“Par diviem ķekariem vīnogu samaksāju 22 eiro!” Rīdzinieki satraucas par cenām, ekonomisti biedē vēl vairāk
0
Pārtikas cenu kāpums Latvijā turpina radīt arvien lielāku neapmierinātību. Īpaši asas diskusijas soctīklos raisījušās par cenām tirgos, kur tradicionāli dodamies iegādāties svaigus produktus, vietējo preci, vēloties atvērt savu maciņu Latvijas ražotājiem. Tomēr, lai cik skaistas redīsu buntītes un zemenes, kā arī tomātiņi, saņemtā summa pie kases nereti ir šokējusi pat mierīgākos latviešus.
Daļa iedzīvotāju atzīst, ka tirgus vairs nav lētākā izvēle. “Tirgus sen jau vairs nav lētākā opcija. Un bieži vien arī ne svaigākā,” raksta kāds komentētājs. Citi norāda, ka cenas īpaši aug “tūristu vietās” un svētku tirdziņos.
Vairāki cilvēki dalījušies ar konkrētiem piemēriem. Kāda sieviete stāsta, ka par salātu bunti, redīsiem un lociņiem samaksājusi 11,20 eiro. “Biju šokā, bet bija kauns teikt, ka neņemšu,” viņa atzīst.
Līdzīgu situāciju piedzīvojusi arī cita pircēja, kura par diviem ķekariem vīnogu samaksājusi 22,50 eiro: “Es nobālu, bet samaksāju.”
Arī vienkārši produkti dažkārt maksā negaidīti dārgi. Kāda komentētāja min, ka par tēju un saldumiem samaksājusi 40 eiro, bet cita – ka par vienu marinētu ķiploku nācies šķirties no 8 eiro.
Vēl kāds piemērs: granātābols tirgū izmaksājis 18 eiro.
Neiztiek arī bez salīdzinājumiem ar veikaliem. Kāds pircējs raksta, ka divi tomāti veikalā maksājuši 5,50 eiro, savukārt cits norāda – Rimi iegādājies trīs redīsu buntītes par 0,59 eiro un secinājis, ka tirgus ne vienmēr ir izdevīgāks.
Tomēr ir arī pretēji viedokļi. Daži uzsver, ka tirgū var iepirkties izdevīgi, ja zina, kur un ko meklēt. “Par nepilniem 20 eiro sapērku visādus labumus,” raksta kāda pircēja, piebilstot, ka sezonas beigās cenas ir draudzīgākas.
Tikmēr citi atgādina – augstās cenas nav tikai tirgotāju vaina. Kāda dārzeņu audzētāja norāda uz izmaksu pieaugumu: siltumnīcu apkure, sēklas un darbs kļūst arvien dārgāki. “Kad jūs naktīs guļat, mēs strādājam un kurinām,” viņa raksta, aicinot novērtēt vietējo produkciju.
Kopumā komentāri iezīmē pretrunīgu ainu – no dusmām un neizpratnes līdz aicinājumiem atbalstīt vietējos ražotājus. Skaidrs ir viens – pārtikas cenu jautājums sabiedrībā kļūst arvien jūtīgāks.
Tomēr, lai cik traki nebūtu pieredzes stāsti jau šobrīd, ekonomisti paredz, ka cenas tikai augs.
Latvijā gada inflācija šogad martā varētu būt pieaugusi līdz 3,5-3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka 2026. gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt palielinājušās par 2,1%, tādējādi inflācijai gada laikā sasniedzot 3,7%.
“Sākotnējie indikatori liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis martā būtiski audzis,” teica Mālnieks.
Viņš norādīja, ka konflikts Tuvajos Austrumos ir vainagojies degvielas cenu vidējā līmeņa pieaugumā par vairāk nekā 20% un bijis galvenais mēneša inflācijas dzinulis. Ierasto sezonālo lēcienu piedzīvojušas arī apģērbu un apavu cenas. Vienlaikus nelielu atveldzi sniedza elektrības cenas, kas “Nord Pool” biržā martā saruka vairāk nekā uz pusi.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 2%, gada inflācijai sasniedzot 3,5%.
“Irānas konflikta ietekme martā ir devusi milzīgu inflācijas impulsu,” atzīmēja Gašpuitis.
Pēc viņa teiktā, apjomīgākā ietekme ir redzama degvielas un gāzes cenās, kam būs lielākā ietekme uz inflāciju pagājušajā mēnesī. Akcīzes palielināšanas ietekmē cenas būs augušas alkoholam. Sezonālo faktoru ietekmē kāpums gaidāms apģērbiem un apaviem. Pārtikas cenas atlaižu ietekmē varētu nedaudz sarukt vai saglabāties nemainīgas. Savukārt elektroenerģijas cenas martā saruka. Neliels kāpums sagaidāms pakalpojumos.
Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši “Eurostat” provizoriskajiem harmonizētā patēriņa cenu indeksa datiem martā patēriņa cenas salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 2,1%, bet gada inflācija palielinājās līdz 3,6%, un nav pamata gaidīt, ka Centrālās statistikas pārvaldes izziņotie skaitļi nozīmīgi atšķirsies.
“Ir ļoti viegli saprast, kas ir inflācijas kāpuma galvenais iemesls, tas aizvadītā mēneša laikā ir bijis galvenais sarunu temats. Vienlaikus jāatzīmē, ka skaitļos varētu būt arī sakritības elements – daudz ko šoreiz varēja noteikt tas, tieši kuros datumos mēneša sākumā tiek fiksēts degvielas cenu līmenis, jo pārmaiņas bija ļoti straujas. Varbūt tas ir iemesls krasām mēneša inflācijas atšķirībām Eiropas Savienības valstu starpā,” pauda Strautiņš.
Viņš minēja, ka marts tradicionāli ir laiks ar lielu cenu kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tajā visstraujāk no visiem gada mēnešiem aug apģērbu cenas, sezonalitāte sadārdzina arī pārtiku, bet akcīzes nodokļa izmaiņas – alkoholu un tabaku, un tā visdrīzāk bija arī šoreiz.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām martā paziņos piektdien, 10. aprīlī.
LETA jau vēstīja, ka Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā – šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri – pieauga par 2,3%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 3,6%.
