Automašīnas par 85 tūkstošiem, reprezentācijas materiāli par 42 tūkstošiem eiro? Ogres tehnikums taisnojas par finansiālajām grūtībām un “karo” ar bijušajiem darbiniekiem
48
Stāsts par nedienām Ogres tehnikumā, pēdējā laikā skan samērā plaši. Arī LA.LV redakcijā saņēmām kāda bijušā darbinieka vēstuli, kurā šķietami acīmredzami norādīts uz dažādām problēmām. Sazinājāmies arī ar pašu tehnikuma direktori un centāmies izprast, kurā pusē tad ir taisnība? Vai tehnikums šķērdējas ar līdzekļiem? Bet varbūt bijušais darbinieks pārspīlē?
Stāsts sākās jau pirms kāda laika. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija saskatījusi trūkumus finansiālās grūtībās nonākušā Ogres tehnikuma budžeta plānošanā, tostarp norādot, ka ir jāpārstrukturē plānošana un lielāka uzmanība jāpievērš risku mazināšanai.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere pēc vizītes tehnikumā aģentūrai LETA norādīja, ka prasītos “konkrētāka plānošana” pirms budžeta gada. Vienlaikus nevarot teikt, ka izglītības iestādes budžets vispār netiktu plānots, viņa piebilda.
Sāksim ar “pingpongu”, ļaujot par dažādām tēmām saistībā ar tehnikumu komentārus paust abām iesaistītajām pusēm. Vienā nostājies bijušais darbinieks, kuram esot apnicis redzēt tik daudzas, viņaprāt, neloģiskas un nepareizas situācijas, kā arī bijušais jurists, kuram ir sava sāpe, bet pretējā pusē ir tehnikuma direktore Ilze Brante, kura uzskata, ka pretenziju izteicēji nepārzina valstī noteiktos likumus un izglītības procesa organizāciju, bet tikai cenšas graut Ogres tehnikuma un arī ministrijas tēlu.
Vadībai algas aug
LA.LV saņemtajā ziņā Ogres tehnikuma bijušais darbinieks, kurš gan tā arī neatklāja savu identitāti, norāda uz neloģisku pieeju algu noteikšanā.
“2023. gada dati liecina, ka direktore Ilze Brante saņēma 55 000 eiro lielu atalgojumu no tehnikuma, un katru gadu šī summa turpināja pieaugt. Līdzīgi arī Linda Puķīte, kura strādā gan tehnikumā, gan pašvaldībā, 2023. gadā no tehnikuma saņēma 39 600 eiro. Tas norāda uz acīmredzamu prioritāti vadības personāla ienākumu palielināšanai, kamēr līdzekļu trūkuma dēļ cieš izglītības process un audzēkņi. Turklāt nav pieejama informācija par algu pieaugumu 2024. gadā, kad valstī turpinās ekonomiskā spriedze. Tas liek uzdot jautājumu: kādos apmēros šogad ir pieauguši vadības ienākumi?”
Kas slēpjas zem “reprezentācijas materiāliem” 42 000 eiro vērtībā?
Uzmanību piesaistījis arī fakts, ka 2024. gadā tehnikumam tika piešķirti 42 000 eiro reprezentācijas materiālu izgatavošanai – summa, kas bijušajam darbiniekam šķiet nepamatota, ņemot vērā tehnikuma finansiālās iespējas.
“Kaut gan šie materiāli varētu veicināt tehnikuma ārējo tēlu, tie nekādi neatrisina esošās problēmas izglītības kvalitātē vai audzēkņu labklājībā. Šāda resursu izlietojuma prioritizācija rada jautājumus par to, kā tehnikuma vadība izvērtē savus lēmumus, un vai šie līdzekļi nebūtu lietderīgāk ieguldīti izglītības uzlabošanā.”
Kas par to sakām tehnikuma vadībai un kas tad slēpjas zem šīm izmaksām?
Iestādē skaidro tā: “Pamatojoties uz Eiropas Savienības finansētas programmas “Erasmus+” nosacījumiem, programmas publicitāti nodrošina reprezentācijas materiāli. Ogres tehnikums šobrīd īsteno vairāk kā astoņus visu veidu K1, K2 un K3 projektus. 2024.gada februārī tika izsludināts iepirkums “Reprezentācijas materiālu izgatavošana Ogres tehnikuma vajadzībām”, iepirkuma identifikācijas Nr. OT 2024/01, kura finansēšana ir paredzēta no Ogres tehnikumam piešķirtajiem Eiropas Savienības projekta “Erasmu +” finanšu līdzekļiem.
Atbilstoši iepirkuma nolikuma tehniskajā specifikācijā noteiktajam, iepirkuma līguma darbības termiņš ir 24 mēneši vai līdz brīdim, kad līguma ietvaros kopējā preču summa sasniedz 41 999 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa, atkarībā no tā, kurš nosacījums iestājas pirmais. Pasūtītājs iepērk preces pēc nepieciešamības par tādu daudzumu, kāds nepieciešams tā darbības nodrošināšanai, t.i., pasūtītājam nav pienākums iepirkt visas tehniskajā specifikācijā/tehniskajā un finanšu piedāvājumā norādītās preces vai iztērēt visu tajā norādīto maksimālo līguma summu. Tā ir iepirkumu specifika, pamatojoties uz Iepirkuma likumā noteikto, lai samazinātu birokrātisko slogu, iepirkums tiek izsludināts par maksimāli iespējamo summu, t.i., 41.999 EUR.
Tātad iepirkums veikts Eiropas Savienības finansēta projekta “Erasmus+” publicitātes nodrošināšanai, izmantojot “Erasmus+” piešķirtos finanšu līdzekļus. Iepirkuma rezultātā līgums tika noslēgts ar SIA “La Vision”, 40103501687, kurš tika atzīsts par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iepirkuma ietvaros, un minētā līguma ietvaros 2024.gadā ir iztērēti 7 802.78 EUR, bez PVN.”
Plašāks skaidrojums, kas tieši tika pirkts, netiek sniegts.
Automašīnas par gandrīz 85 000 eiro
Ziņotājs aicina uzmanību pievērst arī divu automašīnu iegādei tehnikuma vajadzībām. Skaidrojumos tiekot norādīts, ka tās nepieciešamas studentu pārvadāšanai, taču praksē izmantošanas mērķi esot citi. Vienu no automašīnām izmantojot pati direktore, bet otra nemaz neesot piemērota studentu pārvadājumiem, jo ir nepietiekams sēdvietu skaits, lai nodrošinātu praktisko darbu organizāciju mežsaimniecības studentiem.
Kas par to sakāms tehnikuma vadībai? Uzzinām, ka Ogres tehnikumam lietošanā mācību procesa nodrošināšanai ir 3 autobusi, divi 16-vietīgi, viens 19-vietīgs un 9 vieglās automašīnas. Un arī daudzveidīga traktortehnika. Šī tehnika nepieciešama, jo audzēkņiem regulāri jādodas mācībās uz Ogres tehnikuma pārvaldīšanā nodoto mežu, kā arī uz dažādiem pasākumiem visā Latvijā.
Tik tālu jau viss saprotams, bet kāpēc bija jāpērk vēl divas automašīnas par gandrīz 85 000 eiro? Iepirkums par to iegādi reģistrēts platformā “Mercell”. Vai brīdī, kad tehnikumam ir “jāsavelk jostas”, tiešām ir jāpērk jauni auto?
Direktore paskaidro: “Domājot par valsts budžeta līdzekļu ekonomisku izmantošanu un audzēkņu drošību, 2022.gadā, plānojot pašu ieņēmumus, pieņēmām lēmumu un ieplānojām, ka veco un nolietoto automašīnu vietā iegādāsimies jaunu automašīnu. Automašīnu izvēle notiek, izvērtējot, kādam nolūkam automašīna ir paredzēta.”
Divas no esošajām automašīnām esot bijušas pamatīgi nolietotas, tāpēc to remonta izmaksas jau kļuvušas nesamērīgi augstas. Līdz ar to tās nolemts atsavināt, vietā iegādājoties jaunas. Nolemts iegādāties vienu apvidus automašīnu un vienu elektroauto. Apvidus auto esot tehnikuma pamatvajadzība, lai nodrošinātu drošu pedagogu un audzēkņu ceļu uz un no meža, kur nereti ir slikti izbraucami ceļi, taču elektroauto iegādes nepieciešamība ir definēta Publisko iepirkumu likumā – līdz 2025.gada 31.decembrim, jānodrošina ka katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz 22 procenti M1, M2 vai eN1 kategorijas autotransporta līdzekļi. Vienlaikus ilgtermiņā elektroauto palīdzot taupīt resursus.
Pēc 2023. gada iepirkuma publicēšanas, piedāvājumus iesnieguši kopā 5 pretendenti. Konkursa rezultātā elektroauto piegādes līgums noslēgts ar SIA “NORDE”, bet apvidus auto līgums – ar SIA “LALUNA”.
Abas automašīnas tiekot izmantotas plānotajam mērķim, un, pēc direktores domām, tā ir valsts līdzekļu taupīšana, jo vecu automašīnu remonts izmaksātu dārgāk un audzēkņu drošības līmenis nebūtu tik augsts.
Darbinieki ar “blatiņiem”?
Zinātāji vērš uzmanību uz gadījumiem, kad darbā pieņemti ar vadības darbiniekiem saistīti cilvēki. Piemēram, direktores lēmums pieņemt darbā vietnieces Baibas Liepiņas meitu Alīnu Liepiņu, kura reāli nemaz neiesaistoties tehnikuma darbībā, formāli aizņemot amata vietu un tērējot budžetu, minēti arī citi piemēri, kā ģimenes locekļi tiek “siltās vietiņās”.
Tikmēr tehnikuma vadībai atbildes tālu nav jāmeklē. Kāpēc darbā pieņemts direktores Ilzes Brantes vīrs Jānis? Tas esot noticis tāpēc, ka, sākot jauno mācību gadu, tehnikumam trūcis fizikas un mašīnbūves jomas profesionālā pedagoga, tieši tāpēc Jānis uzaicināts ieņemt šo amatu. Tobrīd pat prasīta atļauja Izglītības un zinātnes ministrijai, lai izvairītos no interešu konflikta rašanās. Ministrija piekrišanu devusi, viss ir kārtībā.
Tiek apgalvots, ka arī alga Jānim noteikta pēc tādiem pašiem principiem, kā visiem pārējiem darbiniekiem, nekādu priekšrocību neesot, tiekot pat piemērota zemākā tarifikācijas likme.
Tāpat tehnikumā darbā pieņemta vietnieces Baibas Liepiņas meita Alīna. Kāds pamatojums biji šajā gadījumā? Alīna strādājot par projektu vadītāju jau kopš 2018. gada. Viņa pati ir šī tehnikuma absolvente, kura pēc tam papildinājusi savas zināšanas, viņai esot lielisks talants un augsta atbildības sajūta
Direktore skaidro: “Alīna Liepiņa ir Ogres tehnikuma direktores vietnieces kvalitātes, attīstības un tālākizglītības jomā Baibas Liepiņas meita. Alīna Liepiņa ir direktores Ilzes Brantes padotībā. Nevienu lēmumu, kas saistīts ar Alīnu Liepiņu, Baiba Liepiņa nav pieņēmusi. Alīnas Liepiņas darbu NEVIS sistēmā esmu novērtējusi kā teicamu.”
Līdzīga stila atbildes – par profesionalitāti un atbilstību – ir arī par faktu, ka Administratīvi saimnieciskās nodaļas vadītājas Ainas Murānes meitu Armanda Auziņa strādā kā direktores vietnieci audzināšanas un kultūrizglītības jomā un dienesta viesnīcu nodaļas vadītāja Dmitrija Usina sieva Olga ir Datorikas nodaļas vadītāja.
Attiecību līkloči un jurista atlaišana
Bijušais tehnikuma darbinieks norāda, ka viņam ir šaubas par tehnikuma vadības kompetenci un prioritātēm: “Ilzes Brantes un Lindas Puķītes ciešā sadarbība, šķiet, nodrošina vadībai gandrīz neierobežotu rīcības brīvību, kas bieži kalpo viņu personīgajām interesēm, nevis izglītības procesa uzlabošanai.”
Interesants ir arī fakts, ka tehnikuma vadība vairākkārt esot iesaistījusies juridiskos konfliktos ar darbiniekiem. Tajos tiek iesaistīti juristi, kuru pakalpojumi arī nozīmē papildu slodzi tehnikuma budžetam. Šādas tiesvedības ne tikai grauj reputāciju, bet arī tērē resursus un enerģiju.
Ironiski, ka viens no šādiem konfliktiem ar bijušo tehnikuma juristu Māri Blūmfeldu, jo ikdienas darbā bija nepieciešams juridiskais atbalsts, taču direktore šo situāciju raksturo kā neveiksmīgu, jo jurists esot sācis rīkoties prettiesiski, pret direktori un kolēģiem veicot pazemojošas darbības. Prettiesiskums apstiprinājies iekšējā pārbaudē, līdz ar to tas nebijis savienojams ar darba attiecību turpināšanu. Jurists pret to kategoriski iebildis, uzskatot situāciju par netaisnīgu.
LA.LV sazinājās ar Māri Blūmfeldu, jo šķita svarīgi uzzināt arī viņa skatījumu par notikušo. Māris ir patiešām emocionāls: “Tehnikumā visi baidās no represijām. Tur ir uzkundzējušās divas pensionāres – direktore un viņas vietniece. Ar direktori patiesībā man bija laba sadarbība, apbrīnoju viņas enerģiju. Biju tiešā viņas padotībā. Taču vietniecei Liepiņai jau uzreiz neiepatikos. Viņa pati šajā amatā nonākusi ne pārāk ētiskā veidā, vēlāk te vēl salikusi amatos savējos radiniekus. Jau padsmit gadus šeptējas ar iepirkumiem, taču problēmu gadījumā vienmēr zem tanka pagrūž kādu citu, pati iztaisīdamās par svēto nevainību.”
Māris ir sakaitināts, sarakstījis iesniegumus dažādām iestādēm, cerot, ka izdosies pierādīt savu taisnību, ka no amata esot atbrīvots netaisnīgi.
Kā būs ar finansēm?
Par Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumu uz situāciju novembra beigās rakstīja ziņu aģentūra LETA. Ieskatāmies paustajā!
Tiekoties ar ministrijas ierēdņiem, tehnikuma vadība apliecinājusi, ka pārskatītas visas iespējas, kā ietaupīt, tai skaitā, no kādiem pasākumiem varētu atteikties, kas nav primāri mācību procesa nodrošināšanai. “Skola atbildēja, ka, visticamāk, līdz gada beigām ar [jau piešķirto un ietaupīto] finansējumu varēs pabeigt budžeta gadu,” sacīja IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere.
Vienlaikus esot nepieciešama padziļinātāka izpēte, ko ministrija varētu veikt mēneša laikā, uzskata departamenta vadītāja. Taču izvērtējums neietekmēs budžeta piešķiršanu tehnikumam nākamajam gadam.
Iepriekš Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante pauda, ka IZM vēl pirms gada tika informēta par nepietiekamu izglītības iestādes budžetu, strauji palielinoties komunālajiem maksājumiem un uzturēšanas izdevumiem. Nākamā tikšanās IZM bijusi šī gada sākumā, kas beigusies ar rekomendāciju pašiem pelnīt naudu un solījumu, ka pēc pusgada analizēs, kāda ir finanšu situācija profesionālajās skolās un tad lems ko darīt.
Bašķere apstiprināja, ka IZM vairākkārt saņēmusi informāciju par situāciju Ogrē, taču papildu finansējuma, ko piešķirt, ministrijai neesot.
“Mēs apzināmies, ka tas ir nepietiekams. [Šāda situācija] nav tikai vienai iestādei, bet arī visām pārējām. Līdz ar to mums kādai [izglītības] iestādei būtu jāatņem [finansējums], lai otrai iedotu vairāk,” sprieda Bašķere.
Bašķere atzina, ka ierobežoto finanšu dēļ “kaut kādas lietas”, piemēram, audzēkņu uzņemšanas kapacitāte, varētu netikt izpildīta gaidāmajā līmenī.
Papildu valsts piešķirtajam finansējumam katrai profesionālās izglītības iestādei ir savs ieņēmumu plāns. Pēc Bašķeres teiktā, Ogres tehnikums “faktiski pārpilda” savu plānu, tāpēc IZM sākumā aicināja pārskatīt šos resursus esošā budžeta iespējās. Izglītības iestāde tāpat saņēma no valsts papildu finansējumu, tostarp 100 000 eiro tika piešķirti, pārrēķinot finansējumu septembrī, noslēdzoties audzēkņu uzņemšanai.
Tehnikuma direktore iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka šogad nopelnīts miljons eiro, taču ar to arī nebūs pietiekami, lai nosegtu visus izdevumus.
Absolūti subjektīvi secinājumi
Lasot par šo situāciju, uzklausot abas puses un dzirdot argumentus, ir skaidrs, ka katrai pusei ir sava taisnība. Tehnikuma puses argumenti ir apstiprināti ar dokumentiem un tie, kā zināms, panes visu. No likuma puses tiešām viss šķiet kārtībā, bet vai viss ir kārtībā arī ar visu iesaistīto sirdsapziņu?
Vai katrs savā vietā savu darba ar vistīrāko sirdi un maksimāli labi? Par to es tādu 100% pārliecību neguvu. Jo dūmu taču neesot bez uguns…
No otras puses raugoties, saruna ar atlaisto juristu Māri, kurš, kā noprotams, ir “uz vienu roku” ar bijušo darbinieku, kurš anonīmi izsūtīja ziņu medijiem, teiktais šķiet pārāk emocionāls un sieviešu tiesības diskriminējošs, kas sarunas laikā liek nelāgi sajusties arī man. Tiek pausts, ka sievietēm dzīvē ir jāzina sava vieta, jādzemdē bērni un jāatbalsta vīrieši, bet
atbildīgākas lietas tomēr esot jāuztic vīriešiem, arī augsti amati labāk piestāvot viņiem – vīriešiem ar bārdām un mugurkaulu. Diezin vai šāda pieeja ir īstā, ja ir vēlme atrisināt kādu konfliktu.
Lai nu kā – reģionos ir jābūt spēcīgām izglītības iestādēm, jo tām ir milzīga loma reģionu kaut kādā attīstībā, tāpēc jācer, ka budžeta plānošanas nepilnības tiks novērstas un visām pusēm izdosies panākt kompromisus, godprātīgi meklējot tieši tehnikumam piemērotākos risinājumus, bet noliekot malā katram savas personīgās intereses.
