Lietuviešu uzņēmējs piedāvā vēl nedzirdētu risinājumu “airBaltic” glābšanai: “”airBaltic” mums nav vienkārši uzņēmums” 0
“airBaltic” nākotne pēdējā laikā kļuvusi par vienu no skaļākajiem jautājumiem Latvijas valdībā un sabiedrībā, un Baltijas aviācijas nozarē. Kamēr uzņēmums meklē stabilitāti, finanšu līdzekļus un stratēģiskus risinājumus turpmākajai attīstībai, arvien biežāk izskan jautājums, vai “airBaltic” vispār ir iespējams glābt un vai tas Latvijas valstij vispār būtu jādara.
Lai gan “airBaltic” ir Latvijas uzņēmums, tā darbība būtiski ietekmē arī kaimiņvalstis, tostarp Lietuvu, kur daudzi ceļotāji un uzņēmēji izmanto aviokompānijas nodrošinātos savienojumus ar Eiropu un pasauli. Uz šī fona Lietuvā izskanējis aicinājums apsvērt iespēju kļūt par nozīmīgu “airBaltic” līdzīpašnieci, ieguldot aptuveni 50 miljonus eiro. Idejas autors – uzņēmējs Paulius Grigas – uzskata, ka runa nav tikai par aviācijas biznesu, bet gan par stratēģisku infrastruktūru un Baltijas reģiona pieejamību.
Turpinājumā lasāms viņa aicinājums.
“Notiekot cīņām par “airBaltic” nākotni un šīs kompānijas nozīmi ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un visai Baltijas austrumu piekrastei, es ierosinu Lietuvai atrast aptuveni 50 miljonus eiro un kļūt par nozīmīgu uzņēmuma līdzīpašnieci.
Es neesmu ne aviācijas, ne finanšu speciālists. Runāju pēc būtības.
Mūsdienās aviokompānija nav tikai lidmašīnas. Tā ir ekonomikas infrastruktūra – gluži kā osta, automaģistrāle vai elektrotīkls. “airBaltic” mums nav vienkārši uzņēmums.
No Viļņas uz Eiropas galvaspilsētām mēs visbiežāk lidojam tieši ar tās lidmašīnām. Biznesa braucieni, atvaļinājumi, mūsu bērnu ceļojumi mājup no studijām, tūristi, kurus aicinām uz Viļņu – tas viss balstās uz šo pārvadātāju.
Katru dienu mēs izmantojam tiltu, kura būvniecībā paši neesam piedalījušies. Latvija šo uzņēmumu pārvalda. Vācieši ar “Lufthansa” starpniecību pagājušajā gadā tajā iegāja, bet mēs Lietuvā tikai vērojam.
Lietuvai nav nacionālās aviokompānijas, taču mums ir augošs tūrisms, eksportējoši uzņēmumi un starptautiskie investori, kuru lēmumu par ierašanos ne reizi vien ietekmē tas, cik ērti iespējams nokļūt uz Lietuvu un no tās aizlidot.
Katrs jauns tiešais maršruts nozīmē ne tikai tūristus, bet arī konferences, investīcijas un iespēju, ka uzņēmums izvēlas atvērt biroju Viļņā, nevis Varšavā.
Šobrīd uzņēmums piedzīvo periodu, kad tā vērtība potenciālo investoru acīs ir ievērojami zemāka nekā pirms dažiem gadiem.
Kreditori vērtē, vai piešķirt vairāk laika. Tieši šādi brīži stratēģiskajiem partneriem paver iespējas – nevis tad, kad viss ir labi, bet tad, kad nepieciešams gan kapitāls, gan lēmumi.
Būvniecībā sen esmu iemācījies vienu principu: lētāk infrastruktūru būvēt nav tad, kad tā jau brūk, bet gan tad, kad vēl vari izvēlēties nosacījumus. Man šķiet, ka tā pati loģika attiecas uz stratēģiskiem aktīviem.
50 miljoni eiro valsts mērogā nav kosmiska summa. Tas ir aptuveni tikpat, cik mēs iztērējam dažiem kilometriem lielceļa.
Par šo naudu mēs iegūtu nevis pateicību, bet gan vietu uzņēmuma valdē un iespēju no iekšienes uzraudzīt maršrutu tīkla attīstību. Es saprotu argumentus pret šo ideju. Valsts ne vienmēr prot pārvaldīt uzņēmumus, nauda nepieciešama skolām, un mēs neesam investori bez riska.
Taču jautājums šeit nav tikai par biznesu. Jautājums ir par mūsu savienojumu ar pārējo pasauli. Vai mēs vēlamies būt pasažieri vai līdzīpašnieki?
Un tas nav aicinājums glābt kaimiņvalsts aviokompāniju. Tas ir aicinājums ieguldīt Baltijas reģiona sasniedzamībā.
Ja mēs ieguldām simtiem miljonu eiro ceļos, dzelzceļā un enerģētikā, kāpēc gan nevajadzētu apsvērt ieguldījumu infrastruktūrā, caur kuru katru gadu Lietuvā ierodas simtiem tūkstošu cilvēku?
Protams, šāds ieguldījums būtu veicams tikai ar skaidrām garantijām: vairāk tiešo maršrutu no Viļņas un Kauņas, izdevīgi lidojumu grafiki, ilgtermiņa saistības par bāzes izveidi Lietuvā un reāla ietekme uz stratēģiskajiem lēmumiem.
Jo dažkārt valstis lielāko atdevi negūst dividendēs. Tā rodas no tā, ka tās kļūst labāk sasniedzamas pārējai pasaulei.
Ja nerīkosimies tagad, pēc desmit gadiem mēs, iespējams, brīnīsimies nevis par to, ka kāds piedāvāja ieguldīt, bet gan par to, ka tiltu, pa kuru katru dienu ejam, nopirka citi.”
Jau ziņojām – ja Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic” neizdosies piesaistīt nozīmīgu stratēģisko investoru, Latvijai būs jārēķinās ar būtiskām ilgtermiņa sekām un būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Tā aģentūrai LETA norādīja starptautiska finanšu konsultāciju un audita uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.
Viņš pauda, ka, ņemot vērā neveiksmes ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un stratēģiskā investora “Lufthansa” neiesaisti uzņēmuma attīstībā, valdība šobrīd izmanto vēl pēdējo iespēju piesaistīt nozīmīgu stratēģisko investoru, lai saglabātu “airBaltic” kā Latvijas nacionālajām interesēm nozīmīgu uzņēmumu, reģionālo pasažieru pārvadājumu līderi un Rīgas lidostas enkurnomnieku.
“Ja šis scenārijs neizdosies, Latvijai būs jārēķinās ar būtiskām ilgtermiņa sekām un arī pietiekami nozīmīgu ietekmi uz tautsaimniecības nozari, ko radīs reģionālā flagmaņa statusa zaudēšana pasažieru pārvadājumos,” uzsvēra Logins.
