Aizvien pieaug Latvijas skolās un bērnudārzos reģistrēto Ukrainas bērnu skaits – jau 3434 24
Salīdzinot ar pagājušā gada 1.septembri, Ukrainas bērnu skaits, kas reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, ir pieaudzis par 748 bērniem, augusta nogalē sasniedzot 3434 bērnus, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju sniegtās informācijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Visvairāk Ukrainas bērnu reģistrēti 1.-9.klašu posmā – 1964 bērni, kas ir par 274 bērniem vairāk nekā pērn. Pirmsskolā reģistrēti 1346 bērni jeb par 459 bērniem vairāk, savukārt 10.-12.klašu posmā – 124 bērni jeb par 15 bērniem vairāk nekā pērn.
Nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības iespējas nodrošina 274 izglītības iestādes un 248 izglītības iestādes. No tām 20 izglītības iestādēs nodrošina izglītības iespējas 42 skolēniem ar speciālajām vajadzībām.
Atbilstoši IZM rīcībā esošajai informācijai, uz augusta nogali pirmsskolās reģistrēti 1345 Ukrainas civiliedzīvotāji, vispārējā izglītībā – 2034, sporta skolās – 308, profesionālajā izglītībā – 77, bet augstskolās – 273 Ukrainas civiliedzīvotāji. Tāpat Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēti 53 pedagogi no Ukrainas.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) informāciju par Ukrainas bērniem Latvijā apkopo četras reizes gadā.
Ja bērns nemācās izglītības iestādēs Latvijā, pašvaldībām jānorāda izglītības ieguves vieta, kas turpmāk būs jānorāda konkrēti.
Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala sēdē atzīmēja, ka mācības tālmācībā turpinās aptuveni 2000 bērnu, lai arī Latvijas izglītības iestādēs esot kapacitāte šos bērnus uzņemt. “Mūsuprāt, būtu jādod skaidrāks vēstījums par to, ka ukraiņu bērni ir gaidīti Latvijas skolās,” viņa sacīja. Tāpat viņa pauda bažas par nepietiekamām latviešu valodas apguves iespējām tiem bērniem, kas neapmeklē izglītības iestādi Latvijā.
No 1.septembra tiks ieviests iekļaujošais gads jeb alternatīva pamatizglītības programma skolēniem no citām valstīm.
Līdz šim, atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, skolēniem, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam un ir iekļauti izglītības iestādē, bija jāapgūst tāda paša satura un apjoma pamatizglītības programma, kādu apgūst skolēni, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Vienlaikus IZM norādīja uz šādas prakses vairākiem izaicinājumiem, piemēram, skolēni nespēj salāgot laiku, lai apmeklētu interešu izglītības vai kādas citas nodarbes un ārpusstundu nodarbības latviešu valodas apguvei, kā arī nepilnvērtīga valodas barjera ietekmē eksakto priekšmetu apguvi no 4. līdz 6.klasei.
IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte vispārējās izglītības jautājumos Olita Arkle sēdes dalībniekiem atzīmēja, ka šobrīd ministrija vēl apkopo informāciju par to, cik skolu ieviesīs iekļaujošo gadu.
Tāpat valdība otrdien pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.488 “Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”, precizējot finansēšanas nosacījumus Ukrainas civiliedzīvotāju vispārējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguves nodrošināšanai, kā arī pagarinājusi finansējuma piešķiršanu 50% apmērā jeb 128,50 eiro līdz šī gada nogalei.
Ministrijas pārstāvji norādīja, ka bērnu labbūtības sekmēšanai tiek piedāvātas arī nometnes, vasaras skolas, forumi un citi neformālās izglītības pasākumi, lai pilnveidotu ukraiņu valodas un tradīciju zināšanas un prasmes, tai skaitā latviešu apguvi.
