Atrada 14 metru dziļumā pēc diviem gadiem… “Bezvests.lv” vadītājs pastāsta par pazudušu cilvēku meklāšanas izaicinājumiem 0
Sociālo mediju laika joslās regulāri parādās ieraksti ar pazudušu cilvēku fotogrāfijām un lūgumiem palīdzēt. Sabiedrības iesaiste bieži aprobežojas ar pogu “dalīties”, taču aiz šiem ierakstiem sākas pavisam cita realitāte.
To ikdienā redz biedrības “Bezvests.lv” brīvprātīgie, kuri dodas reālos meklēšanas darbos – mežos, pie ūdenstilpnēm un pilsētvidē, kur izšķiroša ir katra stunda.
Savos vairāk nekā 16 darbības gados organizācija ir saskārusies ar ļoti dažādiem gadījumiem – no veiksmīgām izglābšanām līdz traģiskiem atradumiem sarežģītos apstākļos.
Par to, kā mainījušās meklēšanas metodes, kādi mīti joprojām pastāv un kas patiesībā var glābt cilvēka dzīvību, sarunājamies ar “Bezvests.lv” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Faminski.
Bez vēršanās policijā meklēšanu neuzsāk
Faminskis skaidro, ka katrs gadījums sākas ar oficiālu iesniegumu Valsts policijā un tikai pēc tam iespējama tālāka iesaiste.
“Gadu gaitā esam saskārušies gan ar nepatiesiem ziņojumiem, gan izspēlēm, kad nebija iespējams apstiprināt pašu cilvēka pazušanas faktu.”
Pēc situācijas oficiālas reģistrēšanas tuvinieki var sazināties ar organizāciju un aizpildīt anketu. Tālāk tiek analizēta saņemtā informācija – pēdējās zināmās detaļas, iespējamie pārvietošanās virzieni un apstākļi, kādos pazušana notikusi.
Pēc šī izvērtējuma tiek lemts, vai iespējams organizēt meklēšanas pasākumus un kādi resursi būtu nepieciešami konkrētajā gadījumā.
Organizācija norāda, ka ne visos gadījumos iespējama tieša iesaiste meklēšanā. Ja pazušana notikusi pirms ilgāka laika vai nav konkrētas teritorijas, kur veikt pārmeklēšanu, brīvprātīgo iespējas var būt ierobežotas.
“Bezvests.lv” galvenais virziens ir nesen pazudušu cilvēku meklēšana dabas vidē mežos, purvainās teritorijās un ūdenstilpņu tuvumā. Visbiežāk tā ir Rīga un Rīgas reģions, kur atrodas organizācijas galvenā brīvprātīgo grupa.
Sieviete, kuru atrada termokamera, un gadījums 14 metru dziļumā
Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un atkarībā no situācijas tiek izmantoti dažādi resursi – brīvprātīgie, kinologi ar suņiem, droni ar termokamerām, kā arī ūdens un zemūdens meklēšanas tehnika.
Lēmumi par resursu izmantošanu tiek pieņemti, balstoties uz pieejamo informāciju, laikapstākļiem, diennakts laiku un komandas iespējām.
Pēdējos gados meklēšanas darbos arvien plašāk tiek izmantotas tehnoloģijas. Viens no piemēriem ir droni ar termokamerām, kas iegādāti ar Latvijas Aizsardzības ministrijas un Latvijas uzņēmuma “Atlas Aerospace” atbalstu.
Neilgi pēc to ieviešanas praksē ar drona palīdzību izdevies atrast mežā pazudušu sievieti dzīvu – teritorijā, kas iepriekš bija pārmeklēta arī kājām.
Citā gadījumā ar zemūdens meklēšanas tehnikas palīdzību ūdenstilpē aptuveni 14 metru dziļumā tika atrasts cilvēks, kurš bija pazudis vairāk nekā divus gadus. Kā norāda Faminskis, šādi gadījumi spilgti parāda, cik nozīmīga mūsdienās meklēšanā kļuvusi tehnoloģiju izmantošana.
Vai ekstrasensi palīdz?
Situācijās, kad meklēšana pirmajās dienās nedod rezultātu, nereti parādās dažādi ieteikumi, tostarp arī aicinājumi izmantot ekstrasensu sniegtu informāciju.
“Savas 16 gadu darbības laikā mēs neesam sastapušies ar gadījumiem, kad šāda informācija reāli palīdzētu noteikt cilvēka atrašanās vietu,” norāda Faminskis.
Organizācijas pirmajos darbības gados šādu ziņu pārbaudei tika veltīts laiks un resursi, taču tas nav devis izmantojamu rezultātu.
“Tāpēc cilvēkiem, kuri tic šādām metodēm, iesakām neatteikties no reālām meklēšanas darbībām un tehniskajām iespējām – teritoriju pārmeklēšanas, kinologu darba, dronu, termokameru un zemūdens tehnikas izmantošanas. Jo pats svarīgākais cilvēka meklēšanā ir laiks, un tā zaudēšana var maksāt ļoti dārgi,” uzsver Faminskis.
Glābt dzīvību pirms pazušanas
Visbiežāk pazušanas gadījumi Latvijā saistīti ar gados vecākiem cilvēkiem – īpaši situācijās, kad ir atmiņas traucējumi, dezorientācija un veselības problēmas.
Faminskis uzsver, ka arvien lielāka nozīme tiek pievērsta arī profilaksei – risinājumiem, kas var palīdzēt mazināt risku, ka cilvēks pazūd bez vēsts.
Viens no šādiem risinājumiem ir bezmaksas mobilā lietotne ar SOS funkciju “Bezvests.lv”, kas izstrādāta sadarbībā ar uzņēmumu “Chili Labs”.
Tāpat pieejams risinājums “SOSPRO” – personīgās drošības sistēma ar GPS izsekošanu un SOS pogu, kas izstrādāta Latvijā ar Labklājības ministrijas un “ALTUM” atbalstu.
Ierīce paredzēta arī situācijām, kad mobilie sakari nav pieejami, un ļauj noteikt cilvēka atrašanās vietu, izmantojot radio signālu.
„Mēs aicinām ģimenes, kurās ir riska grupas cilvēki, laikus padomāt par šādiem risinājumiem. Tas var palīdzēt novērst situācijas, kurās vēlāk nepieciešama plaša meklēšana,” rezumē Aleksandrs Faminskis.
“Bezvests.lv” brīvprātīgie ir pieredzējuši gan brīžus, kad pazudušais tiek atrasts dzīvs, gan situācijas, kurās meklēšana noslēdzas ar smagu atbildi tuviniekiem.
Neatkarīgi no iznākuma katra meklēšana sākas ar vienu un to pašu mērķi — atrast cilvēku. Tieši tāpēc, kā uzsver organizācija, svarīgākais sabiedrotais šajā darbā joprojām ir laiks.
