Apsver breksita tālāko virzību 0
ES 27 dalībvalstu amatpersonas vakar apspriedās Briselē, turpinot sagatavošanos breksita vienošanās ratificēšanai Eiropas Parlamentā, bet ES līderiem apsverot Britānijas premjerministra Borisa Džonsona lūgumu pagarināt breksita termiņu.
“ES patur atvērtas visas iespējas un tādēļ ierosināja ratifikācijas procesu,” ziņu aģentūrai AFP atklāja kāds ES diplomāts, piebilstot, ka ES, visticamāk, turpinās šo stratēģiju, līdz radīsies skaidrība no Britānijas puses.
Diplomāti norādīja, ka Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam būs nepieciešamas pāris dienas konsultācijām ar ES dalībvalstu līderiem.
Jautāts, vai, viņaprāt, ES līderi piekritīs pagarināt breksita termiņu, ES breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē atbildēja, ka Tusks konsultēsies ar līderiem tuvākajās dienās.
Kā ziņots, Britānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Džonsona panākto breksita vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.
Līdz ar to automātiski iedarbojās likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram, kurš agrāk bija solījis panākt Britānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, sestdien nosūtītā vēstulē bija jālūdz ES pagarināt breksita termiņu līdz 31. janvārim.
Džonsons, kuram gan britu politiķi, gan Eiropas kolēģi pārmet augstprātību, nav šo vēstuli parakstījis.
Viņš nosūtījis Tuskam vēl vienu vēstuli, kuru ir parakstījis un kurā izklāstījis savus iebildumus pret breksita termiņa pagarināšanu, vienlaikus paužot pārliecību, ka ir iespējams panākt breksita vienošanās ratificēšanu līdz 31. oktobrim. Vēstuli Briselei nosūtījis arī Britānijas vēstnieks ES Tims Barovs.
Šajā vēstījumā paskaidrots, ka Džonsons nosūtījis Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt breksita termiņu tikai tāpēc, ka to prasa likums.
Var tikt noteikts “tehnisks” pagarinājums
Kā atzīst analītiķi, situācija Britānijā ir ļoti neskaidra, piebilstot, ka ES nevēlas tagad nolemt pagarināt breksita termiņu, lai pēc tam atklātu, ka Britānijas parlaments vienošanos tomēr ir ratificējis. Avots ES diplomātu aprindās norādīja, ka nav neiespējami, ka abām pusēm izdodas pabeigt ratifikāciju līdz 31. oktobrim, bet piebilda, ka var tikt noteikts “tehnisks” pagarinājums, lai šo procesu pabeigtu.
ES avoti atklāja, ka pagaidām nav skaidrs, kā lēmums jautājumā par breksita pagarinājumu tiks pieņemts.
Tusks varētu sasaukt vēl vienu ES virsotņu apspriedi, bet diplomāti pauda viedokli, ka tas būtu nepieciešams tikai gadījumā, ja Britānijas parlaments šonedēļ noraida breksita vienošanos, tādējādi sagraujot visu procesu.
“Ja parlaments teiks, ka tam nepieciešams vairāk laika, tad var tikt pieņemts “tehnisks pagarinājums” uz pāris nedēļām. Par to droši vien tiktu panākta vienošanās. Mēs noteikti nevēlamies riskēt ar izstāšanos bez vienošanās pāris dienu dēļ,” sacīja kāds ES diplomāts.
Britānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs paziņojis, ka viņš esot pārliecināts, ka premjerministra Borisa Džonsona valdībai izdosies panākt breksita vienošanās apstiprināšanu parlamentā un Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 31. oktobrī.
Kā atzīmē britu mediji, balsojums parlamentā par breksita vienošanās tālāku virzību varētu notikt jau otrdien. Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentam, kura pārstāvis paziņojis, ka to darīs pēc vienošanās apstiprināšanas Britānijā.
Leiboristi grib jaunu referendumu
Opozīcijā esošā Leiboristu partija uzskata, ka likumam par valsts izstāšanos no ES jāpievieno labojums ar prasību breksita vienošanos apstiprināt jaunā referendumā, dodot iespēju teikt galavārdu Britānijas iedzīvotājiem. Varbūtējā referenduma jautājums un noteikumi ir jāapstiprina parlamentā, kur debates šajā jautājumā varētu ieilgt.
Breksita sarunu pagarināšanas gadījumā par to jāvienojas visām ES dalībvalstīm.
Džonsona biroja pārstāve atklāja, ka premjerministrs jau runājis ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau paziņojis, ka “jauns breksita pagarinājums nenāks par labu nevienam”. Eksperti atzīmē, ka Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa jau lēmusi, ka premjerministra Borisa Džonsona agrākais lēmums uz laiku atlaist parlamentu bijis nelikumīgs.
Džonsona mēģinājums apiet parlamenta pieņemto likumu par izstāšanās kārtību no ES varētu novest pie viņa apsūdzības necieņā pret parlamentu un tiesu, atzīmē raidsabiedrība BBC.
