Augstākais mirstības rādītājs kopš spāņu gripas: Zviedrija atzīst, ka kļūdījusies Covid-19 stratēģijā 9
Veselības aizsardzības sistēmas amatpersonas, kas, reaģējot uz pandēmijas pirmo vilni, izšķīrās neieviest karantīnu, nepietiekami novērtēja jaunā koronavīrusa atkārtotā uzliesmojuma spēku, otrdien atzinis Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns.
“Manuprāt, vairums cilvēku profesijā nesaskatīja šāda viļņa iespēju. Viņi runāja par dažādiem klāsteriem,” sarunā ar laikrakstu “Aftenposten” izteicies Levēns.
Ar šo paziņojumu viņš nācis klajā dažas stundas pirms atklātībai tika nodots ziņojums, ko sagatavojusi komisija, kas izveidota, lai izvērtētu Zviedrijas reakciju uz Covid-19 pandēmiju.
Vasarā Zviedrijas kreisā mazākuma valdība paziņoja, ka komisija tiks izveidota tikai tad, kad krīze būs galā, taču bija spiesta to darīt agrāk.
Zviedrijas statistikas pārvalde pirmdien pavēstīja, ka novembrī kopumā reģistrēti 8066 nāves gadījumi, kas ir augstākais mirstības rādītājs, kāds valstī reģistrēts kopš tā dēvētās spāņu gripas pandēmijas pirmā gada.
1918.gada novembrī Zviedrijā tika reģistrēti 16 600 nāves gadījumi.
Šogad Zviedrijā inficēšanās ar Covid-19 konstatēta 320 098 cilvēkiem un reģistrēti 7514 sērgas izraisīti nāves gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā kaimiņos esošajā Norvēģijā, Somijā un Dānijā.
Rudenī valstī tika novērots straujš inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, kas radīja veselības aprūpes sistēmas pārslodzi.
Infekcija strauji izplatījās zviedru mediķu vidū, un valdība bija spiesta ķerties pie stingrākiem ierobežojumiem, tostarp aizliedzot bāriem un restorāniem pēc plkst.22 tirgot alkoholu.
Aizliegts arī sabiedriskās vietās pulcēties vairāk nekā astoņām personām.
Tikmēr valdības izveidotā komisija otrdien atzinusi, ka Zviedrija pandēmijas laikā nav spējusi pasargāt veco ļaužu aprūpes namu iemītniekus.
Komisija norādījusi uz “strukturāliem trūkumiem, kas ilgu laiku jau bijuši labi zināmi”.
“Šie trūkumi noveduši pie tā, ka aprūpes nami bija nesagatavoti un nepietiekami apgādāti, lai tiktu galā ar pandēmiju,” teikts komisijas ziņojumā.
Starp trūkumiem minēta personāla aizsarglīdzekļu nepietiekamība, analīžu kavēšanās un novēlota apmeklējumu aizliegšana.
Komisija norādījusi, ka atbildīga par šiem trūkumiem ir gan esošā valdība, gan iepriekšējās valdības.
