Teritorijas pārzināšana, kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem ir īpaši svarīgi, piemēram, pierobežā. Ja nebūs konkrēta uzraugāmā teritorija, mežzinis katrreiz dosies uz citu pusi, nebūs ne intereses, ne laika iedziļināties vietējās problēmās, uzskata VMD mežziņi.
Teritorijas pārzināšana, kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem ir īpaši svarīgi, piemēram, pierobežā. Ja nebūs konkrēta uzraugāmā teritorija, mežzinis katrreiz dosies uz citu pusi, nebūs ne intereses, ne laika iedziļināties vietējās problēmās, uzskata VMD mežziņi.
Foto: Kichigin/SHUTTERSTOCK

Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu 56

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Lasīt citas ziņas

 

“Jebkuras reformas pamatā ir projekts ar esošās sistēmas analīzi, problēmu apzināšanu un aprēķiniem. Izvirzot jaunus mērķus, jānovērtē, ko sasniegsim, cik tas izmaksās, kāda būs ietekme uz sociālo vidi, bezdarbu. Reformas projektu nevar balstīt tikai uz aptaujām. Šobrīd nav šāda projekta, nav par ko komunicēt,” teic Valsts meža dienesta (VMD) Zemgales virsmežniecības Dobeles nodaļas vecākais mežzinis Māris Vilsons.

CITI ŠOBRĪD LASA

Meža nozarē nostrādājis visu darba mūžu, viņš jau trīs reizes pieredzējis dažādas reformas, taču šoreiz sirds pilna. Sasteigta, pavirša, ierindas darbiniekam nesaprotama, ar mērķi likvidēt nodaļas, tātad darbavietas, un vispār sākta no nepareizā gala – tā reformu redz viņš un vēl virkne dienestā strādājošo.

Neskaidrību esot daudz, bet vislielākā sāpe mežziņu vidū ir par mājieniem korupcijā. Jā, varbūt ir kāds negodīgāks mežzinis, bet kopumā korupcijas vēsmas nosakot mežizstrādes uzņēmumu savstarpējie cīniņi, nevis mežziņi. Turklāt korupcijas izskaušanas vārdā reformā būšot jauninājums – mežziņu rotācija, kas nozīmē ierasto meža apgaitu likvidēšanu.

“Mežziņi labi pārzina savas teritorijas, spēj ātri orientēties – darba uzdevumu veikšanai, bojāgājušo dzīvnieku fiksēšanā, ugunsgrēka gadījumā utt. Teritorijas pārzināšana, kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem ir īpaši svarīgi, piemēram, Lietuvas pierobežā, kur no kaimiņu puses izplatās nelikumīgu medību veids – tikai trofeju iegūšana, vai arī Baltkrievijas pusē, kur teritorijas pārzināšana sekmē pierobežas teritorijas uzraudzību. Ja nebūs konkrēta uzraugāmā teritorija, mežzinis katrreiz dosies uz citu pusi, izpildīs doto uzdevumu, nebūs ne intereses, ne laika iedziļināties vietējās problēmās”. Vēsturiski zināms, ka kolektīvā atbildībā neatbild neviens, spriež Māris.

 

Jaunums – “kamerālais mežzinis”

Jautāta par rotāciju, VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne mums teic, ka uztraukumam neesot pamata, mežziņi turpināšot strādāt apmēram tajās pašās teritorijās. Būtiskākā izmaiņa būs tā, ka konkrētā teritorija nebūs viena mežziņa pārziņā, bet tiks veidota vairāku mežziņu vienota apgaita, t. i., vairāki mežziņi pieņems lēmumus par konkrēto teritoriju.

“Plānots, ka būs divu veidu mežziņi – tie, kas pieņems lēmumus kamerāli, t. i., atradīsies birojā un strādās ar informācijas sistēmu datiem, un tie, kas dosies dabā – pieņems lēmumu pēc situācijas izvērtēšanas mežā. Aptuveni 144 mežziņi ir vecumā no 60 līdz 66 gadiem un veikt fizisku darbu, piemēram, apsekot teritoriju mežā, kļūst sarežģītāk. Iespēja specializēties par kamerālo mežzini ir viens no veidiem, kā problēmu risināt. Pārmaiņu procesā īpaši tiek domāts par darbiniekiem cienījamā vecumā, piedāvājot fiziski vieglāk veicamu darbu.”

Bet kā ar pārmetumiem par korupciju? Te A. Stašāne atzīst – vadība saņēmusi signālus, ka uz darbiniekiem no klientu puses tiek izdarīts spiediens lēmumu pieņemšanas procesā, gan par termiņiem, gan lēmuma saturu, jo pašreizējā struktūrā mežzinis ir pilnīgi neaizsargāts.

“Lēmuma pieņēmēju plānots pasargāt no šāda veida ietekmēm. Tāpēc paredzēta atteikšanās no līdzšinējās apgaitu sistēmas, kur konkrēta mežziņa uzraudzībā ir noteikta teritorija, to aizstājot ar vairāku mežziņu kopīgi uzraugāmu teritoriju. Nevar izslēgt, ka starp VMD darbiniekiem var būt arī negodprātīgs kolēģis. Par to arī darbinieku aptaujā bija signāli, ka esošā sistēma ļauj izmantot to savtīgos nolūkos. Zināma paruna par medus mucu un darvas karoti.

Pārmaiņu mērķis ir iespējami mazināt iespējamību šai darvas karotei sabojāt daudzu cilvēku darbu un pūliņus. Tieši tāpēc pārmaiņas skarbi skar darba organizāciju, bet ne darbiniekus.”

 

Par daudz papīru

Mežziņi nenoliedz, ka pārmaiņas dienestā neskādētu, tomēr vajadzējis sākt no otra gala, proti, vispirms sakārtojot normatīvos aktus, atslogojot mežziņus no nevajadzīgiem papīru kalniem. Piemēram, divus gadus tā arī nav ieviesta medību uzraudzības sistēma “Mednis”, referenti medību atskaites joprojām vada ar roku, vairākus tūkstošus gadā katrs. Nelabvēlīgi lēmumi jāreģistrē gan Meža valsts reģistra sistēmā, gan ZM darba vadības sistēmā.

ES dabas vērtību skaitīšanas rezultātā pēdējos gados pieaudzis ciršanas apjoms mežos, līdz ar to palielinās inventarizāciju, ciršanas iesniegumu, pārskatu skaits. Darba apjoma pieaugumu neviens neanalizē.

“Bet jautājumā par algām – to paaugstinājumu ierasti veic, samazinot štatus. Šobrīd no 640 darbiniekiem 350 ir mežziņi, tad, samazinot mežziņus vairāk kā uz pusi, veidosies apgrieztā pārvaldes piramīda. Ja netiek rediģēti normatīvie akti, procedūras, kā pēc štatu samazināšanas VMD veiks savas funkcijas, ja ģenerāldirektore apliecina, ka mežziņi ir “apkrauti” ar darbiem?” jautā Māris.

Uz to A. Stašāne norāda, ka darbinieku skaitu mehāniski nesamazinās. Lielākā daļa turpinās darīt to pašu, vien darba process tiks vadīts citādi. “Iestāde ar pašreizējo finansējumu un esošo pārvaldības sistēmu nevar pilnvērtīgi strādāt bez diezgan ievērojama finanšu palielinājuma (ap 4 milj. eiro gadā). Pārmaiņas ir vērstas uz to, lai, darbu darot citādi, tomēr varētu izpildīt uzdoto un vienlaikus iekļauties esošajā finansējumā.”

 

Briest atlūgumi?

Un vēl. Mežziņi uztraucas, ka reforma gaidāma jau pavasarī, tādēļ jau tagad tiekot sadzīti darbi. Rezultātā pieaug slodze, daudzi vairs netiek galā, nervi uzdod, viens otrs prāto par atlūgumu, un tad vadībai būšot iemesls teikt, ka notiek attīrīšanās, tātad reformas kurss pareizs, uzskata mežziņi.

Arī šeit dienesta vadītājai ir pretarguments, proti, slodzes pieaugums var būt saistīts ar intensīvāku saimniecisko darbību konkrētajā apgaitā. “Slodzes pieaugums nav pārmaiņu dēļ, bet, visticamāk, ir tieši saistīts ar pašreizējo smagnējo VMD struktūru. Plānotās izmaiņas darba organizācijā ļaus izlīdzināt slodzes, tādējādi mazinot izdegšanas riskus.

SAISTĪTIE RAKSTI

Situācijās, kad darbinieki ir sūdzējušies par izdegšanu un lūguši palīdzību, viņiem ir ticis sniegts viss iespējamais atbalsts. Domājot par tālāko dienesta attīstību, paredzēts strādāt pie darbinieku labbūtības uzlabošanas.”

Tātad pārmaiņas būs, neraugoties arī uz 400 darbinieku parakstīto protesta vēstuli politiķiem un arodbiedrībām. Arī nozares ministrs Kaspars Gerhards norādījis, ka ar reformu tik un tā jārēķinās, kamēr VMD vadības uzdevums ir cilvēkiem saprotami izklāstīt visus jauninājumus. Acīmredzot te arī slēpjas konflikta būtība, proti, vadības nespēja nenogurstoši izskaidrot reformas būtību un laikus uzrunāt cilvēkus reģionos tad arī izvērtusies par iepriekšminēto darvas karoti labi iecerēta pasākuma medus mucā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Ukrainas robežsargi valsts ziemeļos novērsuši Krievijas karavīru mēģinājumu šķērsot robežu
Lasīt citas ziņas
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
Sezonas laukstrādniekiem ilgāks nodokļa atvieglojums
“Latvijas valsts mežu” jaunā stādaudzētava uzņem apgriezienus
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
Kāpēc Latvijas veikalos Igaunijas un Lietuvas piena produkti lētāki par vietējiem?
Gudri padomi dārzeņu uzglabāšanai mainīgos laikapstākļos
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
FOTO. Latvijas hokejisti pasaules čempionāta spēlē uzvar Norvēģiju
“Piekto kolonnu nevaram atļauties!” Saruna ar rakstnieku Māri Bērziņu
Juris Lorencs: Nemirstīgais purkšķis, apgrieztais Melnā gulbja efekts un Jevgeņija Karlsone
Mūziķis Aišpurs par karu Ukrainā: “Ir sajūta, ka tavu brāli sit!”
“Sodot” NA par šantāžu, Kariņš pieprasa izvirzīt jaunu ekonomikas ministru
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Pavļuts: Koalīcijā pastāv uzskats par Vitenbergu kā salīdzinoši vāju ministru
23:00
Stāvoklis Ukrainas frontē: Ienaidnieks centās cīnīties Ternovas ciemata tuvumā, bet neveiksmīgi
22:35
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 16. maijā
22:30