Balistiskās raķetes kļūst par Krievijas galveno triecienieroci, norāda Slaidiņš 32
Krievijas raķešu triecienu intensitāte Ukrainā šogad saglabājas augsta, un kopumā dažādos periodos palaistas 222 raķetes, no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt 116. Tas ir viens no zemākajiem pārtveršanas rādītājiem šajā kategorijā, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Pēc viņa teiktā, šā gada maijā fiksēti vairāki masveida triecieni – 14., 18. un 24. datuma uzbrukumi –, kas apliecina Krievijas mēģinājumus turpināt spiedienu uz Ukrainas infrastruktūru un aizsardzības objektiem.
Balstoties uz šiem datiem, viņš secina, ka Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss ir spējis atjaunot balistisko raķešu ražošanas jaudas. Pēc Ukrainas triecieniem pret Krievijas militārās industrijas objektiem pavasarī ražošana nav būtiski apstājusies.
Tiek lēsts, ka Krievija varētu saražot vairākas balistiskās raķetes dienā, kas būtiski ietekmē kara dinamiku un Ukrainas aizsardzības spējas.
Slaidiņš uzsver, ka tieši balistiskās raķetes šobrīd kļūst par vienu no galvenajiem Krievijas triecienu instrumentiem, radot lielākos izaicinājumus Ukrainas pretgaisa aizsardzībai. Viņš skaidro, ka šādu mērķu pārtveršanai nepieciešamas specifiskas un ierobežoti pieejamas sistēmas.
Savukārt dronu uzbrukumu apjomi joprojām saglabājas ļoti augsti – atsevišķos mēnešos palaisti vairāk nekā 8000 dažāda tipa bezpilota aparāti, no kuriem pārtverts aptuveni 94%.
Kopumā Slaidiņš secina, ka balistiskās raķetes arvien vairāk kļūst par Krievijas galveno triecienu instrumentu, kas rada būtiskus izaicinājumus Ukrainas pretgaisa aizsardzībai.
