Rajevs: Šis ir viens no sektoriem Ukrainas karā, kur pat velns nesaprot, kas tur notiek 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” par kara gaitu Ukrainā un izmaiņām frontes līnijā komentāru sniedza Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs) un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Rajevs norādīja, ka šobrīd nebūtu jākoncentrējas tikai uz to, cik daudz apdzīvotu vietu Ukrainas armijai izdevies atgūt vai cik kvadrātkilometru teritorijas atbrīvots. Šādu notikumu precīzu nozīmi, viņaprāt, varēs pilnvērtīgāk izvērtēt pēc kara beigām. Patlaban būtiskāk esot vērtēt, vai Ukrainas spēkiem izdodas sekmīgi īstenot uzbrukuma operācijas tajās frontes daļās, kurās tie uzbrūk, un vienlaikus pārējos sektoros apturēt Krievijas armijas aktivitāti.
Viņš uzsvēra, ka karā situācija dažādos frontes sektoros vienlaikus var būt ļoti atšķirīga – vienā vietā kādai pusei var būt panākumi, kamēr citā situācija var attīstīties pretēji.
Rajevs pievērsās arī Krievijas teritoriālajām pretenzijām. Viņš norādīja, ka Krievija cenšas iekarot teritorijas, kuras pati iepriekš ir iekļāvusi savā konstitūcijā kā Krievijas sastāvdaļu. Vienlaikus frontes izmaiņu rezultātā atsevišķos sektoros Krievijas kontrolētā teritorija ir samazinājusies.
Komentējot ziņas par Ukrainas spēku panākumiem Dņipropetrovskas, Doneckas un Zaporižjas apgabalos, Rajevs skaidroja, ka šāda informācija tehniski var būt korekta, tomēr situācija ir jāvērtē plašāk. Viņš atgādināja, ka daļa teritoriju Dņipropetrovskas apgabalā, kur Ukrainas spēki iepriekš bija virzījušies pavasara pretuzbrukuma laikā, lielā mērā jau bija atgūtas.
Pēc Rajeva teiktā, atsevišķi Ukrainas uzbrukumi jūlijā ir bijuši veiksmīgi, tomēr tieši šajā frontes sektorā patlaban esot grūti precīzi noteikt, kura puse kontrolē konkrētas teritorijas. Situāciju sarežģīot tas, ka pieejamie ģeolokācijas dati un video vienlaikus liecinot par Krievijas karavīru klātbūtni vienā teritorijas daļā un Ukrainas spēku klātbūtni citā.
Rajevs skaidroja, ka šajā kara posmā frontes līnija daudzviet nav skaidri nodalīta. Tā drīzāk veidojot plašu un mainīgu teritoriju, kurā abas puses var pārvietoties un veikt ierobežotus uzbrukumus.
Tādēļ karoga pacelšana kādā apdzīvotā vietā vai vairāku kilometru dziļa virzība uz priekšu pati par sevi vēl nenozīmējot, ka teritorija ir pilnībā ieņemta un nostiprināta. Šādās vietās esot izveidojusies ļoti plaša “pelēkā zona”, kuru faktiski pilnībā nekontrolē neviena no pusēm.
Pēc Rajeva vērtējuma, situācija šādos frontes sektoros būtiski nemainīsies, kamēr viena no pusēm tajā neieviesīs lielākas rezerves un ievērojami lielākus spēkus, lai nostiprinātu kontroli pār teritoriju.
