7
Viens otru sauc par blēdi
Sergejs Suhoveiko ir amatpersona SIA “Best Food Solution”. Pašam viņam ir maksātnespēja, bet uzņēmums darbojoties, kā saka Sergejs, likumīgi: gada apgrozījums ir pusmiljons eiro, nodarbināti 25 cilvēki.
“Rīgā, Buļļu ielā, cepam bulciņas. Nolēmām paplašināt ražošanu: nopirkt beķereju Senču ielā. Lai darījumam saņemtu kredītu, apstaigāju bankas, valstij piederošo finanšu uzņēmumu “Altum”, bet neveiksmīgi, jo man nav ko ieķīlāt. Vērsos SIA “Invex Fondi”. Štrauss atstāja labu iespaidu, teica, ka nebūšot problēmu sagādāt 90 000 eiro. Viņam esot sešās bankās aktīvi, uz kā pamata nauda arī būšot. Par darbu paprasīja 100 eiro oficiāli un 3000 eiro rokās, ko arī liecinieka klātbūtnē iedevu. 30. aprīlī vajadzēja iedot dokumentus, vēl pēc mēneša solīja naudu. Kad pienāca noteiktais laiks, Štrauss vairs nebija sazvanāms. Noķerts birojā pie rokas, Štrauss taisnojās, ka darbiniekam, kam lieta uzticēta, māte nomirusi, tad kāds cits saslimis… Bet nauda būšot. Pēc tam atkal nebija sazvanāms. Atkal gāju uz biroju. Saruna jau notika paaugstinātā tonī. Paprasīja vēl mēnesi laika. Nekā. Tad tomēr pats piezvanīja, teica, ka jūtas parādā, bet gatavs palīdzēt citā biznesā, lai tik es izdomāju. Teicu, tad lai piesaista ES finansējumu zemnieku saimniecībai, ko ar sievu biju nolūkojis nopirkt Latgalē. Apsolīja, bet nekas nenotika, samaksāto naudu neatdod,” stāsta S. Suhoveiko. Viņš saprot, ka darījumu ar 3000 eiro būs grūti pierādīt, bet šobrīd viņam esot principa lieta pacīnīties par savu taisnību un sabiedrībai parādīt, kas par cilvēku ir Štrauss. Arī uz S. Suhoveiko liecību pamata policijā ierosināts kriminālprocess. Un beķereju Senču ielā Sergeja pārstāvētais uzņēmums ir nopircis par citu naudu.
Savukārt Štrausa atbilde par šo gadījumu sarunā ar mani ir tāda: “Suhoveiko ir blēdis. Ja tie ir jūsu cilvēki, kurus jūs pārstāvat, mums neiznāks saruna. Lēts žuļiks.”
Gribēja laukos fotostudiju
Cēsnieks Artis Jurciņš darbojas metāllūžņu pieņemšanas uzņēmumā “Tolmets”. Sievai ir fotostudija Cēsīs, un abi vēlējušies tādu izveidot arī laukos, Pārgaujas novadā. Pagājušā gada rudenī draugs ieteicis vērsties pēc palīdzības SIA “Invex Fondi”.
“Tur tāds Kristaps pievervelēja pilnas ausis. Solīja fotostudijas izveidei piesaistīt 100 000 eiro. Un man galvā kaut kas “aizvērās”… “Atvērās” tikai mājās, kad biju parunājies ar sievu, sapratām, ka labi nebūs. Nākamajā dienā zvanīju, lai atdod 1860 eiro, ko biju iedevis rokās. Pēc divām nedēļām zvanīja Štrauss, sakot, ka mana nauda iekritusi dziļā bedrē, lai izdomājot citu projektu. Tomēr ik pa laikam zvanīju un prasīju atdot naudu. Štrauss teica, ka gatavs atdot 500, pārējo – ne. Teicu, lai patur 500 un 1360 atdod. Nepiekrita, “atklāj A. Jurciņš. Policijā viņš nav vērsies, sūdzību par SIA “Invex Fondi” ievietojis portālā “sudzibas.lv”.
Atšķirībā no iepriekšminētajiem klientiem konsultants Štrauss sarunā ar mani A. Jurciņu nelamā un par negodprātīgu nesauc.
– Vai tiešām laukos fotostudijas izveidei bija iespējams piesaistīt 100 000 eiro?
– Es pildīju Jurciņa pasūtījumu. Ja viņš grib fotostudiju laukos, tad viņš grib fotostudiju.
– Vai tiesa, ka naudu, kā stāsta Jurciņš, esat saņēmis rokās, bez pavadzīmēm, bez nekā?
– Jurciņš ir atsevišķs stāsts. Tas ir Jurciņa stils.
– Ņemt ķešā naudu bez dokumentiem – tā taču nedrīkst darīt uzņēmējdarbībā! Arī citos gadījumos tā esot noticis.
– Jūs tagad veidojat kaut kādu materiālu, pie tam tendenciozu, un es neesmu gatavs izplūst analītiskās sarunās par lietu.
Mēs runājām par cilvēku alkatību un citām lietām. Domāju, ir citi aspekti, kādā veidā un uz ko ir jāskatās. Un kurā brīdī skriet pie žurnālista.
– Bet jūs gaida tiesvedības.
– Negribu izteikt prognozes.
– Jums iepriekš ir bijušas tiesvedības?
Es negribu ar jums runāt par tādām lietām. Jūs nākat ar tādu savu subjektīvo viedokli, ar kuru pie manis atnācāt. Jūs neesat objektīvs.
Granulu nav, bet naudu grib
Par gulbenieti Līgu Vītolu uzzināju jau pēc tikšanās ar Štrausu. 2013. gadā viņai bijusi iecere izveidot siena–salmu granulu ražotni. Bankas nebija pretimnākošas, un palīgos sagādāt 250 000 eiro piekritis SIA “Invex Fondi”. Štrauss esot teicis, ka finansējuma sagādāšanas dokumentu sagatavošanai nepieciešami 1800 lati.
“Teicu, ka man tādas naudas nav. Tad Štrauss piedāvāja parakstīt parādzīmi – it kā es no viņa aizņemos 1800 latus. Ja finansējumu dabūs, parāds stāsies spēkā, ja ne – parādzīmi saplēsīšot. Tiku apbērta ar solījumiem, ka bankā jau sarunas ievadītas un kredīts teju jau dabūts. Bet finansējumu man nesameklēja un šo tikšanos jau biju paspējusi aizmirst, līdz šogad jūlijā saņēmu no SIA “Invex Fondi” vēstuli ar prasību atdot parādu, ja ne – lai gatavojos tiesai. Kad teicu par norunu, mani rupji pārtrauca un teica, ka par to varēšot runāt tiesā,” man klāsta L. Vītola. 7. augustā viņas iesniegumu pret SIA “Invex Fondi” par krāpšanu saņēma policija, kas vērtē, vai ierosināt kriminālprocesu.
