Tā liepa izskatījās šovasar pēc 2019. gada nogalē veiktās zāģēšanas.
Tā liepa izskatījās šovasar pēc 2019. gada nogalē veiktās zāģēšanas.
Foto: Artis Drēziņš

Lielās nepatikšanās nokļuvusi arboriste Ilze: tiesa viņai par dižliepas nozāģēšanu piespriedusi lielu sodu 151

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 2
Krimināls
Jūrmalā pazudusi māte ar mazuli. Policija lūdz palīdzību 1
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Lasīt citas ziņas

Lielās nepatikšanās nokļuvusi arboriste Ilze. Kurzemes rajona tiesa Liepājā par dižliepas nozāģēšanu piespriedusi viņai 23 650 eiro naudas sodu un 180 piespiedu darba stundas. Tā nebija Ilzes liepa, bet gan Lielbātas muižas pils īpašnieku koks.

Neoficiāli zināms, ka policijas izmeklēšanā liecības snieguši arī īpašnieki, bet pret viņiem nekādas prasības netika celtas un tiesā viņi pat neliecināja. Naudas soda lielums aprēķināts pēc normatīviem aktiem par zaudējumu nodarīšanu dabas pieminekļiem.

Kā tikt vaļā no dižkoka

CITI ŠOBRĪD LASA
Šajā atzinumā redzams, kāda liepa Vaiņodes pils parkā bija pirms zāģēšanas 2019. gada vasarā.
Foto: Artis Drēziņš

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas direktores vietnieks Raitis Čakstiņš man sacīja, ka Vaiņodes jeb Lielbātas muižas pils īpašnieki Griģi bija nolīguši arboristi, neraugoties uz to, ka viņiem bija atteikta atļauja liepu nozāģēt.

“Kad īpašnieki vērsās ar lūgumu pašvaldībā nozāģēt liepu, jo tā kļuvusi bīstama, pašvaldība vērsās Dabas aizsardzības pārvaldē, jo koks bija reģistrēts kā dižkoks un tāpēc tā vairs nav pašvaldības atbildība.

Mēs lūdzām ekspertu novērtēt liepas stāvokli, un 2019. gada augustā tapa atzinums, ka koks nav nozāģējams, bet, lai mazinātu tā bīstamību, tas ir sakopjams.

Īpašnieki lēmumu pārsūdzēja mūsu pārvaldes priekšniecībai, taču eksperta lēmums tika atstāts negrozīts. 2019. gada 3. decembrī arboriste veica zāģēšanu. Tagad domāju, ka trīs gadu laikā liepa satrupēs un nogāzīsies,” spriež Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

Eksperta ieskatā – ja nebūtu zāģēts, liepa varēja saglabāt dzīvotspēju vēl 20 gadus. “Arboristei vajadzēja ar mums sazināties pirms zāģēšanas, ja reiz viņai likās, ka tur jādara kas vairāk par atļauto. Visu var izdarīt likumīgi, uz savu roku rīkoties nedrīkstēja,” saka R. Čakstiņš.

Arboriste Ilze tiesā liecināja: “Es izlasīju eksperta atzinumu, ka jānovāc 50% no vainaga. Kad pacēlos ar pacēlāju, atklāju kokam plaisu, kas nozīmēja, ka tam ir par smagu. Kad sāku zāģēt, koks rāvieniem kustējās un kuru katru brīdi varēja nolūzt.

Stumbrs bija “C” veida, asis nebija savienotas. Tāpēc uzņēmos atbildību par to, ko daru, un pieņēmu lēmumu nozāģēt vairāk. Tas bija akūti bīstams koks. To nevarēju sabojāt, tikai padarīt drošu. Būtu ļaunprātīgi neko nedarīt. Nevarēju atstāt darbu nepaveiktu. Ko tad eksperts man pateiktu, ja viņam piezvanītu? Nav normatīvu aktu, kas jādara šādās situācijās.”

Reklāma
Reklāma

Uz tiesneses jautājumu, vai tad citas iespējas nebija, piemēram, ierobežot teritoriju ap koku un nesteigties ar lēmumu, arboriste tieši neatbildēja. “Uzskatu, ka varēju pieņemt lēmumu nozāģēt. Tagad redzu, ka koks no iekšpuses veido pieaugumu, grib parādīt, ka ir dzīvs.”

Uz R. Čakstiņa jautājumu, kāpēc liepai nav izveidojušās sekundārās atvases, Ilze atbildēja: “Nevaru paskaidrot. Tā ir daba. Es ļoti slikti jūtos par šo apsūdzību. Citur dižkokus drastiski apzāģē un nevienam nekas, bet man…”

Apsūdzēto Ilzi mēģināja aizstāvēt kolēģis, arborists Raitis: “Jau tas vien, ka kokam bija jānoņem 50% vainaga, liecina, kas tas bija sliktā stāvoklī.

Ilze no augšas pamanīja to, ko nevarēja eksperts no lejas: plaisas un ka tas ir sasvēries uz autostāvvietas pusi. Viņa pieņēma pareizu lēmumu, kad bija jāizlemj, kas svarīgāks: cilvēka dzīvība vai koks. Iespējams, ka situācija bija tik slikta, ka nevarēja vairs vilcināties. Liepa nav zaudējusi dzīvotspēju un to 1,3 metru augstumā joprojām var izmērīt.”

Kāda liepa bija pirms nozāģēšanas

Kā rakstīts koku eksperta Gvido Leiburga 2019. gada 14. augusta atzinumā, šī parastā liepa aug Vaiņodes pils parkā pie iebraucamajiem vārtiem 3,1 metru no žoga. Lielākais koks parkā. Stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā: 3,75 metri. Augstums: 26 metri. Vainaga platums: 12 metri.

Vecums: ap 200 gadiem, bojāts, iztrupējis stumbrs. Būvdarbu gaitā koka aizsardzības zonā bojāta sakņu sistēma, līdz ar to tuvākajā laikā prognozējams, ka samazināsies tā vitalitāte, enkurojums ar zemi, paaugstināsies bīstamība, taču liepa saglabās dzīvotspēju vēl līdz 20 gadiem.

Pēdējā gada laikā nozāģēts aptuveni 30 cm liels zars, kas nav bijis labi. Ainaviski, kultūrvēsturiski un ekoloģiski ļoti vērtīgs koks, atbilst īpaši aizsargājamam koka statusam. Koka dobumu apdzīvo īpaši aizsargājamā marmora rožvabole.

Liepa tiešā veidā apdraud iebrauktuvi, jo var lūzt, ir nestabilas galotnes, taču eksperts rekomendēja koku sakopt un saglabāt, samazinot vainagu par 40–50% līdz 12–14 metriem, stimulējot sekundārā vainaga veidošanos, saīsināt skeletzarus un izzāģēt sausos zarus, pēc kā koks nebūtu uzskatāms par bīstamu.

Eksperts toreiz norādījis, ka steidzami nav jākopj, to vajagot izdarīt 2020. gadā no 15. februāra līdz 15. aprīlim.

Kāda liepa ir tagad?

Foto: Artis Drēziņš

“Tas ir astoņus metrus augsts koka stumbenis, mirstošs koks, kas nedzen atvases. Jā, ir atvases no saknēm. Pēc vairākiem gadiem, ja tās neaiztiks, tur būs vairākas septiņus astoņus metrus garas liepas, atsevišķi koki, kuras, protams, nebūs dižkoks ar tā vērtību. Savā darbā redzu, ka cilvēkiem nepatīk vecas lietas.

Kurzemes pusē vairākas lietas par dižkoku nīcināšanu ir izmeklēšanā, diemžēl vairākas izbeigtas.

Šī Vaiņodes liepas lieta ir pirmā dižkoku lieta, kas novesta līdz krimināltiesai,” komentē Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks R. Čakstiņš.

Un ko īpašnieks?

Andris Griģis (“Līvu alus” bijušais īpašnieks), kad viņu sazvanīju, nenoliedza notikušo faktu, taču tieši neatbildēja uz manu jautājumu: vai arboriste viena pati pieņēma lēmumu nozāģēt koku bez īpašnieku spiediena.

A. Griģis uzskata, ka jebkuru brīdi varēja no koka krišanas ciest cilvēki un arboriste pieņēmusi pareizu lēmumu.

Pirms tiesas sprieduma pasludināšanas viņš sarunā ar mani izteica cerību, ka tiesa Ilzi attaisnos. Vaicāju – bet ja neattaisnos, vai tad palīdzēs sievietei samaksāt lielo soda naudu? “Tad domāsim,” man atbildēja A. Griģis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.