Biedrība: Lai panāktu vienlīdzību cīņā ar stiprā alkohola lobiju, alus ražotājiem jāapvienojas 3
Biedrība Alus brālība
Kamēr Saeimas deputāti teju jau vienojušies, ka arī pēc 2020. gada 1. marta stiprajam alkoholam – degvīnam, viskijam, brendijam un citiem, jāsaglabā pērn vasarā, cīņās par Igaunijas “alko-tūristiem” samazinātais akcīzes nodoklis, valsts turpina klaji ignorēt savu vēsturisko un tradicionālo alus nozari. Alum trīs gadu laikā akcīzes nodoklis būs palielinājies par 80%, kas nav loģiski un taisnīgi.
Šobrīd šķiet, alus ražotāji vienlīdzību spētu izcīnīt vien apvienojoties vienotā, skaļā un jaudīgā organizācijā, atgādinot par alus nozares būtisko pienesumu valsts kopējā tautsaimniecībā,” norāda biedrības “Alus brālība” vadītājs Andrejs Šikors.
Saglabājot iepriekš nodokļu reformā iekļauto akcīzes nodokļa pieaugumu, kas tiek īstenota kopš 2017. gada 1. marta, alum akcīzes nodoklis būs palielinājies par 80 procentiem, kamēr stiprajam alkoholam – vien par aptuveni 40 procentiem.
Līdzšinējie atsevišķu alus nozares pārstāvju centieni Saeimas atbildīgajās komisijās norādīt uz netaisnīgo politiku, palikuši nesadzirdēti. Šobrīd vienīgais, kas vēl atlicis, ir mazajiem alus ražotājiem apvienoties skaļā organizācijā, kas spējīga pieprasīt taisnīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem – ja akcīzes nodoklis ir samazināts spirtam, šņabim, viskijam un cita veida stiprajam alkoholam, tam jābūt līdzīgi zemam arī alus ražotājiem.
To, ka valsts politikā nav vienlīdzības, atzīst arī paši alus ražotāji.
“Amatalus darītāji pieraduši vairāk laika veltīt darbam un alus brūvēšanai, nevis politikas veidošanai. Diemžēl stiprā alkohola lobijs ir tik spēcīgs, ka akcīzes nodokļa jautājumā nevienlīdzības plaisa tikai turpina palielināties – alum nodokļi tiek tikai palielināti, kamēr stiprajiem dzērieniem – nē. Trūkst taisnīguma. Uzskatu, ka tuvākajā laikā arodalus darītājiem būtu nepieciešams apvienoties kopīgā organizācijā, lai aizstāvētu mazo un patiesi vietējo alus ražotāju intereses. Pretējā gadījumā nevienlīdzība palielināsies,” atzīst amatalus darītavas “Teika” līdzīpašnieks un vadītājs Mārtiņš Andžs.
Alus, kvasa un iesala dzērienu biedrība “Alus brālība” jau desmit gadu garumā, organizējot alus svētkus “Latviabeerfest”, alus kvalitātes konkursu “Baltic Beer Star”, kā arī nozares profesionāļu konferences, dažādas meistarklases un citus pasākumus, iestājas par augstvērtīgu un kvalitatīvu dzērienu popularizēšanu, alus lietošanas tradīciju godāšanu un alus lietošanas kultūras celšanu.
Redzot nevienlīdzīgo attieksmi pret dažādajiem alkohola veidiem, biedrība ir gatava atbalstīt un veicināt mazo alus ražotāju apvienošanos, kā arī palīdzēt nodrošināt viņu interešu pārstāvību politikas gaiteņos.
“Latvijā ir apmēram 60 alus darītavas, no kurām ap 60% ir mazie brūži. Ir darītavas, kas no mājražotājiem spējušas attīstīties par nozīmīgiem tirgus dalībniekiem ar būtisku pienesumu kopējai tautsaimniecībai. Ne vien ražošana un darba vietu radīšana, kas ar nodokļu nomaksu nes līdzi arī pienesumu valsts budžetam, bet arī ceļotājiem interesantas tūrisma nišas attīstību. Ir uzņēmumi, kas kļuvuši par iecienītu Latvijas apskates objektu gardēžu tūrismā, sniedzot iespēju Latviju ne vien apskatīt, bet arī izgaršot.
Ir simtos skaitāmas alus garšas, kuras ražo azartiski Latvijas amatalus meistari. Viņu brūži patiesi atrodas Latvijā, tepat viņi ražo un ar savu darbību sniedz pienesumu visam valsts budžetam. Pat ja tas nav milzīgs, tas tomēr ir vērā ņemams, iespējams, pat nozīmīgāks nekā to sniedz lielie ražotāji, kas gan veikalu plauktos savu alu tirgo ar latviskām un tradicionālām etiķetēm, taču patiesībā alu jau sen kā ražo Lietuvā vai Igaunijā, kur tas ir lētāk.
Nodokļu sistēma, kur stiprais alkohols tiek atbalstīts ar pazeminātiem nodokļiem, kamēr vieglajam un tradicionālajam dzērienam tas bez diskusijām tiek tikai celts nav taisnīga un loģiska. Šobrīd, kamēr alkohola akcīzes nodokļa jautājums vēl vispār tiek diskutēts, aliniekiem ir pēdējais brīdis apvienoties un iestāties par savām tiesībām,” norāda A.Šikors.
Saeimas deputātu iepriekš paustais viedoklis, ka akcīzes nodoklis jāsamazina tikai stiprajam alkoholam neiztur kritiku:
“Igauņi un Somi, protams, Latvijas pierobežas veikalos brauca pēc stiprajiem dzērieniem, taču līdz ar tiem viņi iegādājās arī alu. Bet vēl būtiskāk par ciparu skaitīšanu tabulās, ir valstij gādāt par sava tradicionālā dzēriena ražošanas saglabāšanu un attīstīšanu – diemžēl pašreiz nozares attīstība balstās tikai pašu alus ražotāju entuziasmā.
Latvijas amatalus ražotāji ir saņēmuši augstu novērtējumu dažādās starptautiskās izstādēs un festivālos. Alus ražotāju plašais piedāvājums un kvalitāte, ir viens no faktoriem, kas nozares entuziastus mudina Latvijā organizēt arī starptautiski novērtētus un pieprasītus alus festivālus, kuri uz Latviju atved tūkstošiem tūristu. Ir internacionāli uzņēmumi, kas Latvijas amatalus veidus iekļauj savos gardēžu piedāvājumos un uzņēmumi, kas vēlas izstrādāt īpašus alus tūrisma maršrutus pa Latviju.
Tas viss ir izdarāms un attīstāms. laTaču nozarei ir jāpastāv par savām tiesībām uz vienlīdzību un arī smalkiem kungiem “baltās apkaklītēs” Saeimā, kas, acīmredzot, statusa dēļ pieraduši izvēlēties brendiju, jāatgādina, cik senām un bagātām tradīcijām, cik plašu piedāvājumu un uz kādu attīstību vērsta ir mūsu pašu alus nozare un tās meistarīgie ražotāji,” tā A.Šikors.
Ja pagastu iedzīvotāji, protestējot pret neloģiskiem lēmumiem reģionālajā reformā, sola uz Saeimu braukt ar traktoriem, aliniekiem jāapvienojas un, kaut rībinot katlus, jāiet cīnīties par vienlīdzību.
