Belēviča enerģijas spožums un posts. “LA” vērtē, vai ministriem vērts paturēt portfeli 7
Guntis Belēvičs veselības ministra krēslā netika iesēdināts ar lielu pierunāšanu, viņš to darīja pēc sava brīva prāta, jo dzīvē vēlējās ko mainīt – kļūt redzamāks sabiedrībā ar daudziem labi saprotamām un pieņemamām iniciatīvām un sakārtot procesus farmācijas jomā pēc sava prāta. Tik daudz enerģijas kā pašreizējam veselības ministram nav bijis nevienam viņa priekšgājējam – to veselības aprūpes jomas pārstāvji ir novērtējuši, un daļa no viņiem uzskata, ka Belēvičam ir jāturpina iesāktais.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Sarmīte Villere ir pārliecināta, ka Belēviču nevajadzētu nomainīt, jo viņam pieticis drosmes un gribasspēka, lai atteiktos no līguma ar Adigjozola Mamedova uzņēmumu “Rīgas sanitārā transporta autobāze”, kas nodrošināja NMPD Rīgas reģiona centru ar dažāda vecuma “Mercedes” un “Volkswagen” markas automašīnām un palīdzēja vairot paša Mamedova ienākumus. “Nepilna gada laikā, kopš līgums ir lauzts, redzam, ka valsts nauda ir ietaupījusies uz degvielas, mašīnu ekspluatācijas un citu izdevumu rēķina un ka par to varēsim iegādāties vairākas jaunās ātrās palīdzības automašīnas. Par ietaupītajiem līdzekļiem pirmo reizi gada beigās varējām izmaksāt saviem darbiniekiem prēmijas, bet no 1. janvāra nedaudz palielināsim ātrās palīdzības brigādēs strādājošo atalgojumu. Pagaidām no valsts budžeta papildu naudu šim mērķim neesam saņēmuši, tāpēc to darīsim uz sava rēķina,” saka S. Villere un piebilst, ka iepirkumā plānots iegādāties 52 jaunas ātrās palīdzības mašīnas. Šoreiz tās vairs nebūs tik dārgas kā tad, kad NMPD vadīja Armands Ploriņš, bet par 48 tūkstošiem eiro lētākas.
Lauku Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska un Latvijas Slimnīcu biedrības prezidents Jevgēnijs Kalējs ir vienisprātis, ka kopā ar Belēviču ir iesākts ne viens vien labs darbs un ka būtu neprāts viņu noņemt no trases. Kalējs pozitīvi novērtēja Veselības ministrijas rīkojumu par rezidentu piesaisti reģionālajām slimnīcām un ministra centienus panākt, lai šis rīkojums tiktu nostiprināts ar Ministru kabineta lēmumu.
L. Kozlovska: “Jaunās valdības veidošanas gaisotnē gribas cerēt, ka politiķi aplam nestrēbs karstu, bet gan rīkosies pēctecīgi, turpinot iesāktos darbus pie nozares sakārtošanas. Pašreizējā ministra izpratne par valsts finansējuma palielināšanas nepieciešamību medicīnai kopumā un uzsāktais darbs, sakārtojot NMP dienestu, pilnveidojot likumdošanu, lai piesaistītu jaunos ārstus lauku reģioniem un uzlabotu ambulatorās aprūpes pieejamību, perspektīvā varētu uzlabot pacientu stāvokli un, cerams, arī palielināt mediķu atalgojumu. Tas īpaši svarīgi ir reģionos ārpus Rīgas.
Ir ļoti žēl, ka iepriekšējā valdība budžetā atrada tikai 10 miljonus mediķu algu palielināšanai, bet visvairāk ir žēl, ka šī niecīgā summa tiek izmantota, lai dažu eiro dēļ konfrontētu savā starpā dažādas specialitātes.”
Taču papildu miljoni, kurus Finanšu ministrija atrada Latvijas valsts pārmaksātajās naudas summās Eiropas Savienības kopējā budžetā, pret Belēviča palikšanu amatā ir noskaņojusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢAS) vadību. Asociācijas prezidente Sarmīte Veide uzskata, ka Belēvičam neesot redzējuma, kā vadīt veselības aprūpes jomu un ka papildu piešķirtās naudas sadale mediķiem liecina, ka tā bijusi netaisnīga un nevienlīdzīga – ģimenes ārstiem no šīs naudas netika ne cents. Ģimenes ārsti Belēviča darbu negatīvi novērtēja arī aizvadītā gada 28. novembrī rīkotajā LĢAS pilnsapulcē. Taču te gan jāpiebilst, ka ģimenes ārsti nav apdalītāko mediķu vidū. Lai viņi varētu pārliecināt par nepieciešamību paaugstināt ienākumus, ir jābūt skaidrai ainai, cik daudz tad ģimenes ārsti nopelna.
Arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds, kurš pārstāv privātās medicīnas iestādes, ir izrādījis neapmierinātību, ka neviens cents papildus nav piešķirts privātajām ambulatorajām iestādēm, kas pilda arī valsts pasūtījumu. Rēvalds nav nostājies kategoriski pret Belēviča palikšanu ministra krēslā, taču ir izvirzījis noteikumu, ka “ministram ir jārestartē attiecības ar nozarē strādājošajiem”.
Kaut gan arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris ir aizrādījis Belēvičam, ka viņš par maz komunicējot ar veselības aprūpes jomas speciālistiem, tomēr viņš uzskata, ka ministram ir jāpaliek amatā, jo ar Belēviča palīdzību ir panākta vienošanās par darba samaksas paaugstināšanu nozarē vidēji par septiņiem procentiem un ministrs ir arī iesaistīts šīs vienošanās īstenošanā. “Belēviča nomaiņa šo procesu varētu negatīvi ietekmēt, un tas nebūtu veselības aprūpes jomā strādājošo interesēs. Otrs nozīmīgs iemesls ir tas, ka šogad tiek ieviestas NMP dienestā strādājošo darbinieku tiesības saņemt izdienas pensiju. Arī šis process nebūs vienkāršs, jo, piedaloties starpministriju saskaņošanas sanāksmē, varēja redzēt, ka nebūs vienkārši īstenot dzīvē to, ko paredz likums. Tam jānotiek procesā iesaistītu personu vadībā,” sacīja V. Keris.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis atklāti nesaka, ka Belēvičam jādodas projām, bet dod mājienus, piemēram, apgalvojot, ka “Belēvičs ir absolūti labākais demagogs, turklāt ar lielu atrāvienu no citiem līdzīgiem. Neviens cits nemāk NEKO pateikt tik izsmeļoši”. “Ja cilvēks visu dienu sola, tas ir milzīgs darbs. Ja kaut kas nenotiek, kā vajag, tad tiek “nocirsta galva” “, secina Apinis.
LĀB otrdien tika rīkota valdes sēde, lai izteiktu neuzticību Belēvičam, tomēr tas neizdevās, jo lielākā daļa valdes pārstāvju nebija pārliecināti, ka tas jādara.
Veselības ministrs, nākdams no farmācijas biznesa, lielu daļu savas enerģijas licis lietā, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, ieviešot paralēlo zāļu importu, kas bija viņa interešu lauks pirms ienākšanas politikā. Valdības vadītājai Laimdotai Straujumai, pateicoties zāļu ražotāju laikus piegādātajai informācijai, izdevās apturēt daļu no Belēviča iecerēm. Piemēram, to, ka zāļu paralēlais imports tiks atļauts no trešajām pasaules valstīm, kas radītu nekontrolētu medikamentu risku. Turklāt ES noteikumi to nepieļauj. Kā argumentu savai iniciatīvai ministrs vienmēr minējis šo zāļu aktīvāku iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā un līdz ar to medikamentu cenu kritumu. Pagaidām Belēviča solījumi nav piepildījušies. Vēl vairāk – atklājies, ka ministra satraukums par Latvijas pārāk dārgajām zālēm tiek apšaubīts, jo no Latvijas tiek eksportēts arvien vairāk medikamentu, kas liecina, ka zāļu cenas nav augstas. Ministrijai nav arī stratēģiska skatījuma, kā tas var iespaidot mūsu valsts zāļu tirgu un vai nepienāks brīdis, kad sāks pietrūkt kādi cilvēka dzīvībai vitāli nepieciešami medikamenti.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Jurševics uzskata, ka “ministrs spējis ar savu milzīgo enerģiju šūmēt to ūdens glāzi, bet čiks vien ir sanācis”.
Belēvičs sevi nav pierādījis kā pacientu ministrs, jo tik garas rindas, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, nekad nav bijušas. Arī tik mazs procents no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei nav bijis – šogad tas noslīdējis zem trim procentiem. Taču veselības jomas speciālisti uzskata, ka novērst hronisko naudas trūkumu medicīnā nav viena ministra spēkos.
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis: “Jau senie romieši atzina, ka nabadzība rada netikumu. Visi saprot, ka jāpalielina medicīnas finansējums, taču to nevar izdarīt, kamēr neizmainīs sistēmu kopumā.”
Laimdota Straujuma sacījusi, ka nākamās valdības galvenais uzdevums būs ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Bet šis plāns nav bijis veselības ministra iniciatīvu sarakstā. Politiskajās aizkulisēs izskanējis, ka Straujuma pat varētu nomainīt Belēviču. Iespējams, ka viņš par to nesūrotos.
