“Baseinā vakar virsū uzpeldēja vīrieša līķis!” Latviete dalās traumatiskā pieredzē un uztraucas par drošību 0
Sociālajos tīklos plašu reakciju izraisījis kādas sievietes ieraksts par traģisku gadījumu Stokholmas publiskā baseinā. Viņa apgalvo, ka bijusi lieciniece situācijai, kurā baseinā noslīcis vīrietis. Lai gan sākotnēji pēc sirds masāžas elpošanu esot izdevies atjaunot, pēc pāris stundām slimnīcā vīrietis miris.
“Vakar bijām liecinieces, kā publiskā baseinā noslīka vīrietis. 10 minūtes veica sirds masāžu, panāca, ka elpošana atsākas, taču pēc pāris stundām slimnīcā nomira,” raksta ieraksta autore.
Vislielāko sašutumu viņā izraisījis tas, ka, pēc viņas teiktā, pie baseina sākotnēji neesot bijis neviena glābēja. Vīrieti pamanījis cits apmeklētājs, kuram cilvēka ķermenis uzpeldējis virsū. Ieraksta autore apgalvo, ka vēl vairākas minūtes apkārtējie mēģinājuši atrast glābēju, līdz beidzot ieradušies vairāki darbinieki.
Komentāros cilvēki pauž šoku un neticību. “Omg, kā pēc tādas pieredzes vispār vēl atgriezties baseinā?” raksta kāda komentētāja. Ieraksta autore atbild, ka viņas ģimenei šī esot jau otrā nepatīkamā pieredze dažādos baseinos Stokholmas apkārtnē. Pagājušajā gadā citā baseinā meita esot pārsitusi galvu, bet personālu nācies meklēt apmēram piecas minūtes, ieejot arī aizliegtās telpās.
Citi komentētāji norāda, ka publiskā iestādē tomēr būtu sagaidāma ātrāka un nopietnāka darbinieku iesaiste. “Protams, katrs atbildīgs par savu un bērnu drošību, bet tomēr publiska iestāde, prasītos nopietnāku iesaisti,” raksta kāds komentētājs.
Diskusijā izskan arī jautājumi par trauksmes pogām un glābēju redzamību baseinos. Kāda sieviete dalās pieredzē no Latvijas akvaparka, kur bērnībā viļņu baseinā sākusi slīkt, bet glābējs, kurš stāvējis netālu, to neesot pamanījis. “Ar roku uztaustīju metāla stieni un pati sevi izvilku, jo sapratu, ka citādi būs čušs,” viņa raksta.
Uz to ieraksta autore atbild, ka satraucošākais esot arī tas, ka trauksmes pogas nekur neesot bijušas redzamā vietā. “Ja ne pašam, tad vismaz citiem, kas nezina, kā citādi rīkoties,” viņa piebilst.
Vēl kāds komentētājs vaicā, vai sirds masāža sākta tikai tad, kad atradies glābējs. Autore skaidro, ka ātrā palīdzība ieradusies pēc aptuveni desmit minūtēm, bet līdz tam masāžu pārmaiņus veikuši gan personāls, gan apmeklētāji. Viņa apgalvo, ka vīrietim elpošanas neesot bijis un galva neesot bijusi pagriezta uz sāniem, lai iztecētu liekais ūdens. “Cik ilgi bija ūdenī bez samaņas, neviens nezina,” viņa raksta.
Cilvēki komentāros šo pieredzi sauc par traumatisku un cer, ka pēc notikušā drošības kārtība baseinā tiks pārskatīta. “Jācer, ka no šī vismaz būs mācība un kaut kas mainīsies, lai uzlabotu drošību,” raksta kāda komentētāja.
Vairāki cilvēki jautā arī par glābēju pienākumiem publiskajos baseinos – vai viņiem jābūt redzamiem un nepārtraukti klātesošiem. Kāda komentētāja norāda, ka nesen mēģinājusi noskaidrot, vai Latvijā glābēji baseinos ir obligāta prasība, un secinājusi, ka tas ne vienmēr tā esot. Viņa jautā, vai arī Stokholmā glābēji nav obligāta prasība.
Ieraksta autore savukārt pauž šaubas par glābēju kvalifikāciju konkrētajā situācijā. Pēc viņas teiktā, neviens no darbiniekiem neesot spējis vīrieti izvilkt no ūdens pārāk lielās ķermeņa masas dēļ, un to nācies darīt apmeklētājiem. Viņu īpaši sadusmojis arī tas, ka vēlāk baseina vadītāja darbiniekus slavējusi par labi paveiktu darbu, lai gan, pēc autores domām, lielāko daļu paveikuši tieši apmeklētāji.
Oficiāla informācija par notikušā apstākļiem, baseina darbinieku rīcību un drošības prasībām pagaidām nav zināma. Taču sociālajos tīklos šis gadījums jau licis daudziem uzdot neērtu jautājumu: cik droši patiesībā ir publiskie baseini, ja ārkārtas brīdī cilvēki nezina, kur meklēt glābēju vai kā izsaukt palīdzību?
