Šefpavārs “McDonald’s” populārajā ēdienā “McChicken” atklāj ko tādu, kas daudziem sabojās apetīti 0
“McDonald’s” daudziem asociējas ar labi pazīstamu un nemainīgu garšu – burgeriem, saldējumu vai ābolu pīrādziņiem. Taču Vācijas televīzijas ZDF raidījumā “besseresser” šefpavārs un pārtikas produktu izstrādātājs Sebastians Lege pievērsies tam, kā šie produkti patiesībā tiek veidoti un cik liela nozīme tajos ir rūpnieciskai pārstrādei, vēsta “CHIP”.
2026. gada jūlijā demonstrētajā raidījuma sērijā “Die Tricks von McDonald’s” Lege analizēja vairākus populārus ātrās ēdināšanas ķēdes produktus, tostarp “McChicken”, “McFlurry” un ābolu pīrādziņu. Viņa uzmanības centrā bija ne tikai sastāvdaļas un garša, bet arī tas, kā iespējams produktu izgatavot lēti, lielos apjomos un tā, lai tas visur izskatītos un garšotu vienādi.
Īpaša uzmanība raidījumā pievērsta populārajam “McChicken”. Lege skaidro, ka burgerā nav vienkārši vesels vistas filejas gabals – tajā izmantots pārstrādāts vistas gaļas produkts.
Raidījumā norādīts, ka vistas sastāvdaļu īpatsvars ir aptuveni 62%, turklāt masā kopā ar sasmalcinātu gaļu tiek izmantota arī ievērojama daļa vistas ādas. Tā palīdzot produktam saglabāt sulīgumu un izteiktāku garšu.
Gaļas masa tiek tehnoloģiski apstrādāta, tai piešķirta nepieciešamā forma un pēc tam tā tiek panēta.
Šādai ražošanas metodei ir ļoti praktisks iemesls – tā ļauj izmantot izejvielas ekonomiskāk un vienlaikus saražot milzīgu daudzumu pēc izmēra, formas un garšas gandrīz identisku produktu.
Raidījuma veidotāji pievērsušies arī vienam no pazīstamākajiem “McDonald’s” desertiem – “McFlurry”.
No pirmā acu uzmetiena tas ir vienkāršs mīkstais saldējums ar dažādām piedevām, taču raidījumā uzsvērts, ka pazīstamā vaniļas garša tiek panākta nevis ar īstas vaniļas pākstīm, bet gan izmantojot vanilīnu.
Tas pārtikas rūpniecībā nav nekas neparasts. Vanilīns ir ievērojami lētāks par īstu vaniļu, taču spēj radīt patērētājiem ļoti labi pazīstamu garšu.
Tieši šo principu “besseresser” cenšas demonstrēt – garša, kas mums asociējas ar kādu konkrētu dabisku produktu, ne vienmēr nozīmē, ka tieši šī izejviela produktā izmantota lielā daudzumā. Bieži vēlamo rezultātu iespējams panākt ar aromatizētājiem un citām tehnoloģiski piemērotām sastāvdaļām.
Līdzīgu principu Lege demonstrē, analizējot arī “McDonald’s” ābolu pīrādziņu.
Siltais deserts no ārpuses rada iespaidu par bagātīgu augļu pildījumu, taču raidījumā norādīts, ka ābolu tajā varētu būt mazāk, nekā patērētājs sākotnēji sagaidītu.
Lai pildījums būtu bagātīgāks, saldāks un vienmērīgākas konsistences, tam tiek pievienots ūdens, cukurs, biezinātāji un citas sastāvdaļas.
Rezultātā tiek iegūts pildījums, kas mutē rada izteiktu un viendabīgu ābolu deserta sajūtu, vienlaikus ļaujot ražotājam nodrošināt nemainīgu produkta kvalitāti ļoti lielos apjomos.
Raidījuma centrālā doma gan nav tikai atsevišķu “McDonald’s” produktu sastāvdaļu atklāšana. Lege cenšas parādīt plašāku principu, uz kura gadiem ilgi balstās ātrās ēdināšanas industrija.
Produktam jāgaršo vienādi neatkarīgi no tā, kur tas nopirkts. Tam jāizskatās pazīstami, jābūt ātri pagatavojamam un izmaksām jābūt precīzi prognozējamām.
Tāpēc nozīme ir ne tikai pašām izejvielām, bet arī tam, kā tās tiek sasmalcinātas, sajauktas, sabiezinātas, aromatizētas un citādi apstrādātas.
Daudzos ātrās ēdināšanas produktos tiek kombinēta gaļa, tauki, ciete, cukurs, aromatizētāji un dažādas citas piedevas, lai iegūtu paredzamu garšu, konsistenci, izskatu un uzglabāšanas īpašības.
No ražotāja viedokļa tas ļauj samazināt kvalitātes svārstības un panākt, ka klients vienu un to pašu produktu Rīgā, Berlīnē vai citviet saņem pēc iespējas līdzīgāku.
Tieši šeit rodas arī gadiem ilgā diskusija par ātrās ēdināšanas produktiem – reklāmās tie nereti izskatās ārkārtīgi vienkārši, taču aiz pazīstamā burgera, saldējuma vai pīrādziņa var slēpties daudz sarežģītāks rūpnieciskās pārtikas ražošanas process.
