Biedrība: Atsevišķās sabiedrības grupās pieaug noraidoša attieksme pret lauksaimniecību 1
Atsevišķās sabiedrības grupās pieaug noraidoša attieksme pret lauksaimniecību, kas ir viens no nozares nākotnes izaicinājumiem, biedrības “Zemnieku saeima” kongresā atzina tās valdes locekļi.
Pēc biedrības valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa skaidrotā, sabiedrība vēlas laukos ieviest arvien vairāk saimnieciskās darbības ierobežojumu. “Kompensācijas par šiem ierobežojumiem ir tik niecīgas, ka nesedz reālos faktiskos zaudējumus, ko dabas liegumi rada,” sacīja Lazdiņš.
Viņš teica, ka lauksaimniekiem visā Eiropā arvien vairāk ir jārēķinās arī ar dažādu sabiedrības grupu, piemēram, vegānu un “dzīvnieku draugu” centieniem samazināt intensīvo lauksaimniecību, ar ko jārēķinās. Tāpēc biedrība “Rīga TV 24” ir aktualizējusi raidījumu ciklu “Saimnieks Zeme Valsts”, kā arī podkāstu ciklu, kuros runāt par aktualitātēm šajā kontekstā un kliedēt dažādus mītus.
Lazdiņš teica, ka izaicinājums ir arī Eiropas Savienības (ES) budžeta piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā, kas paredz 20% mazāku finansējumu tiešmaksājumiem nekā patlaban. “Es to saucu par filigrānu Eiropas “uzmetienu” attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm,” viņš sacīja. Latvijā grūtības arī neprognozējamā nodokļu politika.
Viņš arī piebilda, ka, neraugoties uz iepriekš minētajām problēmām, daudzi Latvijas zemnieki ir iegrimuši tādā kā pašapmierinātībā ar domu, ja saimniecībā viss ir labi, gan jau būs labi arī turpmāk. Taču tieši patlaban ir jāiegulda ļoti daudz darba, lai zemnieki nosargātu pozīcijas nākotnē.
Biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre piekrita, ka Latvijas lauksaimnieki patlaban nav pietiekami aktīvi savu interešu aizstāvēšanā un aicināja to mainīt. Viņa atgādināja, ka lauksaimnieku ilgstoši kļūst mazāk visā Eiropā, kamēr iedzīvotāju skaits pilsētās aug, pieaug “zaļo” un dažādu ekstrēmistu skaits, kā arī populisms. “Ja neko nedarīsim, mūs [lauksaimniekus] pēc kaut kāda laika noslaucīs no zemes virsas un no Latvijas,” viņa sacīja.
Dzelzkalēja-Burmistre arī piebilda, ka izaicinājums ir tehnoloģiju attīstība, kuras sākušas konkurēt ar lauksaimniecības sektoru visā Eiropā. Nav nekāds brīnums tas, ka augus sāk audzēt noliktavās pilsētās mākslīgajā apgaismojumā, autostāvvietu vietā tādās pilsētās, kā piemēram, Parīzē audzē sēnes, bet biorektaros – mākslīgo gaļu.
Kā ziņots, “Zemnieku saeimas” kongress notika piektdien,28.februārī Bulduru dāŗzkopības vidusskolā.
