Kāda ir investīciju vide Latvijā? Par to spriež raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”
0
Kāda ir investīciju vide Latvijā? Kādi šobrīd esam, un kādu lomu spēlē ģeopolitika? Vai Latvijā ir skaidra ilgtermiņa investīciju stratēģija? Vai ES fondu nauda tiek izmantota efektīvi, lai uzlabotu investīciju vidi? Vai nav tā, ka ES nauda iegulda pamatā stadionos un veloceliņos, kas ir labi, ja attiecīgā vieta arī nākotnē būs apdzīvota, nevis pievedceļu izbūvē ražotnēm, kuras veicinās ekonomikas attīstību? Vai Latvijas tiesiskā vide ir prognozējama investoru skatījumā? Tie ir galvenie jautājumi, ko centāmies izrunāt šīs nedēļas TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs akcentē izmaksu efektivitātes atspektu. Viņš pauž – ja vērtē pēc apjoma, tad problēmu nav – mēs esam tieši starp Igauniju un Lietuvu. Bet jāvērtē tādas lietas kā investīciju struktūra un izmaksu efektivitāte. Būvniecības izmaksas Latvijā ir augstas. Jo nav konkurences. Traucē arī birokrātiskās procedūras. Bez tā arī svarīgi, lai būtu skaidrība – ko mēs ar investīcijām gribam sasniegt, vai mēs investējam tur, kur iegūsim lielāku pievienoto vērtību? Mēs investējam jomās, kas Latvijā ir attīstītas, bet vai mēs investējam apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kas ir vai varētu būt ar vislielāko produktivitāti? Mēs izmantojam inovācijas?
Ārvalstu investori padome jau ļoti sen pastāvīgi vērtē investīciju vidi Latvijā, ik gadu tā tiekas ar attiecīgā brīža valdības vadītāju, lai paustu paustu savu ieteikumus uzlabojumiem. Šobrīd skaidrs, ka Baltijas valstu reģionu tieši ietekmē ģeopolitika, taču, ja vienus investorus tas varbūt atbaida, tad citus var piesaistīt. Kas ir jāuzlabo, lai piesaistītu investorus? Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja vietniece Zlata Elksniņa-Zaščirinska raidījumā stāsta, ka pirmā problēma, kam valdībai vajadzētu pievērst uzmanību, ir cilvēku trūkums, tieši darītāju trūkums.
Otrā – pārkvalifikācija un tirgus vajadzībām atbilstoša izglītība.
Trešā lieta, kam būtu jāpievērš uzmanība saistībā ar investīcijām – atbalsta programmas. Latviju nevar pasniegt investoriem kā valsti, kurā viss ir iespējams. Tas, ko vienmēr prasa ārvalstu investori – norādiet mums fokusu, uz kuru mums vajadzētu koncentrēties. Mums kā valstij vajadzētu sevi ar kaut ko identificēt, ņemot par piemēru Lietuvu vai Igauniju, kuru identitāte ir krietni skaidrāka.
Ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, kādreizējais Saeimas deputāts, ekonomikas ministrs un arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis vērš uzmanību, ka situācija ir radikāli mainījusies salīdzinākjumā ar iepriekšējo periodu: “Es sadalītu ārvalstu investīciju piesaisti divos posmos. Viens, kurš bijis varbūt jau 30 gadus, manuprāt, ir noslēdzies vēlākais 2023. gadā.
Tajā posmā Austrumeiropa varēja konkurēt par investīcijām rūpniecībā. Viens no galvenajiem nosacījumiem bija tā saucamo industriālo zonu izveide. Un te nav runa tikai par to, ka pieņemtu kādu likumu, pasludinātu kādu teritoriju par industriālo zonu, noteiktu kādas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai tamlīdzīgi. Industriālā zona ir uz pusi uzbūvēts industriālais komplekss ar zemes platībām, komunikāciju pieslēgumiem, uzbūvētām ēkām. To tolaik meklēja investori. Bet tagad tā spēle ir ļoti mainījusies. Baltijas valstu reģionā darbaspēka izmaksas vairs nav tik būtiski zemākas nekā Rietumeiropā. Un pat ja ir zemākas, tad ar darbaspēka pieejamību mums ir milzīgas problēmas. Un otrs faktors – Krievijas apdraudējums.
Tas, kas ir labi šajā situācijā – LIAA un Ekonomikas ministrijas veltītā uzmanība investīciju piesaistei ir tiešām daudz augstākā līmenī nekā, kā es atceros, jebkad pēdējo padsmit gadu laikā. Bet, kā jau teicu, tā spēle kļuvusi daudz sarežģītāka. Jā, mums diezgan labi iet ar ārvalstu investīciju piesaisti īpaši aizsardzības industrijā. Tas, ko investori meklē ir ne tikai valsts atbalsta finansējums, bet arī vai jaunās sistēmas ir aprobētas karā – Ukrainas karā. Tas, kas notiek Baltijas valstīs, – lielā mērā tiek izmantota mūsu saikne ar Ukrainu. Visticamāk, ka tajā brīdī, kad karš Ukrainā beigsies, ārvalstu investoru interese pārcelsies uz Ukrainu.”
Zlata Elksniņa-Zaščirinska piekrīt, ka “iespējas piesaistīt ārvalstu investorus, pamatojoties uz ģeopolitisko realitāti, noteikti ir. Mēs nupat redzējām ziņu saistībā ar LIAA rīkoto tirdzniecības misiju Vācijā, ka ar “Rheinmetall” ir noslēgts memorands par lielām investīcijām Latvijā. Tās ir iespējas uz esošo brīdi. Taču mums kā ārvalstu investoriem jautājuma zīmes ir vairākas. Redzam, ka pieaugusi valsts kapitālisma daļa kopējā ekonomikā. Es negribu teikt, ka valsts kapitālisms obligāti ir slikta lieta, taču ar nosacījumu, ka ir labi, proporcionāli pārvaldīts. Tas, ko te redzam, – valsts kapitālisms aug neproporcionāli. Līdz ar to parastiem privātajiem uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem – šajā valsts kapitālismā trūkst jau vietas – viņi nespēj konkurēt, jo nespēj būt līdzvērtīgi finansēti. Un otrais – tā vietā, lai, rēķinoties ar ekonomisko realitāti, mēģinātu veidot strukturālās reformas, kas palīdzētu gan izbrīvēt darbiniekus un novirzīt uz ekonomiku, gan digitalizēt mūsu valsti, gan arī pēc būtības sakārtot iestāžu darbu un lēmumu pieņemšanu, mēs iegrimstam nevajadzīgās diskusijās un pēc būtības nepieņemam tos lēmumus, kuriem vajadzēja būt pieņemtiem.”
Pilnu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta
