Ārkārtas situācijas komisija lems par cūku izkaušanu ĀCM skartajā teritorijā 0
Rīt plkst.11 Krāslavas novadā tiks sasaukta ārkārtas situācijas komisijas sēde, kurā tiks lemts arī par cūku izkaušanu Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā.
Kā aģentūrai LETA teica Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS), sanāksmē pulcēsies visu operatīvo dienestu pārstāvji. Tiks analizēta situācija, tiks lemts par cūku likvidāciju, kā arī par materiālo un psiholoģisko palīdzību saimniecībai, kurā mājlopi tiks izkauti.
Upenieks cer, ka atbalstu sniegs arī valsts un viss slogs negulsies uz pašvaldības pleciem. Pašlaik likvidējamo lopu skaits tik lēsts ap 10 cūkām.
Jau ziņots, ka saistībā ar Latvijas teritorijā konstatēto Āfrikas cūku mēri tiks noteikta karantīnas zona, kā arī veikti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tomēr pastāv ļoti lieli situācijas attīstības riski, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
“Valdība par notikušo jau ir informēta, tāpat par faktu informējām Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmas galveno biroju, kā arī kolēģus kaimiņvalstīs. Rīt tiek sasaukta ārkārtas sēde, kurā piedalīsies PVD, Zemkopības ministrijas, pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, lai analizētu situāciju. Mēris diemžēl var izplatīties arī tālāk par šī brīža inficēto zonu, jo lielākais risks ir inficētās mežacūkas. Ja pret klasisko cūku mēri cūkas varam vakcinēt, pret Āfrikas mēri vakcīnas nav,” sacīja Balodis.
Viņš norādīja, ka patlaban slimības perēklī noteikta pastiprinātas uzraudzības zona 10 kilometru rādiusā, kurā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas. Šajā teritorijā notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.
“Ja slimība izplatīsies, kas diemžēl ir ļoti iespējams, šādu zonu nāksies noteikt aizvien plašākā apmērā. Lai gan par šo slimību zinājām jau sen un paspējām izstrādāt rīcības plānu, sērgas izplatība radīs ļoti lielus riskus gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem, ja tādi būs inficētajā zonā,” sacīja Balodis.
Jautāts, vai savulaik izskanējusī ideja par cūku žoga būvniecību būtu pasargājusi Latviju no inficētajām mežacūkām, viņš atbildēja noliedzoši.
“Laiks, kas pagāja kopš slimības parādīšanās, bija pārāk īss, lai to varētu realizēt,” norādīja Balodis.
Kā ziņots, PVD, veicot pastiprinātas mājas un mežacūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.
Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās mežacūkas.
Par pierobežā atrastajām beigtajām mežacūkām PVD informēja Valsts robežsardze.
PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja mežacūku līķus, tos sadedzinot.
Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem. Šī kaite Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēta.
Kā ziņots, PVD šā gada 24.janvārī saņēma informāciju, ka Lietuvas dienvidos divām nomedītām mežacūkām apstiprināta bīstamās infekcijas slimības vīrusa klātbūtne.
Krievija tūlīt pēc tam paziņoja, ka aizliedz Lietuvas cūkgaļas importu, bet dažas dienas vēlāk apturēja cūkkopības produkcijas importu no ES valstīm.
Saistībā ar Āfrikas cūku mēra draudiem valdība februārī akceptēja Zemkopības ministrijas ziņojumu un uzdeva ministrijai līdz 1.jūlijam iesniegt ilgtermiņa plānu slimības apkarošanai. Plāns paredz mežacūku populācijas samazināšanu, kam atvēlēts vairāk nekā viens miljons eiro.
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.
