Astrīda Skurbe-Vite
Astrīda Skurbe-Vite
Foto: Dainis Bušmanis

In memoriam. Astrīdu Skurbi (1937-2019) pieminot 0

2019. gada 1. martā smaga slimība mūžībā aizsaukusi rakstnieci un literatūrzinātnieci, filoloģijas zinātņu doktori (1970) Astrīdu Skurbi-Viti (1937. gada 3.maijs – 2019. gada 1. marts).

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Mūža lielākā daļa pagājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (1962-2002), kurā viņa sāka strādāt tūlīt pēc Latvijas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes beigšanas.

Astrīda Skurbe ir daudzu latviešu rakstnieku – Ilzes Kalnāres, Elvīras Kociņas, Ilonas Leimanes, Jāņa Mauliņa, Dzintara Soduma un citu biogrāfe enciklopēdiskos izdevumos par latviešu rakstniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņai pieder monogrāfijas par Zigmundu Skujiņu, Andri Kolbergu, Vladimiru Kaijaku. Savās latviešu literaturas vēstures zināšanās, būdama skolotāja, viņa dalījusies ar Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžas audzekņiem (1998-2002).

Astrīda Skurbe uzrakstījusi vairākus stāstus, garstāstu „Slikts tas karavīrs” (1967) un vērtējusi daudzus prozas sacerējumus un rakstniekus preses izdevumos. Ar viņas līdzdalību apkopti un izdoti vīra – rakstnieka Andreja Vites (Skaiļa) stāsti pēc viņa nāves 2017. gadā.

Kopš 1965. gada viņa ir Rakstnieku savienības biedre.

Studiju biedriem Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1957-1962), kolēģiem, draugiem Astrīda ir bijusi pilnvērtīgas, interesantas un daudzveidīgas dzīves paraugs.

Neraugoties uz nopietniem veselības un dzīves sarežģījumiem, viņa sevī un citos arvien spējusi uzturēt priekpilnu un dziļu ieinteresētību par mākslu, lietām, notikumiem, dzīvi kopumā.

Viņa nemēdza gausties un žēloties par dzīves smagumu, kura netrūka. Kopā ar meitu Artu, pārvarēdama sāpes un pārvietošanās grūtības, viņa nebaidījās no tāliem ceļojumiem uz Ameriku, Vāciju, Zviedriju, Krieviju un citām vietām.

Līdz pašām mūža beigām viņa neatteicās no teātra, operas, izstāžu apmeklējumiem, kaut gan ceļš no Jūrmalas līdz Rīgai nebija viegls.

Dzīvesgudri un uzticīgi viņa prata uzturēt labas attiecības ar tuviniekiem, draugiem, kaimiņiem un kolēģiem.

Dzīves māksla kopā ar literātes devumu ir paliekoša un neaizmirstama Astrīdas Skurbes gandrīz 82 gadus garā mūža vērtība. Paldies par to!

Reklāma
Reklāma

Izvadīšana 9. martā no Jūrmalas, Asaru kapu kapličas plkst. 13.00.

SAISTĪTIE RAKSTI