ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere trešdien izteicās, ka “patlaban viss liecina par to, ka “Broadcom” ļaunprātīgi izmanto dominējošo tirgus stāvokli.” Ja ASV mikroshēmu ražotājs “Broadcom” 30 dienu laikā neizpildīs šo prasību, uzņēmumam varētu tikt noteikts naudassods līdz pat 10% no apgrozījuma.
ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere trešdien izteicās, ka “patlaban viss liecina par to, ka “Broadcom” ļaunprātīgi izmanto dominējošo tirgus stāvokli.” Ja ASV mikroshēmu ražotājs “Broadcom” 30 dienu laikā neizpildīs šo prasību, uzņēmumam varētu tikt noteikts naudassods līdz pat 10% no apgrozījuma.
Foto: EK Audiovizuālais dienests

Tirgošanās – vietā un nevietā 0

Kaut arī Donalds Tramps pakļauts Kongresa Pārstāvju palātas ievadītajai atstādināšanas procedūrai, patlaban gandrīz viss t. s. lielajā politikā notiekošais ir saistīts ar pasaules ietekmīgākā tvītotāja impulsīvi pieņemtajiem lēmumiem un bieži mainīgo omu. Ekonomikā – pavisam noteikti.

Reklāma
Reklāma

Ar Austrumiem tarifu karš iesaldēts

Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsiet šos ēdienus, kad uzzināsiet to sastāvu 38
Viedoklis
Armands Puče: Tagad par visām reizēm ir skaidrs, ka ar politisko eliti nav ko vispār rēķināties. Murmuļi!
Lasīt citas ziņas

Darījumu aprindas ir uztrauktas galvenokārt par ASV un Ķīnas attiecībām, tāpēc akciju kursi un uzņēmēju noskaņojums krītas vai ceļas atkarībā no šajā sakarā izteiktajiem Trampa paziņojumiem pirms un pēc kārtējā divpusējo sarunu raunda.

Nesen tika pavēstīts, ka viss norit “lieliski”. Proti, tirdzniecības kara frontē atkal iestājies pamiers, ko apliecina 11. oktobrī pieņemtais lēmums atlikt muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas importa precēm 250 miljardu dolāru apmērā. Pe­kina apņēmusies iepirkt no ASV vairāk lauksaimniecības produktu un ievērot intelektuālā īpašuma tiesības jeb, vienkāršāk sakot, pārstāt to zagt vai citādi piesavināties. (Kas gan, spriežot pēc agrākās pieredzes, diez vai īstenosies. Arī ES un Ķīnas aprīļa samitā izteiktie Pekinas solījumi jo­projām netiek turēti.)

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl kāda Baltajā namā silti sveikta ziņa – ASV un Japānas 7. oktobra tirdzniecības vienošanās, kas aptver lauksaimniecības preces un ciparu tehnoloģijas un kas ir izdevīga arī amerikāņu fermeriem, komerckaros daudz cietušajai Trampa elektorāta daļai, kuru nepieciešams pielabināt.

“Airbus” karš ar “Boeing”

Uz šī fona pagalam maznozīmīgs var likties Pasaules tirdzniecības organizācijas šķīrējtiesas oktobra sākumā publiskotais verdikts, kas Vašingtonai dod iespēju “piemērot kompensējošus pasākumus” (7,5 miljardu dolāru) attiecībā uz “Eiropas izcelsmes precēm”, jo PTO arbitrs secinājis, ka Eiropas Savienības dalībvalstis slēpti un konkurenci kropļojošā veidā subsidējušas aviācijas rūpniecības uzņēmumu “Airbus”.

Strīds par konkurences pārkāpumiem avioindustrijā velkas jau ilgstoši, un Brisele iesniegusi līdzīgu prasību par “Boeing”. Nākamgad šajā lietā ir gaidāms PTO lēmums, kurš pēc būtības, kā tiek paredzēts, maz atšķirsies no iepriekš minētā. Ja tā var sacīt, spēles rezultāts izlīdzināsies. Abām pusēm izdevīgākais risinājums acīmredzami būtu rast savstarpēju vienošanos, tomēr Vašingtona noteica, ka kompensējošie pasākumi stāsies spēkā 18. oktobrī (attiecīgi paaugstinot muitas tarifus – 10% lidaparātiem un 25% virknei lauksaimniecības un rūpniecības preču). Tramps pat veltīja uzslavu PTO, kuru vienmēr bija nesaudzīgi pēlis.

Tādējādi ES un ASV attiecības arvien lielākoties izpaužas kā mērošanās ar ievedmuitām. Šajā gadījumā nekādus pārliekus satricinājumus neizjutīs pat “Airbus” konsorcijā iesaistītās, tāpēc visvairāk skartās valstis – Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Spānija, tomēr Vašingtonas sankcijas ir netaisnas pret tiem ražotājiem un eksportētājiem, kam ar “Airbus” subsidēšanas lietu nav nekādas saistības.

Reklāma
Reklāma

Vissmagāk cietīs franču vīni un skotu viskijs

Smagāko jeb divdesmitpiecprocentīgās aplikšanas triecienu saņem, piemēram, franču vīni (šampanietis un konjaks tiek saudzēti) un sieri, Spānijas olīvas, Vācijas darbgaldi (2018. gadā eksportēti uz ASV par 19,25 miljardiem eiro, to ražošanā ir nodarbināti 1,35 miljoni cilvēku) un skotu viskijs, par ko pauda sarūgtinājumu ar breksitu gandrīz pilnībā aizņemtais Boriss Džonsons, kurš esot mēģinājis atrunāt Trampu no pārsteidzīgās rīcības.

Cik zināms, to gribēja vai vēl cer panākt arī Itālija (vismaz attiecībā uz Parmas sieru un limončellu) un Grieķija (feta, persiki, olīveļļa). Tāpat ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma adresēja vēstuli savam sarunu biedram Vašingtonā Robertam Laitaizeram, lai atgādinātu, ka muitas tarifu uzskrūvēšana nodarīs zaudējumus abpus Atlantijas okeānam. Taču ne jau viņš ir lēmējs.

Francijas Kotdoras departamenta priekšsēdētājs Fransuā Sovadē nosūtīja Baltajam namam pāris pudeles Burgundijas vīna līdz ar ASV prezidentam pirmdien adresētu tvītu, kurā pauda cerību, ka Tramps pēc sūtījuma iemalkošanas atcels savu neapdomīgo lēmumu. Tieši nelielo vīna lauku īpašnieki, kas ražo vidēja cenu līmeņa produkciju, varētu ciest prāvus zaudējumus, uz ko tika norādīts arī 14. oktobrī notikušajā ES lauksaimniecības ministru sanāksmē, kura aicināja komisiju apsvērt ārkārtas apstākļos sniedzamo palīdzību.

Iespējams, par sava veida mājienu amerikāņiem var uzskatīt Eiropas Komisijas trešdien publiskoto pagaidu rīkojumu, kas liek ASV elektronisko komponentu ražotājam “Broadcom” atteikties no ekskluzīvajām klauzulām līgumos ar galvenajiem klientiem – televizoru un modemu ražotājiem. Jo tās rada konkurences izkropļojumus, par ko izteicās komisāre Margrēte Vestagere. “Broadcom” sakarā jūnijā tika ievadīta izmeklēšana, kas joprojām turpinās, un novērotāju uztverē minētais EK rīkojums, nesagaidot tās noslēgumu, ir neierasts solis. Trešdien notika arī Francijas un Vācijas ministru kopīgā sēde, kas šoreiz pulcējās Tulūzā, kur atrodas viena no lielākajām “Airbus” ražotnēm. Turpat prezidents Makrons tikās ar kancleri Merkeli, un abi, protams, apsvēra arī muitas tarifu tēmu.

Tikmēr Baltā nama preses konferencē, kas noritēja Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas vizītes ietvaros, Tramps par Eiropas importa sankcionēšanu sprieda jau krietni samiernieciskākā tonī un apņēmās runāt “ar jaunām personām Eiropā”, kaut gan piezīmēja, ka Amerikā lielā tirdzniecības deficīta dēļ nevar atļauties zaudēt “tarifu karā”, tomēr pagaidām “mēģināsim iztikt bez tā”, proti, bez pārlieku bargām papildu nodevām…

ES trīs atbildes

Ja neizdosies sankcijas pēdējā brīdī novērst, Eiropas Savienībai ir trīs atbilžu varianti: tūlītēji pretpasākumi, atlikt “atriebību” līdz PTO lēmumam par “Boeing” vai nodoties pacietīgam dialogam, neizvēršot pārāk asu pretdarbību. Dialogu nāksies turpināt jebkurā variantā, kaut arī tagadējā ASV prezidenta laikā nav sevišķu izredžu sagaidīt atsaucību tirdzniecības jomā. Atcerēsimies, pērnvasar Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kuru uzskata par kompromisu meistaru, ieradās Vašingtonā, lai nolīdzinātu asumus, un kopš viņa vizītes ir jūtami pieaudzis amerikāņu sojas pupiņu (plus 121%) un sašķidrinātās gāzes (272%) eksports uz Eiropu, bet tas, izrādās, nav kliedējis Trampa nīgro attieksmi.

Šajā situācijā eiropieši gan cenšas “runāt vienā balsī”, taču neizskatās diez cik saliedēti, jo attiecībās ar pasaules pirmo lielvaru katrs baidās ko zaudēt. Berlīni biedē Baltā nama nemitīgie draudi celt ievedmuitas vācu automašīnām, arī citas galvaspilsētas nav ieinteresētas nonākt konfliktā. Otrpus Atlantijai sadarbības gars pagaidām ir patvēries ASV Kongresā, lielajās metropolēs un pilsoniskajā sabiedrībā, bet tas vēl būtu lieti noderīgs arī Rietumu politiskajiem līderiem, kam steidzami jāķeras pie neatliekamiem darbiem. Tajā skaitā globālā, taču iesākumam kaut transatlantiskā tirgus spēles noteikumu sakārtošanas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.