Baltijas valstu prezidenti vienojas stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību 0
Baltijas valstu prezidenti, tiekoties Raudondvares pilī, netālu no Kauņas, vienojušies strādāt kopā, lai stiprinātu reģiona enerģētisko neatkarību, – informē Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites preses dienests.
Grībauskaite ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem Andri Bērziņu un Tomasu Ilvesu diskutējusi par konkrētas rīcības īstenošanu sarunās par Eiropas Savienības 2014.-2020. gada budžeta plānu, lai panāktu finanšu atbalstu, kas vislabāk kalpotu Baltijas tautu interesēm. “Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir jauni kopīgi mērķi. Mums pilnībā ir jāizmanto iespējas, lai stiprinātu Baltijas reģionu,” sacīja Grībauskaite.
Baltijas valstīm ir kopīgi mērķi sarunās par ES septiņu gadu finanšu plānu. Lietuva, Latvija un Igaunija cenšas panākt, lai tiešie maksājumi zemniekiem straujāk sasniegtu ES vidējo līmeni un lai Baltijas valstu specifiskā situācija tiktu ņemta vērā, piešķirot kohēzijas finansējumu. Krīze ir smagi skārusi visas trīs Baltijas valstis, tāpēc to kopīgais mērķis ir panākt izņēmumus striktajos strukturālās palīdzības nosacījumos. Svarīgi arī ir tas, ka Baltijas valstis nodrošina finansējumu enerģijas starpsavienojumiem ar Poliju un Ziemeļvalstīm, kā arī dzelzceļam “Rail Baltica”. Šādas iespējas nodrošinās ES instruments “Connecting Europe Facility” (CEF), kas ir paredzēts jaunajā budžetā.
Atbilstoši prezidentes teiktajam elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumi, kā arī sašķidrinātās gāzes terminālis Lietuvā kalpos tam, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību, kas savukārt radīs pamatu veiksmīgai reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai. Sanāksmē Raudondvares pilī tika apspriesta Lietuvas gatavošanās ES prezidentūras pienākumu veikšanai 2013. gada otrajā pusē, kā arī reģiona perspektīvas kodolenerģijas jomā.
