Foto: Lita Krone/LETA

Augu izcelsmes proteīns – arī Latvijā 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem pieciem gadiem, tevī slēpjas potenciāls kļūt par ģēniju
“Latvijā ir akūta odu krīze” – kamēr cilvēki šausminās par odu “mākoņiem”, tikmēr entomologs uzsver, ka nekas pārdabisks nenotiek
Kokteilis
Juris Žagars atklāj vīrieša lietošanas instrukciju: “Nevajag visu laiku psihot kā trakam ezim!” 20
Lasīt citas ziņas

Alternatīvie jeb augu proteīnu avoti šobrīd ir karsta tēma gan ekonomikā, gan presē. Kāda ir situācija Latvijā?

Pārtikas pieejamība ir viens no kritiskākajiem jebkuras sabiedrības jautājumiem. Tāda šobrīd lielākajā daļā pasaules arī ir, bet par augstu cenu – pašreizējā lauksaimniecības sistēma rada līdz pat trešdaļai siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir lielākais bioloģiskās daudzveidības ienaidnieks un patērē 92% visas pasaules saldūdens. Tieši tādēļ alternatīvām lauksaimniecības metodēm un produktiem pēdējā laikā tiek pievērsta liela uzmanība.

CITI ŠOBRĪD LASA

2020. gadā visa pasaule apēda 574 milj. t dzīvnieku izcelsmes pārtikas – tas ir apmēram tikpat, cik svērtu 50 tūkstoši Eifeļa torņu. Taču pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, un jautājums par to, ar ko tiks pabarots nākamais miljards Zemes iedzīvotāju, kļūst arvien aktuālāks. Tādēļ viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem pēdējos gados ir alternatīvo proteīnu avotu meklēšana – gan sākot ar tik eksotiskiem kā iespējas patērēt uzturā kukaiņus, gan daudz piezemētākiem – lielāka augu izcelsmes proteīnu daudzuma patērēšana, aizstājot ar tiem dzīvnieku izcelsmes proteīnus. Optimisti uzskata, ka 2040. gadā augu izcelsmes proteīni ieņems 60% no tā tirgus, kuru šobrīd aizņem dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.

Kas šajā jomā notiek Latvijā? Latvijā uz gala patērētājiem orientētu produkciju no augu izcelsmes olbaltumvielām šobrīd izgatavo uzņēmumi “Nature Foods” (augu izcelsmes “piens” un “piena” produkti), “Meat Future” – augu izcelsmes (biešu un zirņu) burgeru kotletes, šādi produkti ir arī “Orkla” piedāvājumā. Savukārt industriālo izejvielu ražošana jau šobrīd notiek “Aloja Starkelsen” – tur ražo proteīna koncentrātu no pākšaugiem. Tomēr šis projekts ir relatīvi neliela apjoma, tādēļ lielākās cerības šajā jomā saistītas ar “Latraps” un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu grupas pirms gada veidotā uzņēmuma “ASNS Ingredient” Jelgavā iecerēto zirņu proteīna izolāta rūpnīcu, kurai būtu jāsāk darboties 2024. gadā.

“ASNS Ingredient” valdes loceklis Raivis Zabis stāsta, ka projekts virzās uz priekšu – jau izvēlēti un nopirkti 11 ha zemes rūpnīcas vajadzībām Jelgavā, notiekot projektēšanas darbi un iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā. Tāpat veikta galīgā zirņu pārstrādes tehnoloģijas izvēle, kas neesot bijis vienkārši, jo tehnoloģiskais process ir ticis veidots tieši šai rūpnīcai, jo gatavu risinājumu iegādi ierobežo nozares uzņēmumu komercnoslēpumi. Tomēr, konsultējoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ārvalstu inženieriem, tas paveikts, veikti arī visi nepieciešamie testi un iegūti pozitīvi rezultāti. Tuvojoties beigām sarunas ar stratēģiskajiem investoriem, kuras sarežģītas padara vēlme paturēt vairāk nekā 50% uzņēmuma daļu Latvijas ieguldītāju īpašumā, taču tuvāko divu līdz triju mēnešu laikā stratēģisko investoru vārds tikšot nosaukts. Stratēģiskā investora atrašana nozīmē arī produkcijas noieta jautājuma atrisināšanu.

Starp pagaidām vēl risinātajiem jautājumiem ir Latvijas zemnieku pārliecināšana, ka zirņus audzēt ir izdevīgi. Rūpnīcas pirmās kārtas darbināšanai nepieciešami 69 tūkst. tonnu zirņu gadā, pēc otrās kārtas uzbūvēšanas šis daudzums dubultosies, bet visa Latvijas zirņu kopraža 2021. gadā ir ap 26,5 tūkst. tonnu. Tomēr Zabis ir optimistisks par nākotni vairāku faktoru dēļ – gan tādēļ, ka stabila zirņu noieta parādīšanās vietējā tirgū veicinās zirņu audzēšanu, gan arī tāpēc, ka “Zaļā kursa” plānotās izmaiņas vēl vairāk aktualizēs jautājumu par ilgspējīgu un salāgotu saimniekošanu. Tauriņziežu dzimtas augi, tostarp zirņi, palīdzēs risināt jautājumu par minerālmēslu izmantošanas ierobežojumiem, jo piesaistot augsnei no gaisa slāpekli – līdz 100 kg/ha. Bez tam citas tauriņziežu kultūras – pupu – audzēšanas apjomi Latvijā ir vairākas reizes lielāki (60,6 tūkst. t) par zirņu audzēšanas apjomu, tādēļ problēma daļēji risināma ar pārliecināšanu aizstāt daļu no pupām ar zirņiem. Katrā ziņā sarunas ar zemniekiem liecinot, ka zirņus Latvijā sējot arvien vairāk, saka Zabis, un apstiprina, ka jaunā rūpnīca orientējoties uz 2024. gada zirņu ražas pārstrādi.

SAISTĪTIE RAKSTI