām un citiem augsnes irdinātājiem liek organikai satrūdēt, kas rada milzīgas emisijas. Tie ir apmēram 45 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta vai gandrīz 5% no visām Vācijas emisijām. Klimata dēļ ir jāsamazina šīs nenormāli augstās emisijas. Atjaunojot ūdens līmeni, emisijas tiekot samazinātas.

Papildu efekts ir jaunu dzīvotņu radīšana, kā arī plūdu risku samazināšana. Taču ne šajā vietnē, ne arī K. Holclaitners nerunā par emisijām, kas rodas, veicot šos ūdens režīma atjaunošanas pasākumus. Lai tie būtu efektīvi, ir jānoņem augsnes virskārta 0,5–1 metru dziļumā, kas atkal ir milzīgas emisijas. Līdz ar to stāsts par ūdens režīma atjaunošanas efektivitāti prasītos pēc šīs jomas ekspertu vērtējuma, lai būtu ticams.

Kā otru piemēru ierēdnis min agromežsaimniecību, kas ir veids, kā nodrošināt pārtiku reizē ar klimatam labvēlīgu zemes apsaimniekošanu. Iespējams, ja ierēdnim uzvārds būtu nevis vāciskais Holclaitners, bet Kļaviņš vai Ozoliņš, mēs dzirdētu arī citus veiksmīgus pasākumus kā piemērus klimata pārmaiņu samazināšanai zemes izmantošanas sektorā.

Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum”
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki interesējās par iespējām aizbēgt no Latvijas. Kā ir šobrīd? 57
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 195
VIDEO. Tūlītēja atmaksa! Tūrists iemet ūdens pudeli šimpanzes mītnē. Dzīvnieks sadusmojas un iemet to atpakaļ tūristu pūlī 7
VIDEO. Lavrovs dod mājienu, kura valsts varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas upuri 6
Lasīt citas ziņas
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 26
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Pasaules ekonomikas foruma ziņojums: Dzīves dārdzības krīze aizēno klimata izmaiņas 15
ES pārstās importēt Krievijas dīzeļdegvielu. Vai gaidāms tās deficīts?
Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
Pārnes biznesu uz Saeimu: deputāte Vīksna iesaista vīna reklamēšanā Saeimas priekšsēdētāju Smiltēnu un ministru Sprindžuku 5
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija karā Ukrainā zaudējusi aptuveni 200 000 kritušo un ievainoto
Darbinām lielākos elektrības tērētājus naktī – vai vērts?
Toksiskā izstāde: kāpēc Ogres novada mēram bija spiedīga vajadzība eksponēt krievu oligarham piederošus mākslas darbus?
VIDEO. Krievijas propagandists šausminās par “briesmīgo” dzīvi Eiropā, kur cilvēkiem iesaka mazāk mazgāties un ēst tārpus 17
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
“Neesam gatavi masveidā ārstēt politraumas.” Saruna ar traumatologu Andri Vikmani
10:00
Bulciņa par vienu eiro! Horvātus pēc iestāšanās eirozonā pārsteidz jaunās cenas
09:17
Kas ir tava ķermeņa neglītākā daļa un citi jautājumi bez atbildes. Armands Znotiņš recenzē aktuālos mūzikas notikumus
09:02