“Maxima Latvija SIA” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule: “Pētījuma “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati liecina, ka 2021. gadā pircēji par 13% vairāk iegādājušies vitamīniem bagātus produktus nekā identiskā periodā iepriekš.”
“Maxima Latvija SIA” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule: “Pētījuma “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati liecina, ka 2021. gadā pircēji par 13% vairāk iegādājušies vitamīniem bagātus produktus nekā identiskā periodā iepriekš.”
Foto: Karīna Miezāja

Noskenē QR kodu un izseko produkta ražošanas ķēdei: no dobes līdz veikala plauktam. Vai būsim gatavi par to maksāt? 45

Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
Lasīt citas ziņas

 

Sabiedrība arī pieprasa, lai produkts būtu audzēts atbilstoši labai lauksaimniecības praksei. Tas nozīmē – videi, cilvēkiem un dzīvniekiem draudzīgi. Lai uzzinātu, kā tad īsti produkts tapis, jābūt caurspīdīgai šā procesa izsekojamībai – no lauka līdz veikala plauktam vai tirgus letei. Ja produkts tiek pirkts uz vietas saimniecībā, kur dažkārt tas tiek ne tikai izaudzēts, bet arī pārstrādāts, pārliecība par produkta tapšanas procesu un tā kvalitāti noteikti ir lielāka nekā veikalā, kur tomēr iepērkas pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban Eiropā jau strādā pie tā, lai tuvākajā nākotnē patērētājs, noskenējot produkta QR kodu savā viedtālrunī, varētu izsekot tā ražošanas ķēdei – no kādas saimniecības nākušas izejvielas, kā tās iegūtas, kādi augu aizsardzības līdzekļi un mēslojums lietots, kā produkts pārstrādāts, uzglabāts utt. Jādomā, šāda iespēja arī Latvijas lielveikalu tīklos radīsies. Cits jautājums – vai patērētājs par to būs gatavs arī maksāt…

 

Marķējumu labirintos

Iepriekš minētais, protams, izklausās 21. gadsimta cienīgi, un tiem patērētājiem, kam būtu interese un laiks pirms konkrēta produkta iegādes izlasīt stāstu par tā tapšanu, šāda iespēja noteikti būtu jāsniedz. Piemēram, kā mūzikas veikalā – pirms CD iegādes uzliec austiņas un paklausies. Ja uzrunā – pērc; ja ne – klausies nākamo…

Pagaidām gan lielākoties jāsamierinās ar tekstu, kas pieejams uz produkta iepakojuma. Standartā tā ir informācija par preces sastāvdaļām, tostarp iespējamiem alergēniem, enerģētisko un uztura vērtību, tilpumu, derīguma termiņu, izcelsmes valsti un lietošanas vai uzglabāšanas noteikumiem, cenu u. c.

Vairāk par preci pavēsta dažādie speciālie marķējumi. Ja pircēju neapmierina vienkārši nekaitīgs, bezpersonisks, kaut kur ES vai citur pasaulē ražots produkts, viņš var pameklēt tādu, uz kura dižojas, piemēram, “Zaļā karotīte”, kas vēsta par to, ka pārtikas produkta sastāvā ir vismaz 75% Latvijā audzētu un paaugstinātas kvalitātes kritērijiem atbilstošu izejvielu.

Savukārt ar “Bordo karotīti” marķēts produkts apliecina gan atbilstību paaugstinātas kvalitātes kritērijiem, gan faktu, ka tā pilns pārstrādes cikls veikts Latvijā. Taču ne viena, ne otra “karotīte” nenozīmē, ka produkts ražots, izmantojot ekoloģiski un bioloģiski tīras izejvielas. Tādējādi tiem, kas meklē ekoloģisku pārtiku, nevajadzētu uzķerties uz vārdu “zaļš” produkta marķējumā.

Iedziļinoties kļūst skaidrs, ka pārtika kopumā iedalāma vairākās skalās – no vienkārši ēdamas un, cerams, nekaitīgas līdz veselīgai un tiešām vērtīgai (delikateses liksim malā). Un līdzās šai skalai attiecīgi variē arī cena.

Painteresējoties, kas tad īsti slēpjas zem “paaugstinātas kvalitātes kritērijiem”, saņēmu speciālista atbildi – pārtikas produktiem, lai tie varētu nonākt veikala plauktā, ir jāatbilst pārtikas drošuma un nekaitīguma kritērijiem. Tas nozīmē, ka katram produktam atbilstošie rādītāji nedrīkst pārsniegt tik un tik mg/­litrā/kg u. tml. “Karotītes” produktam šiem rādītājiem vajadzētu būt, teiksim, divreiz labākiem. Piemēram, vairāk gaļas, mazāk garšu, smaržu, izskatu uzlabojošu vai realizācijas termiņu pagarinošu piedevu utt.

Pēdējo gadu laikā parādījušies arī marķējumi “Latvijas labums”, “Latvijas produkts”, kuru galvenais mērķis ir veicināt pašmāju ražojumu atpazīstamību un pārdošanas apjomus. Taču uzņēmējam, kurš savu produktu atzīmējis kā “Latvijas labumu”, nemaz nav izvirzīta prasība, ka produktam jābūt pilnībā ražotam no Latvijā iegūtām izejvielām.

Preču zīme “Vērtīgs produkts” ir Latvijas Diētas ārstu asociācijas izveidota. Tā norāda tikai uz to, ka produkts atzīts par veselīgu lietošanai ikdienas uzturā. Ar šo preču zīmi tiek marķēti produkti ar samazinātu cukura, sāls, taukvielu daudzumu u. tml.

Ekoloģiskās pārtikas cienītājiem uzmanība jāpievērš divām “lapiņām” – zaļajai Eiropas Savienības (ES) lapiņai un zaļajai āboliņa lapiņai. Ja uz iepakojuma redzams zaļš logotips, uz kura mazas baltas zvaigznītes veido lapu, tas vēsta par to, ka šī pārtika un dzērieni ir ekoloģiski tīri – vismaz 95% no šī produkta lauksaimniecības izcelsmes sastāvdaļām ir ražotas bioloģiski, nelietojot ķīmiskos minerālmēslus un pesticīdus. Turklāt visi tie ražotāji, kas saņēmuši šo marķējumu, ir izpildījuši stingrus ES mēroga noteikumus attiecībā uz bioloģisku pārtiku un dzērieniem.

Faktiski identisks vēstījums ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības radītajai zīmei “Latvijas Ekoprodukts”. Arī tā apliecina, ka konkrētais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu, ir jāsaņem sertifikāts, ko izsniedz akreditēta organizācija.

 

Vai “Ražots Latvijā” ir ražots Latvijā?

Produkti, kas marķēti ar “Zaļās karotītes” vai “Bordo karotītes” zīmi, atbilst paaugstinātas kvalitātes kritērijiem un apliecina, ka tie ražoti Latvijā, taču tas nenozīmē, ka produkts ražots, izmantojot ekoloģiski un bioloģiski tīras izejvielas. Ekoloģiskās pārtikas cienītājiem jāmeklē zaļā Eiropas Savienības lapiņa, kas redzama uz sviesta paciņas.
Foto: Karīna Miezāja

Vai īpašajiem preču marķējumiem var līdz galam uzticēties? Iespējams, daļa no tiem ir vien skaisti saukļi, kas īsti neattiecas ne uz produkta kvalitāti, ne to, kādas izejvielas izmantotas produkta ražošanā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti iesaka: “Ja produkta marķējumā uzsvērts, ka tas ir ražots Latvijā, jāpapēta arī produkta sastāvdaļu saraksts. Iespējams, produkts ir ražots Latvijā, taču tā galvenās sastāvdaļas izcelsme nemaz nav Latvija. Tādā gadījumā tajā pašā redzamības laukā būtu jābūt norādītai galvenās sastāvdaļas vai sastāvdaļu (kas veido vairāk nekā 50% no minētā produkta vai ko patērētājs parasti saista ar produkta nosaukumu) izcelsmes valstij.

LA.LV Aptauja

Kāda marķējuma pārtiku jūs izvēlaties vislabprātāk:

  • Zaļā karotīte
  • Bordo karotīte
  • Latvijas labums", "Latvijas produkts"
  • Vērtīgs produkts
  • ES ekoprodukts vai Latvijas Ekoprodukts
  • īpaši nešķiroju, pērku, kas lētāk vai kas garšo

Norādes, kuru lietošanai ir izstrādāti nacionālā līmeņa normatīvie akti, ir “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”. Tās ir valstiska līmeņa oficiālas norādes, kas apliecina, ka produkti tiek ražoti pārtikas kvalitātes shēmu ietvaros saskaņā ar paaugstinātām kvalitātes prasībām.”

“Tādas norādes kā “bio” un “eko” produktu marķējumos drīkst lietot tikai produktiem, kas ražoti saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības normatīvo aktu prasībām. Šo prasību ievērošanu visos pārtikas aprites posmos – gan pie produktu ražotājiem, gan produktu tirgotājiem – uzrauga gan bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas, gan PVD. Ja pircējam rodas šaubas par produkta marķējumā lietotās norādes pamatotību, var vērsties PVD ar iesniegumu veikt pārbaudi,” norāda PVD, piebilstot, ka produktu marķējumā mēdz izmantot arī frāzes un formulējumus, kas paredzēti pārdošanas veicināšanai un nav tieši saistīti ar produkta īpašībām. Lielākoties tie nav arī izmērāmi un pārbaudāmi, piemēram, “Latvijas dārgums” vai “Latvijas pērle”.

Kopumā PVD speciālisti atzīst, ka krāpšanās ar Latvijas kā izcelsmes valsts nepamatotu norādīšanu pārtikas produkta marķējumā nav biežāk konstatētais pārkāpums saistībā ar informācijas sniegšanu patērētājam, tomēr atzīst, ka šī tēma katru gadu ir aktu­āla pavasarī, sākoties svaigu augļu, ogu, dārzeņu tirdzniecībai. Tā kā patērētājs pats nevar pārliecināties, vai zemenes ir vietējās, PVD pavasarī veic pastiprinātas svaigu augļu, ogu un dārzeņu pārbaudes.

PVD teic, ka pārkāpumi saistībā ar pārtikas produktu marķējumu katru gadu veido aptuveni 7% no visiem pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.

 

Ko vēlas pircējs

Pētījumu kompānija “Jaunrades laboratorija” pēc AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra pasūtījuma 2021. gada oktobrī veica Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju par pārtikas izvēles kritērijiem. Pētījumā tika aptverti 23 faktori, kurus iedzīvotāji vērtēja pēc to svarīguma viņu pārtikas izvēles procesā.

Pats svarīgākais pārtikas izvēles faktors iedzīvotājiem ir “Ļoti garšīgs produkts” (vidēji 8,6 punkti Latvijā un Igaunijā, 8,4 punkti Lietuvā no 10), pats mazsvarīgākais – “Vegāniem paredzēts produkts” (2,6 punkti Latvijā un Lietuvā, 2,4 punkti Igaunijā). Trīs faktori ar augstāko svarīgumu visās Baltijas valstīs ir: “Ļoti garšīgs produkts”, “Produktam ir atlaide” un “Produktam ir zema cena”. Tātad laba produkta garša par patērētājam atbilstošāko cenu ir galvenie pārtikas izvēles virzītāji Baltijas tirgū.

Tomēr ir vērojamas arī dažas lokālās iezīmes. Latvieši biežāk nekā lietuvieši un igauņi novērtē zināmu produkta ražotāju vai preču zīmi (zīmolu vai marku). Atlaides latviešiem un lietuviešiem ir svarīgākas nekā igauņiem. Lietuvieši un igauņi vairāk par latviešiem pievērš uzmanību tam, vai produkta izcelsmes valsts ir vietējā. Lietuvieši visvairāk no baltiešiem novērtē to, vai produkts ir bioloģiski, ētiski vai sociāli atbildīgi ražots.

Lietuviešiem svarīgāki nekā kaimiņiem ir produkti ar zemu tauku vai ogļhidrātu daudzumu, ar tikai labām E vielām, ar daudz šķiedrvielām, bez glutēna vai bez laktozes. Lietuviešiem arī ir svarīgāk, lai produktam būtu īss lietošanas termiņš. Jāatzīmē, ka videi draudzīgs un viegli pārstrādājams pārtikas produkta iepakojums ir vienlīdz svarīgs visās trīs Baltijas valstīs – ar vidēju svarīguma pakāpi pretstatā garšai un cenai.

Arī lielveikali veic pētījumus, lai noskaidrotu pircēju vēlmes un intereses.

“Maxima Latvija SIA” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule: “Katru gadu veicam visaptverošu pētījumu “Maxima mazumtirdzniecības kompass” par dažādām mazumtirdzniecības tendencēm Latvijā. Par galvenajiem pārtikas produktu kvalitātes rādītājiem pircēji uzskata produktu sastāvu un ražošanā izmantotās izejvielas, produkta garšu, derīguma termiņu un ārējo izskatu. Tāpat pircēji uzticas ražotāju norādītajiem marķējumiem vai atbilstībai kādiem konkrētiem standartiem.

Kopumā priecē, ka katru gadu klienti arvien vairāk domā par produktu veselīgumu. Pētījuma dati liecina, ka 2021. gadā par 13% vairāk iegādājušies vitamīniem bagātus produktus nekā identiskā periodā iepriekš. To apliecina arī mūsu datos balstīta analīze – aug ne tikai augļu un dārzeņu kategorijas pieprasījums, bet arī pieprasījums pēc ekoloģiski audzētiem produktiem, kuru pārdošanas apjomi “Maxima” veikalos 2021. gadā pieauguši par gandrīz 30%. Pieprasījuma kāpums īpaši redzams svaigu dārzeņu (+115%) un augļu, ogu kategorijā (+65%). Ievērojami vairāk pirktas arī ekoloģiskās olas un bērnu pārtika.”

Analizējot atsevišķu specializēto pārtikas produktu pieprasījumu mazumtirdzniecībā, novērots, ka kovida izraisītā krīze veikusi korekcijas arī cilvēku paradumos. L. Dupate-Ugule: “Vērojams neliels kritums vegānu, bezglutēna un diabētiskās pārtikas pieprasījumā, kas varētu būt cieši saistīts ar cenu. Tomēr, neskatoties uz kopējās kategorijas kritumu, 2021. gadā pieprasījums atsevišķās kategorijās audzis pat trīs reizes (piemēram, vegānā šokolāde, vegānās pastētes, vegānie griķi).

Atsevišķiem produktiem, piemēram, dažādiem augu valsts produktiem, kas aizstāj sieru, pārdošanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 50 reižu, kas gan cieši saistīts arī ar to, ka aug piedāvājums šajā kategorijā. No augu valsts izcelsmes produktiem pircēji ir iecienījuši arī dažādus dzērienus un desertus. 2021. gadā pārdošanas apjomi auguši arī dažādiem bezglutēna saldajiem batoniņiem – pircēji tos iegādājušies pat desmit reizes biežāk nekā iepriekš.”

 

Teju puse pārtikas neesot veselīga

Pēdējā laikā pasaulē vērojamais pieprasījums pēc veselīgas pārtikas īpašu spiedienu izdara uz lielajiem pārtikas biznesa pārstāvjiem, jo gan patērētāji, gan valstu valdība, ieviešot dažādus regulējumus, mēģina ierobežot neveselīgās pārtikas lietošanu. Tādējādi lielie pārtikas milži ir spiesti veikt revīziju savā preču sortimentā.

Piemēram, pasaules lielākais pārtikas ražošanas uzņēmums “Nestle” iekšējā pētījumā atklājis, ka lielāko daļu uzņēmuma ražotās produkcijas nevarot uzskatīt par veselīgu un liela daļa arī nekad nebūšot veselīga. Ziņojumā, ko fragmentāri publiskojis laikraksts “Financial Times”, teikts, ka par veselīgiem nevar uzskatīt 96% uzņēmuma ražoto dzērienu un 99% saldumu un saldējuma.

Kopumā tikai 37% no “Nestle” ražotajiem ēdieniem un dzērieniem varētu saņemt vērtējumu virs 3,5 zvaigznēm piecu zvaigžņu sistēmā. Uzņēmuma vadība gan taisnojas, apgalvojot, ka pēdējo septiņu gadu laikā nātrija un cukura daudzums produktos samazināts par 14–15%. Tikmēr uzturzinātnes speciālisti norāda, ka pārtikas ražotājiem nebūs viegli padarīt savu produkciju veselīgāku, zinātnieki jau gadiem ilgi cenšas izdomāt, kā samazināt sāls un cukura īpatsvaru, lai tas neietekmētu produkta garšu, un secinājuši, ka tas ir grūti izdarāms.

Par veselīgākas pārtikas patēriņa veicināšanas instrumentu šobrīd pasludināta daudzās Eiropas valstīs jau iedibinātā ­ini­­ci­atīva – brīvprātīga memoranda slēgšana starp valsti un pārtikas ražotājiem, kas apņemas pārskatāmā termiņā uzlabot savas ražotās produkcijas sastāvu. Arī Latvijas Veselības ministrija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera tikko parakstījušas šādu sadarbības memorandu.

Tam pievienojoties, dalībnieki apņemas savos produktos samazināt sāls, cukura vai piesātināto taukskābju daudzumu, tādējādi veicinot veselīga uztura pieejamību iedzīvotājiem un uzlabojot iedzīvotāju uztura paradumus. Šobrīd gatavību pievienoties sadarbības memorandam ir pauduši 13 Latvijas pārtikas uzņēmumi ar vairāk nekā simt produktiem. Iekļautas šādas pārtikas produktu grupas – gaļas, zivju, piena un graudaugu produkti, no augļiem un dārzeņiem ražoti produkti, saldēta gatavā pārtika, saldumi, dzērieni, kartupeļu izstrādājumi, mazu bērnu pārtikas produkti. Atbilstoši katrai produktu grupai noteiktajiem nosacījumiem piesātinātās taukskābes jāsamazina par 5–10%, cukurs par 5–20% un sāls par 5–10%.

 

Saimniecības preču zīme – “GLOBALG.A.P.”

Sabiedrība aizvien vairāk pieprasa, lai saimniecības piekoptu videi, dzīvniekiem un cilvēkiem draudzīgu saimniekošanas praksi.

Viens no labu lauksaimniecības praksi apliecinošiem sertifikātiem ir “GLOBALG.A.P.”, kura nosaukumā burti GAP nozīmē – “good agriculture practice” jeb laba lauksaimniecības prakse.

Standarts kļūst aizvien aktuālāks, jo jau šobrīd lielie pārtikas tirdzniecības tīkli to pieprasa. Piemēram, “Lidl” veikali bez sertifikāta produktus faktiski neiepērk, vistuvākajā laikā šāda prasība būšot arī “Rimi”. Tāpat, sadarbojoties, piemēram, ar “McDonald”, jārēķinās, ka bez “GLOBALG.A.P.” sertifikāta nekāda sadarbība nesanāks.

Sertificēšanās atbilstoši “GLOBALG.A.P.” standartam Latvijā notiek visai gausi, jo pagaidām saimniecību sertifikācija ir brīvprātīgs pasākums, taču viss atkarīgs no tirgus, kur audzētājs grib realizēt savu produktu.

Edīte Strazdiņa, “GLOBALG.A.P.” vadošo klientu menedžere: “Ir vajadzīgs izskaidrošanas darbs, lai lauku uzņēmēji saprastu, ka “GLOBALG.A.P.” sertifikāts nav formāla lieta, bet gan rīks saimniecības sakārtošanai visos līmeņos pašu darba drošības un caurskatāmības, kā arī patērētāju drošības labad. Ja sabiedrība saprastu, ka “GLOBALG.A.P.” sertifikāts ražotāju pārbauda ne tikai saistībā ar zaļo domāšanu, ilgtspēju, bet arī attieksmi pret saviem darbiniekiem, dzīvnieku labturību, higi­ēnu, darba drošību utt., tad sabiedrība nevis deklarētu, cik slikti ir lauksaimnieki, bet gan pieprasītu šos sertifikātus.”

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Pērk, ko var atļauties, nevis to, ko vēlas

Ingūna Gulbe, AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja
Publicitātes foto

Ingūna Gulbe, AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja: “Ar preču zīmi “Zaļā karotīte” strādāju no tās pirmsākumiem līdz 2010. gadam. Ideja par preču zīmi, kas norāda uz kvalitatīvu vietējo ražojumu, radās deviņdesmito gadu beigās. Latvijas iedzīvotāji jau bija pārdzīvojuši periodu, kad importa preces likās labākas par vietējām, un pirka vietējos produktus.

To saprata arī importētāji un centās savus produktus latviskot. Veikalos, piemēram, bija pie­ejams importa alus “Trīs Jāņi” u. tml. Mūsu “Zaļajai karotītei” par pamatu ir ņemta Austrijas izcelsmes preču zīme. Pirmie uzņēmumi, kas saņēma tās sertifikātus 2001. gada rudenī, bija “Pūres cehs”, “Ogres maiznieks”, “Lāču maize”. Jau toreiz sapratām, ka preču zīmei ir jēga, ja tai ir uzticamība un atpazīstamība.

To nodrošinājām ar neatkarīgām kvalitātes pārbaudēm. Patērētāji pasaulē kopumā aizvien vairāk sāk izvēlēties atbildīgu pārtikas patēriņu, tas ir – apzināti izdarītas izvēles attiecībā uz pārtiku, ko ēd, ievērojot veselības, vides, politikas, sociālos, kultūras un ekonomiskos aspektus.

Bet tas ir raksturīgi pārtikušiem un izglītotiem cilvēkiem. Latvijā ļoti liela daļa iedzīvotāju ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Un Covid-19 Latvijā vēl vairāk palielināja nevienlīdzību. Tas nozīmē, ka arī turpmāk lielai daļai iedzīvotāju galvenais pārtikas izvēles kritērijs būs zema cena.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
Šodien gaidāmas pārmaiņas, kas skars tieši tevi! Horoskopi 17.augustam
VIDEO. “Tu stulba esi? Kā tu ar mani runā?”: Kambalu pāris Stambulā uz ielas sarīko vētrainu ģimenes strīdu 26
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Neklausīsimies tik daudz, ko saka faktiski viens “Gazprom” kontrolēts uzņēmums!” mudināja premjers Kariņš
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi
Krievijas Vēstniecība joprojām nav noņēmusi veco plāksni, tādējādi degradējot Ukrainas neatkarības ielu 4
Tveicei neatkāpjoties, no valsts rietumiem virzās pērkona negaiss
Neklausīsimies tik daudz, ko saka faktiski viens “Gazprom” kontrolēts uzņēmums!” mudināja premjers Kariņš
09:11
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi
09:05
Širovs: Krieviem labāk paklusēt
09:00
VIDEO. “Kamēr Kivičs nepārstāvēs Latviju Eirovīzijā, uzvaras nebūs!”: Andris paziņo, ka uzrakstījis “uzvarētāja” dziesmu
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Krievijas dezinformācijas apskats: nodevīgie Rietumi un cīņa pret bezdievjiem 20
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
“Tie cilvēki jau, iespējams, nav pie vainas.” Tiesībsargs par iespējamo vīzu un uzturēšanās atļauju atcelšanu Krievijas pilsoņiem
VIDEO. “Tu stulba esi? Kā tu ar mani runā?”: Kambalu pāris Stambulā uz ielas sarīko vētrainu ģimenes strīdu 26
Širovs: Krieviem labāk paklusēt
“Sēdēšana uz Krievijas gāzes adatas atspēlējās dārgās cenās.” Bite par to, ka pārejas periods būs smags 40
Banku analītiķi: Nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums
Krievijā dzīvojošie Latvijas pensiju vairs nesaņems rubļos 1
Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem
APTAUJA. Vai tev satrauc pērtiķu baku izplatība?
Bolderājas “Stropā” uzstāsies populārā Katrīna Dimanta ar grupu
Kariņš: Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas atjaunos vien retos gadījumos: līdzšinējā vienošanās vairs nav spēkā 117
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs