Izglītības ministre: Man ļoti simpātiska šķiet ideja par obligātu mācīšanos līdz 18 gadu vecumam 190
“Tas, kas būtu svarīgi, ir mācīšanās līdz 18 gadu vecumam,” uzsver Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre (JV), TV24 raidījumā “Kārtības rullis”.
Viņa uzsver, ka mums jārēķinās ar bērniem, kas ir uz prasmēm orientēti un kuriem vairāk piemērotas mācības tehnikumā, jo mēs nevar no visiem prasīt akadēmisko izglītību.
Tas, ko mēs jau šobrīd redzam – ir jaunieši, kas centralizētajos eksāmenos nesasniedz tik labus rezultātus, ieguldot tajos labāko no sevis. Tāpēc ideja par obligātu mācīšanos līdz 18 gadu vecumam ministrei šķiet simpātiska, lai nebūtu tā, ka mums ir mazkvalificēts darbaspēks ar 9 klašu izglītību.
Viņa paskaidro, ka šī ideja pārņemta no igauņu un somu kolēģiem.
Tā nebūtu obligātā vidējā izglītība, bet uzstādījums, ka ir jāiegūst vismaz kāda kvalifikācija.
“Manuprāt, šis procents ir ļoti maziņš,” uzsver Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Siguldas novada pašvaldības domes deputāts (NA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents.
“Tas mazais procents pēc tam mums maksā ļoti dārgi,” norāda A. Čakša.
“Ir jautājums, kā varētu viltīgi stimulēt to, ka tā kvalifikācija ir vērtība caur darba tirgu. Un šie stāsti, ka man nevajag vidējo izglītību un kvalifikāciju, jo es tāpat varu nopelnīt. Par to varētu runāt, ja nebūtu šī iespēja modernajā darba tirgū nopelnīt vis kaut ko un pēc tam pie ugunskura lielīties,” R.Kalvāns norāda uz problēmu, domājot par šo uzstādījumu.
Latvijas skolēni apzinās demokrātijas vērtību un spēj identificēt Latvijas drošības garantus, taču bažas rada tā skolēnu grupa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei, pauda Latvijas Universitātes vadošā pētniece Ireta Čekse, iepazīstinot ar starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma “ICCS 2022” pirmajiem rezultātiem, ziņo aģentūra LETA.
Kopš pēdējā pētījuma, kas veikts 2016.gadā, skolēnu pilsonisko zināšanu līmenis palicis nemainīgs, bet ir kāpis to skolēnu skaits, kuriem ir augsts pilsonisko kompetenču līmenis – 36% Latvijas skolēnu atbilst B līmenim, kas ir arī virs starptautiskā rezultāta.
Augstākajam līmenim atbilst 20% Latvijas skolēnu, bet 31% skolēnu sniegums novērtēts atbilstoši C līmenim – skolēni izprot pamatprincipus un plašus jēdzienus, kas ir pilsonības un pilsoniskuma pamatā. Tikmēr katrs piektais Latvijas skolēns jeb 20% demonstrējis pamatzināšanas par demokrātijas pamatiezīmēm un atpazīst cilvēktiesības. Pētījuma rezultāti arī uzrādījuši, ka 2% Latvijas skolēnu nav izpratnes par galvenajām demokrātiskajām funkcijām, un viņi ir viegli manipulējami no mediju un sociālo tīklu puses.
Skolēni varēja izvēlēties testu pildīt viņu dzimtajā valodā. Kā liecina rezultāti, skolēni, kuri pildīja testu latviešu valodā, uzrādījuši augstākus sasniegumus par vidējo rezultātu valstī. Tikmēr to skolēnu sniegums, kuri testu pildīja krievu valodā, samazinājies par aptuveni desmit punktiem, salīdzinot ar 2016.gadu.
Tāpat augstu sniegumu uzrādījuši skolēni no Rīgas un pilsētām, kamēr laukos un valstspilsētās to sniegums atpaliek par teju 20 punktiem no vidējā snieguma valstī. Tas varētu būt skaidrojams ar lielāku izglītības iestāžu īpatsvaru, kur mācību valoda ir krievu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka zinošākie skolēni par valsts drošības garantu uzskata saliedētu, izglītotu sabiedrību, kā arī dalību NATO un Eiropas Savienībā (ES). Tikmēr skolēni ar vājākām zināšanām pauž lielāku atbalstu Krievijai kā drošības garantam.
Līdzīgas tendences iezīmējušās arī skolēnu redzējumā par Latviju pēc desmit gadiem – 75% skolēnu arī turpmāk redz Latviju kā ES un NATO dalībvalsti. Lielākoties tie ir skolēni, kuri uzrādījuši augstas zināšanas pilsoniskajā izglītībā.
Tikmēr 25% skolēnu uzskata, ka Latvija pēc desmit gadiem vai nu būs neitrāla valsts, vai atradīsies Krievijas sastāvā, vai arī nepastāvēs kā valsts.
“Jautājums, ko ar viņiem darīt – kā izvest šos skolēnus no viņu “burbuļa”, un kā viņus “ielikt” vidē, kura sniedz viņiem jaunu izpratni un rīcībspēju,” sacīja pētniece, piebilstot, ka jādomā arī par jauniešu zināšanu līmeņa kāpināšanu.
Skolēnu zināšanas un izpratni galvenokārt ietekmē viņu ģimene, draugi un skolas biedri, liecina pētījuma rezultāti. Tāpēc būtu jādomā, kā veicināt visas sabiedrības kopējās izpratnes par līdzdalības jautājumiem, demokrātijas vērtībām un valsts drošību.
