Latvijā
Sabiedrība

Bāriņtiesas surogāts? Grib reformēt bērnu aizsardzības sistēmu1


Video, kurā redzama bērnu izņemšana no Mārča ģimenes, redzams, ka bērni cenšas pieķerties Mārča ģimenes locekļiem un izvairās no kontakta ar īsto māti. Attēlos redzams, kā dēls apķēries Mārča mātei, savai vecmāmiņai, un novērsies no mātes Līgas, kura arī vairs nevalda asaras.
Video, kurā redzama bērnu izņemšana no Mārča ģimenes, redzams, ka bērni cenšas pieķerties Mārča ģimenes locekļiem un izvairās no kontakta ar īsto māti. Attēlos redzams, kā dēls apķēries Mārča mātei, savai vecmāmiņai, un novērsies no mātes Līgas, kura arī vairs nevalda asaras.
Ekrānuzņēmums no video

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Bāriņtiesas arī turpmāk dibinās un finansēs pašvaldības, bet vienlaikus tās būs padotas centrālai valsts iestādei: līdzšinējai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI), kura arī varētu tikt reformēta un pārdēvēta.

Labklājības ministrijā (LM) uzskata, ka šādas pārmaiņas varētu uzlabot bāriņtiesu darbu.

Tikmēr gan pašvaldībās, gan arī pašās bāriņtiesās un Tiesībsarga birojā pret LM iecerēm pauž skepsi.

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas vadītājs Guntis Libeks apgalvo, ka LM labprāt būtu ņēmusi bāriņtiesas pilnībā savā pārziņā, taču tai neesot naudas, tāpēc izdomāts “šāds surogāts”, ka finansē pašvaldības, bet regulē valsts.

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Mustermane toties saka: par iespēju bāriņtiesas veidot pilnībā centralizētas ir spriests, tomēr par to neesot panākta vienošanās ar visām iesaistītajām pusēm.

LM sola, ka būšot skaidra robežšķirtne starp Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes un pašvaldības kompetenci dot rīkojumus vai disciplināri sodīt bāriņtiesu darbiniekus. Turklāt reformas būšot pakāpeniskas: esošo ieceru īstenošana esot tikai pirmais solis.

Kāpēc vajadzīgas pārmaiņas

Bāriņtiesas ir pašvaldību veidotas institūcijas, kam būtu jāaizstāv bērna intereses attiecībās ar vecākiem un aizbildņiem. Pro­blēmu bērnu tiesību aizsardzībā kļūst aizvien vairāk.

Tiesībsargs atzinis, ka vecāku savstarpējās domstarpības šķiršanās procesos kļūst arvien komplicētākas un bērns kļūst par ķīlnieku vecāku strīdā.

Aptuveni desmitā daļa no visiem laulību šķiršanās gadījumiem vērtējami kā smagi: tiesvedība ilgst vairākus gadus un vecāki iestrēgst savu interešu aizstāvībā, nevis bērnam labākā risinājuma meklēšanā.

Bāriņtiesas šajās situācijās ne vienmēr pilnvērtīgi spēj aizstāvēt bērnu intereses.

Viens no iemesliem šai nespējai varētu būt tas, ka tikai daļa bāriņtiesas locekļu tajās strādā pastāvīgi: pērn vien 40 procenti bāriņtiesas locekļu tajās strādāja pilnu slodzi, 36 procentiem tika apmaksāts stundu darbs, bet pārējie bāriņtiesās strādāja nepilnu slodzi, visbiežāk amatu apvienošanas kārtībā.

Tādējādi neesot iespējams nodrošināt kvalitatīvu un bērna labākajām interesēm atbilstošu lēmuma pieņemšanu. To atzinusi arī Valsts kontrole, norādot, ka bāriņtiesās netiek savlaicīgi pieņemti lēmumi.

Savukārt tiesībsargs uzsvēris, ka bāriņtiesas nepietiekami reaģē uz bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem. Nepilnas slodzes darbinieki ierodas tikai uz bāriņtiesas sēdēm, lai nobalsotu, jo ikdienā strādā citā darbavietā.

Lai gan Bāriņtiesu likums ļauj pašvaldībām apvienot bāriņtiesas, stiprinot to profesionalitāti un efektivitāti, lielākoties pašvaldības to nedara: 119 pašvaldībās darbojas 117 bāriņtiesas, kaut dažviet bērnu skaits ir tiešām mazs.

Piemēram, pērn Baltinavas novadā bija 145 bērni, Rucavas novadā 234 bērni, Alsungas novadā 230 bērni.

Tāpēc gada laikā tur bāriņtiesas pieņem tikai ap desmit lēmumu. Jāpiebilst gan, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas saruks pašvaldību skaits, līdz ar to vajadzētu samazināties bāriņtiesu skaitam.

Dati liecina, ka šobrīd ir ļoti atšķirīgs gan bērnu skaits pašvaldībās, gan bāriņtiesām piešķirtais finansējums.

VBTAI arī tagad jāno­drošina bāriņtiesu metodiskā vadība un uzraudzība.

Inspekcija konstatējusi, ka bāriņtiesu darbiniekiem trūkst juridisku un praktisku zināšanu, savukārt bāriņtiesas inspekcijai pārmet, ka tā pati nenodrošinot pietiekamu atbalstu, tostarp metodoloģisko.

Arī G. Libeks teic: inspekcija tikai kontrolējot, bet nesniedzot nekādu palīdzību.

Reforma briedusi ilgi

Jau 2015. gadā Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Bāriņtiesu likumā, nosakot augstākas izglītības prasības bāriņtiesas locekļiem. Taču šīs izmaiņas stāsies spēkā tikai nākamgad.

Lai celtu bāriņtiesu profesionālo kvalitāti, ministrija piedāvā ieviest arī bāriņtiesu darbinieku sertifikāciju un ikgadēju pašpārbaudes testu. Secināts, ka bāriņtiesas nav gana neatkarīgas: to locekļus ievēl pašvaldību deputāti, līdz ar to tie varot ietekmēt bāriņtiesu.

Tiesībsargs konstatējis gadījumus, kad bāriņtiesas nepieņem lēmumus un nepilda savas funkcijas, ja tas skar domes deputātus.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijā piekrīt, ka šāda problēma ir, bet tikai mazajās pašvaldībās. Inspekcija arī konstatējusi, ka pašvaldību deputāti mēdz pārvēlēt tos pašus bāriņtiesas locekļus pat tad, ja viņi pieļāvuši pārkāpumus.

No nākamā gada saskaņā ar likumu vajadzētu mainīties arī bāriņtiesas locekļu iecelšanai: viņus izraudzīsies konkursā.

Turklāt bāriņtiesas darbiniekiem turpmāk būs tikai pilnas slodzes darbs, tādējādi samazinot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere cer, ka jau šīs pārmaiņas vēl pirms lielākas reformas uzlabos bāriņtiesu darbu.

G. Libeks gan apgalvo, ka arī līdz šim pašvaldību ietekme uz bāriņtiesas darbu nav bijusi nemaz tik liela: “Vismaz Jaunjelgavā mēs bāriņtiesas darbā nejaucamies. Dažus gadījumus, kas bāriņtiesā risināti, gan koleģiāli apspriežam, ja nepieciešama kāda palīdzība no pašvaldības.”

Būšot mazāk funkciju

Augstākajai tiesai vairākkārt nācies pārvērtēt bāriņtiesu darbu, un tā secinājusi, ka tās ne vienmēr ievēro samērīguma principu, piemēram, lemjot par bērnu šķiršanu no ģimenes.

Labklājības ministrijā pieļauj: bāriņtiesām vajadzētu atņemt daļu funkciju, piemēram, lēmumus par bērnu šķiršanu no ģimenes vai to, pie kura vecāka nosakāma dzīvesvieta, lemtu tiesas.

Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja, Smiltenes bāriņtiesas vadītāja Aurika Zīvere uzskata, ka būtu bīstami uzticēt lēmumus par bērnu izņemšanu no ģimenes tiesām.

Ir situācijas, kad bērns atrodas bīstamos apstākļos, problēma jārisina uzreiz, un bāriņtiesas pārstāvis to arī dara, bieži vien turpat bērna dzīvesvietā. “Toties tiesnesis sēž tiesā un nemaz nevar pieņemt lēmumu uzreiz,” tā A. Zīvere.

Turpretī L. Grāvere uzskata: lēmumus, kas skar būtisku iejaukšanos ģimenes dzīvē, tiesiski izsvērtāk varētu pieņemt tiesas.

Savukārt notariālās funkcijas, ko arī daļēji veic bāriņtiesas, gatavi pārņemt zvērinātie notāri, solot notariālās atlīdzības maksas atvieglojumus noteiktām iedzīvotāju kategorijām, nodrošināt noziedzīgu finanšu līdzekļu legalizēšanas uzraudzību un kontroli.

Bāriņtiesām, sniedzot notariālus pakalpojumus, toties neesot iespējas pārliecināties, ka tās neiesaista naudas atmazgāšanas shēmās.

Gan A. Zīvere, gan G. Libeks ir pārliecināti: notāru sniegtie pakalpojumi būs daudz dārgāki, līdz ar to cietēji būs novadu iedzīvotāji.

Tomēr arī bāriņtiesām paliktu gana daudz funkciju, piemēram, tās turpinātu pārstāvēt bērna intereses kriminālprocesos vai piešķirt audžuģimenes vai adoptētāja statusu.

Ministrijā uzskata: jāmaina arī bāriņtiesu nosaukums, kas esot novecojis un radot iespaidu, ka bāriņtiesa ir tiesu varas sastāvdaļa.

Jaunais nosaukums varētu būt – Bērnu tiesību aizsardzības dienests.

Savukārt VBTAI varētu pārveidot par Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi. L. Grāvere bažījas, ka LM nepiedāvā stiprināt šo iestādi, bet tikai mainīt tās nosaukumu.

Divi dara vienu darbu?

Taču par bērnu tiesību aizsardzību gādā ne tikai bāriņtiesas. Katrā pašvaldībā ir arī sociālais dienests. LM secinājusi, ka abu institūciju darbs mēdz pārklāties, piemēram, pārbaudes dzīvesvietā veic abas ie­stādes.

Cik lielā mērā funkcijas pārklājas, vēl izvērtēs.

Izvērtējums varētu būt gatavs gada beigās, un tikai pēc tā LM sola pieņemt konkrētākus lēmumus par turpmāko bāriņtiesas darbības modeli.

Z. Mustermane stāsta, ka izvērtējuma veikšanai izsludināts iepirkums, to veikt pieteikušās četras auditorfirmas: šobrīd vēl tiek izvērtēts, kas būs iepirkuma uzvarētājs.

Izvērtēšana varētu izmaksāt no 30 līdz 40 tūkstošiem eiro.

Ministrija rosina pašvaldībās izveidot bērnu tiesību aizsardzības speciālista amata vietu. Speciālists būšot neatkarīgs, nebūšot piederīgs ne bāriņtiesai, ne sociālajam dienestam un nodrošinās institūciju, piemēram, bāriņtiesu, sociālo dienestu, skolu, policijas, sadarbību.

Taču, ja jau tagad ie­stāžu funkcijas mēdz dublēties, vai pēc šādu speciālistu ieviešanas, vienu un to pašu darbu nedarīs trīsreiz? Z. Mustermane apgalvo, ka tā nebūs: katram būšot savas funkcijas.

Piemēram, sociālais dienests strādā ar ģimenes gadījumu, bet bērnu tiesību speciālists strādāšot tieši ar bērna gadījumu.

Nākamajā ESF projektu plānošanas periodā, kas sāksies 2021. gadā, LM iecerējusi izstrādāt 160 stundu izglītības programmu bērnu tiesību aizsardzības speciālista apmācībai.

Salīdzinājumam: bāriņtiesu locekļi šobrīd apgūst kursu tikai 40 stundu garumā. Bez attiecīgās izglītības programmas apguves šajā amatā strādāt nedrīkstēs.

Jāpiebilst gan, ka lielākajās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti strādā jau šobrīd.

Bāriņtiesas pašas lūdz šos speciālistus pārstāvēt bērnu intereses dažādās konfliktsituācijās.
Saistītie raksti

Gan G. Libeks, gan L. Grāvere, gan arī A. Zīvere izsaka pretenzijas arī pret to, ka LM sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi”, pirms veikts bāriņtiesas darba vispusīgs izvērtējums.

Plānots, ka ziņojumu par iecerētajām pārmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā valdībā varētu izskatīt vasaras beigās.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Baltkrievijā aizturēti divi Latvijas valstspiederīgie
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Jūrā noslīcis atrasts pirmdien pazudušais jaunietis. Policija atklāj notikušā apstākļus
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Pat stārķi ievēro distanci! Ventspils pusē iemūžināts neparasts skats
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pensionāru federācija komentē pensiju celšanu un pastāsta, kāpēc daļa pensionāru būs apbēdināti 1
4 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Nomira 21 gadu vecā mamma un bērns piedzima nosmacis. Sākas tiesvedība par draudzi, kas izvēlējās neizglābt
7 stundas