Amerikāņi izgudro robotizētu salātu “fermu” ar 30 reizes augstāku produktivitāti 0
Par iespējamu automatizāciju naudas ietaupīšanas nolūkos, šķiet, spriež un runā nu jau teju visās nozarēs. Arī lauksaimniecība nav izņēmums – 2015.gadā dASV ibinātais lauksaimniecības jaunuzņēmums “Iron Ox” plašākai publikai beidzot izrādījis savu versiju par automatizētu dārzeņu audzēšanu.
Apmēram 750 kvadrātmetru lielā, apjumtā ēkā jaunuzņēmuma inženieri izstrādājuši divus robotus, kuri spēj rūpēties par apmēram 26 000 dažādiem lapu dārzeņiem un garšaugiem, kuri iestādīti īpašās hidroponikas tvertnēs.
Komerciālai pārdošanai “Iron Ox” izaudzētie salāti būs gatavi tuvāko pāris mēnešu laikā. Vispirms uzņēmums centīsies ielauzties restorānu tirgū.
Tomēr arī „Iron Ox” divi roboti, no kuriem vienam dots vārds „Angus”, neiztiek bez cilvēku palīdzības, turklāt būtiskas, piemēram, darbinieki joprojām paši iestāda stādus, kā arī sapako gatavos produktus – roboti šobrīd to vienkārši nespēj izdarīt, ko atzīst arī kompānijas vadītājs Brendons Aleksanders.
Kā roboti strādā? Teju pustonnu smagais „Angus” pārvieto stādu paletes pa visu noliktavu, novietojot tās hidroponikas tvertnēs. Savukārt otrs robots, kas izskatās pēc robotrokas, katru stādu pārliek no vienas tvertnes otrā – atkarībā no stāda attīstības stadijas. Visas darbības uzmana īpaša datorprogramma, kura novēro arī stādu attīstības stadiju un augšanas apstākļus katrā paletē, nepieciešamības gadījumā paletes papildinot ar nepieciešamajām barības vielām.
Kāpēc hidroponikas tvertnes? Aleksanders norāda, ka tām ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajām lauksaimniecības metodēm.
Piemēram, dārzeņa augšanas laikā nepieciešams krietni mazāk ūdens, tās ir sterilas un pieprasa maz vietas – „Iron Ox” uzsver, ka vienā akrā spēj izaudzēt 30 reižu vairāk produktu nekā parasta ferma. Tomēr šāda audzēšana pieprasa arī krietni vairāk pūļu, jo katru stādu robotam jāpārcilā no vienas paletes uz otru – atkarībā no stāda augšanas stadijas. Un tieši it kā vienkāršā stādu pārvietošana ir galvenais „Angus” uzdevums.
Tomēr, kā norāda kompānijas vadītājs, robotam to iemācīt darīt bez aizķeršanās, esot daudz grūtāk, nekā sākumā varētu šķist. „Ir milzīga atšķirība vai robotam jāieslēdzas vienu reizi vai jāstrādā katru dienu. Lielākā daļa cilvēku, kuri no robotikas neko nesaprot, nespēj saprast, cik ievērojama ir atšķirība starp šiem abiem stāvokļiem,” norādījis Aleksanders, kurš pirms tam strādājis arī „Google” pētījumu centrā un robotikas inkubatorā „Willow Garage”.
Uzņēmums izstrādes stadijā nav izvairījies no dažādām problēmām. Piemēram, sākotnēji „Iron Ox” plānojis stādu audzēšanai izvietot LED gaismekļus viscaur ēkas griestos, taču tas izrādījies pārāk dārgs prieks. Tā vietā nolemts iet tradicionālāku ceļu un izvēlēties ar LED lampām aprīkot tikai vietas, kur aug stādi.
Tāpat sarežģīts uzdevums bijis, iemācīt robotiem atpazīt dārzeņu lapas, lai pārvietojot stādus, blakus esošos nesabojātu. Tāpat „Angus” iemācīts pārvietoties pietiekoši mierīgi un vienmērīgi, lai nesabojātu saknes. Tomēr lielākā problēma vēl nemaz nav novērsta – cena.
Lai „Iron Ox” spētu konkurēt ar modernajām fermām, kuras spēj saražot neticamu daudzumu produktu ļoti lēti, uzņēmumam agri vai vēlu nāksies samazināt ierīču cenu. Robotu pētnieks un cita automatizēta lauksaimniecības projekta līdzautors Džonatans Gils uzsver, ka tas būs grūts uzdevums, ņemot vērā, ka šāda ierīce šobrīd nav ekonomiski pamatota.
Tomēr „Iron Ox” šefs Aleksanders uzsver, ka viņu radīto produktu jātirgo kā „premium” klases preci, kas ir pilnīgi organiska un veikalos būs daudz svaigāka nekā konkurentu produkti, jo būs auguši daudz tuvāk tirgošanas vietām – „Iron Ox” fermas varēs izvietot jebkurā vietā, turklāt šādas fermas neietekmēs laika apstākļi. Kompānija gan neatklāj, kādas ir šādas ferma ierīkošanas izmaksas
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
