Ar kādiem izdevumiem jārēķinās tiesāšanās gadījumā, un kas par ko maksā? 2
Ar kādiem izdevumiem jārēķinās tiesāšanās gadījumā? Vai to iespējams prognozēt? Ja tiesa apmierinās prasību, vai izdevumus par tiesāšanos varēs piedzīt no tiesā zaudējušās puses? Un ko tad, ja prasību apmierinās tikai daļēji vai noraidīs? Jautā Vineta A.
Zvērināta advokāta Alda Liepiņa palīdze Seila Mieze klāsta – tiesāšanās izdevumus nosaka Civilprocesa likuma 4. nodaļa. Attiecīgi tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas noteikti, lai:
daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;
atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;
mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības.
Tiesas izdevumos ietilpst valsts nodeva, kas maksājama, iesniedzot prasības pieteikumu, un ir aprēķināma atbilstoši prasības priekšmetam un apmēram, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi:
summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;
izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;
ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;
ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;
ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;
ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;
ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi.
Likumā noteikta virkne kategoriju, kas uz likuma pamata ir atbrīvotas no tiesas izdevumiem (uzskaitīti Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļā).
Citos gadījumos lietas dalībnieks, atsaucoties uz nepietiekamu mantisko stāvokli valsts nodevas samaksai un iesniedzot attiecīgus pierādījumus par to, var lūgt tiesu pilnīgi vai daļēji atbrīvot viņu no tiesas izdevumiem.
Tiesas izdevumi
Visi tiesāšanās izdevumi ar spriedumu tiek piedzīti no tās puses, kas zaudējusi tiesvedībā.
“Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumu summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs pēc prasības iesniegšanas tos labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus,” paskaidro Seila Mieze.
Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Bet, ja prasība noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai prasītājs atteicies no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.
Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.
Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta. Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.
Ar lietas vešanu saistītie izdevumi
Papildus tiesas izdevumiem Civilprocesa likumā noteikti ar lietas vešanu saistītie izdevumi:
par advokāta palīdzību;
saistībā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;
ar pierādījumu savākšanu saistītie;
par valsts nodrošināto juridisko palīdzību;
par tulka palīdzību tiesas sēdē.
Ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzina likumā noteiktajā apmērā. Šos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam. Savukārt, ja puse, no kuras tiesai būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.
Visi dokumenti par izdevumiem jāiesniedz civillietā un jālūdz tiesu tos piedzīt no otras puses.
Ņemot vērā, ka tiesāšanās izdevumi atkarīgi no konkrētās lietas apstākļiem un daudziem dažādiem faktoriem: apmēra, ilguma, sarežģītības u.c., pirms tiesāšanās ir grūti prognozēt, kādi tie kopumā varētu būt.
Uzziņa
Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā vai vietnē: www.tiesas.lv.
